21. nodaļa

Mīlēt Dievu vairāk, nekā mēs mīlam pasauli

„Mums ir jāsasniedz … augstāks līmenis: mums jāmīl Dievs vairāk, nekā mēs mīlam pasauli.”

No Lorenco Snova dzīves

Drīz pēc Lorenco Snova kristībām un konfirmācijas Kērtlandē, Ohaio, vairāki Pēdējo dienu svētie, tostarp daži Baznīcas vadītāji, nostājās pret Pravieti Džozefu Smitu. Pēc Lorenco Snova vārdiem, šo atkrišanu izraisīja spekulācija jeb, citiem vārdiem, neparasti augsts darījumu risks, cerībā ātri kļūt bagātam. Apstulbināti ar vēlmi iegūt pasaules laicīgās lietas, cilvēki novērsās no evaņģēlija mūžīgajām svētībām.

Aptuveni 50 gadus vēlāk Prezidents Snovs, kalpojot par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu, uzrunāja Pēdējo dienu svēto grupu Loganā, Jūtā. Viņš pastāstīja viņiem par postu, ko bija pieredzējis Kērtlandē, un brīdināja viņus, ka drīz viņi saskarsies ar līdzīgiem pārbaudījumiem. „Strauji tuvojas kaut kas, kas jūs pārbaudīs, iespējams, tādā veidā, kādā jūs nekad agrāk neesat pārbaudīti,” viņš teica. Lai kā, viss, kas mums ir pašreiz jādara, — jāsaprot savi trūkumi un nepilnības, ja mums tādas ir. Ja mēs neesam bijuši uzticīgi pagātnē, atjaunosim savas derības ar Dievu un apņemsimies, gavējot un lūdzot, saņemt savu grēku piedošanu, lai Visuvarenā Gars varētu būt ar mums, lai mēs, ja iespējams, varētu izbēgt no spēcīgajiem kārdinājumiem, kas mums tuvojas. Tumši mākoņi savelkas pār mums. Jūs zināt, kādas bija šī spekulāciju gara sekas Kērtlandē. Tādēļ uzmanieties.”¹

Tā kā Prezidenta Snova brīdinājums joprojām attiecas uz Pēdējo dienu svētajiem mūsdienās, šajā nodaļā ir iekļauta liela daļa no viņa sprediķa, ko viņš teica svētajiem Loganā. Viņš teica: „Varbūt daži vārdi par mūsu toreizējo situāciju [Kērtlandē] mums varētu būt noderīgi nākotnē — tie mums varētu dot dažas noderīgas pamācības.”² [Skat. 1. ieteikumu 245. lpp.]

Lorenco Snova mācības

Kad cilvēki atļauj pasaulīgumam pārņemt viņu prātus un sirdis, viņi uzgriež muguras mūžīgajiem principiem.

Es ļoti skaidri atceros tos raižu pilnos laikus, kas tika piedzīvoti Kērtlandē … , kur Dieva Pravietis uzturējās, kur Dievs, tieši Jēzus, Dieva Dēls, parādījās Savā slavā. Viņš stāvēja virs Tempļa, kas tika uzbūvēts pēc Viņa pavēles, kanceles margām. Zem Viņa kājām bija noklāts pamats no tīra zelta, dzintara krāsā. Viņa mati bija balti kā tikko uzsnidzis sniegs. Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Viņa balss bija kā strauji plūstošu ūdeņu skaņa. [Skat. M&D 110.] Šī brīnišķīgā izpausme notika templī, kas bija uzcelts Viņam par godu. Tajā laikā es biju Kērtlandē, kur mēs pieredzējām tādus notikumus, ko, kā man dažreiz šķiet, mēs tagad atkal sākam pieredzēt. Pēdējo dienu svētie toreiz bija neparastos apstākļos; vismaz šo apstākļu ietekme uz cilvēkiem bija neparasta. … Toreiz šīs valsts iedzīvotāju prātus bija pārņēmusi vēlme veikt spekulācijas. Spekulācijas tika veiktas ar naudu, banku darījumiem, zemes gabaliem laukos un pilsētās un vairākās citās jomās. Šis spekulāciju gars izcēlās pasaulē un pārvēlās svēto sirdīm kā liels vilnis vai spēcīga straume, un daudzi atkrita un pameta Baznīcu.³

Daži [svētie Kērtlandē] sāka veikt spekulācijas; viņi aizmirsa savu reliģiju, viņi aizmirsa tos principus, kas viņiem bija atklāti, un daudzi no viņiem padevās tā laika noskaņojumam un sāka nodarboties ar spekulācijām. Parādījās grūtības — skaudība un strīdi —, un Tas Kungs, būdams ar viņiem neapmierināts, lika iznīcībai nākt viņu vidū, un viņi kā apmetne tika sadrumstaloti.⁴

Tieši pirms šīs lielās atkrišanas Tas Kungs cilvēkiem bija dāvājis brīnišķīgas svētības. Evaņģēlija svētības — mūžības bagātības tika dāvātas cilvēkiem ievērojamā daudzumā. Viņus bija apmeklējuši eņģeļi. Dieva Dēls, kā es minēju iepriekš, bija runājis ar Saviem kalpiem. Tempļa iesvētīšanas laikā cilvēki saņēma brīnumainas svētības. Tajā laikā, kad Dieva labvēlība tik bagātīgi izpaudās, es apmeklēju vairākas sapulces, kas notika templī. Mums bija lūgšanu sapulces un liecību sapulces, un brāļu un māsu sniegtās liecības bija brīnišķīgas. Viņi pravietoja, runāja mēlēs un saņēma valodu tulkošanas dāvanu ievērojamā pakāpē. Šīs svētības izpaudās gandrīz starp visiem Kērtlandes iedzīvotājiem. Viņu sirdis tad bija uzticības pilnas; viņi jutās tā, ka spēja upurēt visu, kas viņiem piederēja. Viņi sajuta, ka dzīvo gandrīz Dieva klātbūtnē, un bija dabiski, ka viņiem bija šādas sajūtas pēc tik brīnumainiem notikumiem.

Pēdējo dienu svētie baudīja visas šīs svētības un daudzas citas, ko man nav laika uzskaitīt, tieši pirms tam, kad šis spekulāciju gars sāka pārņemt cilvēku sirdis. Varētu domāt, ka pēc šādu brīnišķīgu izpausmju saņemšanas nekādi kārdinājumi nevarētu svētos pieveikt. Taču viņi padevās kārdinājumiem un tika izklīdināti, tā sakot, uz visām četrām debess pusēm.

Lai cik neparasti tas arī nebūtu, šis spekulāciju gars pārņēma Divpadsmit apustuļu kvorumu un septiņu Septiņdesmito prezidentu kvorumu; patiešām, Baznīcā nebija neviena kvoruma, ko vairāk vai mazāk nebūtu ietekmējis šis spekulāciju gars. Šim garam nostiprinoties, parādījās nevienprātība. Brāļi un māsas sāka zākāt viens otru un strīdēties, jo viņu intereses nebija vienotas.

Vai tā notiks ar Pēdējo dienu svētajiem, kurus es tagad uzrunāju? Es baiļojos, ka šis kārdinājums tuvojas, taču ne man teikt, cik daudz tas jūs ietekmēs. Jums tomēr jau ir pieredze; un, iespējams, ir ļoti nepieciešams, lai jums tāda būtu.

… Kērtlandē puse no apustuļu kvoruma atkrita šo ļauno ietekmju rezultātā. Tās bija spekulācijas, mīlestība pret zeltu — šīs pasaules dievu —, kas izraisīja tik skumjas sekas. Un, ja tam bija tāda ietekme uz tiem, kam bija augstākā priesterība uz Zemes, kā tas ietekmētu mūs, kuriem, iespējams, nav tāda saprāta, informācijas un pieredzes, kāda bija viņiem? …

Jūs esat labi cilvēki. … Dievs jūs mīl. Viņš priecājas par jūsu taisnīgumu, un Viņš nevēlētos, ka atkārtojas tas, … kas bija Kērtlandē. Pēc tā nav nekādas vajadzības. Mums ir spēks pasargāt sevi no tām lietām, kas sašķēla svētos Kērtlandē un pieveica pusi no Divpadsmit apustuļiem. Tas Kungs nevēlas, lai mēs atkal saskartos ar tādiem notikumiem šodien.⁵

Pēdējo dienu svētajiem jābūt krietni gudrākiem un prātīgākiem, lai neiekristu šāda veida lamatās. To neatmaksājas darīt. Nevienam nenāks par labu muguras uzgriešana šiem diženajiem principiem un tām lietām, ko esam saņēmuši no mūžīgajām pasaulēm, jā, ja mēs uzgriezīsim savas muguras šīm lietām, apjuksim un nodosimies šīs pasaules bezvērtīgajām lietām. Tas mums nenāks par labu. Lai kāds kārdinājums varētu mūs piemeklēt vai lai kādam kārdinājumam mēs jau varētu būt pakļauti, mums vajadzētu mācīties no pagātnes un nebūtu jāpieļauj, ka tas mūs pārvar, vai arī mēs to ļoti nožēlosim.⁶ [Skat. 2. ieteikumu 245. lpp.]

Mēs esam stājušies derībā, ka novērsīsimies no pasaulīguma un veltīsimies Dieva valstībai.

Zelts un sudrabs ir pasaules dievs. Pasaule pielūdz šo dievu. Tas viņiem ir visuvarens, kaut arī viņi, iespējams, nevēlas to atzīt. Savā gudrībā Dievs ir iecerējis, ka Pēdējo dienu svētajiem ir jāparāda, ka viņi ir ieguvuši tik daudz Dieva zināšanu, gudrības un spēka, lai nebūtu šīs pasaules dieva pārvarēti. Mums ir jāsasniedz šāds līmenis. Mums ir jāsasniedz arī vēl kāds augstāks līmenis jeb dzīvesveids: mums jāmīl Dievs vairāk, nekā mēs mīlam pasauli, vairāk, nekā mēs mīlam zeltu un sudrabu, un jāmīl savi tuvākie kā sevi pašus.⁷

Ja mēs … neievērojam noslēgtās derības, tas ir, neizmantojam savu laiku, talantus un spējas Dieva valstības celšanai uz Zemes, kā gan mēs varam pamatoti cerēt uzcelties pirmās augšāmcelšanās rītā pestīšanas lielā darba dēļ? Ja mēs savā uzvedībā, paradumos un rīcībā atdarinām … pasauli, tādējādi sasaistot sevi ar pasauli, vai jūs domājat, mani brāļi, ka Dievs mums dos tās svētības, ko vēlamies iemantot? Es jums saku — nē, Viņš nedos! … Mums ir jānostiprina sevī debesu taisnīgums un jāiedēsta savās sirdīs Dieva taisnīgums. Caur pravieti Jeremiju Tas Kungs paziņoja: „Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta.” [Jeremijas 31:33.] To Tas Kungs cenšas izdarīt, un Viņš to izdarīs, ja mēs pakļausimies Viņa gribai.⁸

Es pateicos Dievam, ka šajos samaitātības un ļaundarības laikos, kas valda pasaulē, mums ir svēti un taisnīgi vīrieši un sievietes, kas spēj ziedot savus vislabākos talantus, ko Dievs viņiem ir dāvājis, Viņa slavēšanai un godam. Un es varu vēl piebilst, ka ir tūkstošiem tikumīgu un cienījamu vīriešu un sieviešu, ko Dievs ir sapulcinājis no daudzām tautām un kas vēlas ziedot savu laiku un talantus, lai palīdzētu paveikt Dieva darbu Viņa bērnu interesēs.⁹ [Skat. 3. ieteikumu 245. lpp.]

Mēs sekojam Glābēja paraugam, kad atsakāmies iemainīt mūžības diženās lietas pret pasaules bagātībām.

Jūs varat sagaidīt, … ka savas dzīves ceļā sadursities ar šķēršļiem, kas visaugstākā pakāpē pārbaudīs jūsu apņēmību, un daži no jums var sajust kārdinājumu novirzīties no patiesības un cieņas ceļa un, līdzīgi Ēsavam, piekrist atteikties no mūžības diženajām lietām dažu pārejošu apmierinājuma un baudas mirkļu dēļ [skat. 1. Mozus 25:29–34]; tad … izmantojiet savu iespēju līdzināties Glābēja paraugam, kad Viņam tika piedāvāta šīs pasaules slava, ja Viņš nolaistos līdz kādai muļķībai; Viņš atbildēja Savam kārdinātājam: „Atkāpies, Sātan!” [Skat. Lūkas 4:5–8.]¹⁰

Domājot par dzīvi, es atklāju, ka šī pasaule ir īsa salīdzinājumā ar mūžību; ka mūsu saprāts, mūsu dievišķā daļa, ir pastāvējusi vienmēr, tā nekad netika radīta un pastāvēs vienmēr cauri visai mūžībai [skat. M&D 93:29]. Šo faktu gaismā mums kā saprātīgām būtnēm pienākas apzināties, ka pēc dažām dienām šī dzīve beigsies, un tad nāks dzīve, kas ir mūžīga; un atbilstoši tam, cik labi mēs būsim ievērojuši baušļus, mums būs priekšrocības salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuriem nebūs izdevies veikt uzlabojumus savā dzīvē.¹¹

Evaņģēlijs vieno visu savu sekotāju sirdis bez izņēmuma, un nav svarīgi, vai cilvēks ir bagāts vai nabags; mēs visi esam saistīti kā viens, lai izpildītu tos pienākumus, kas mums ir uzticēti. … Ļaujiet man uzdot šādu jautājumu: kam pieder tādi šīs pasaules labumi, ko viņš vai viņa var patiesi un patiešām saukt par saviem? Man tādu nav, es esmu tikai pārvaldnieks pār mazumiņu, un Dieva priekšā es esmu atbildīgs par tā izmantošanu un pārzināšanu. Pēdējo dienu svētie ir saņēmuši evaņģēlija likumu caur atklāsmēm no Dieva, un tas ir tik skaidri uzrakstīts, ka to spēj saprast ikviens. Un, ja mēs sapratām un aptvērām tās saistības, ko uzņēmāmies tad, kad noslēdzām evaņģēlija derības caur kristīšanos grēku atlaišanai, mums joprojām jāapzinās fakts, ka evaņģēlija likums liek mums vispirms meklēt Dieva valstību un ka mūsu laiks, talanti un spējas ir jāvelta tās interešu piepildīšanai [skat. Mateja 6:33; 3. Nefijs 13:33]. Ja tas tā nebūtu, kā tad mēs varētu cerēt pēc šīs dzīves, kad šī Zeme tiks pārveidota par Dieva un Viņa Dēla uzturēšanās vietu, iemantot mūžīgo dzīvi un dzīvot, un valdīt kopā ar Viņu?

Kurš teiks, ka bagātiem vai tiem, kuriem pieder daudz talantu, ir kādas lielākas cerības vai izredzes iemantot šīs svētības nekā nabagiem vai tiem, kuriem ir tikai viens talants? Kā es to saprotu, cilvēkam, kurš strādā veikalā vai par šuvēju, galdnieku, kurpnieku vai jebkurā citā darbā, kur tiek ražotas kādas preces, un kurš dzīvo saskaņā ar evaņģēlija likumu, un ir godīgs un uzticīgs savā aicinājumā, ir tādas pašas tiesības saņemt šīs un visas jaunās un mūžīgās derības svētības kā jebkuram citam cilvēkam; caur savu uzticību viņam piederēs troņi, valdības un varas, viņa bērni būs tik neskaitāmi kā zvaigznes debess jumā vai kā smiltis jūras krastā. Es jautāju, kuram tad ir lielākas izredzes par šīm?¹² [Skat. 3. un 4. ieteikumu 245. lpp.]

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Studējot šo nodaļu vai gatavojoties mācīt, apsveriet tālāk dotās idejas. Papildus informāciju skat. v–vii lpp.

Apdomājiet aprakstu 239.–240. lpp. Kāpēc pasaulīgums noved cilvēkus pie tā, ka viņi aizmirst savu reliģiju? Kā mēs varam rūpēties par savām laicīgajām vajadzībām, nekļūstot pasaulīgi?
Apdomājiet sadaļu, kas sākas 240. lpp. Kā mūsu mīlestība pret Dievu var mums palīdzēt nekļūt pasaulīgiem?
Prezidents Snovs mācīja, ka mēs esam stājušies derībā „izmantot savu laiku, talantus un spējas Dieva valstības celšanai uz Zemes” (242. lpp.). Padomājiet, ko jūs varat darīt, lai ievērotu šo derību.
Pārlasiet nodaļas pēdējo sadaļu. Kā tālāk minētās patiesības var mums palīdzēt ievērot noslēgtās derības? „Šī pasaule ir īsa salīdzinājumā ar mūžību.” Neviens nevar „patiesi un patiešām saukt jebkādus šīs pasaules labumus par saviem”.

Saistītie Svētie Raksti: Mateja 6:19–24; Jāņa 17:15; 1. Jāņa 2:15–17; Jēkaba gr. 2:13–19; Mormona 8:35–39; M&D 38:39; 63:47–48; 104:13–18

Mācīšanas padoms: Pārrunas nelielās grupās „sniedz iespēju daudziem cilvēkiem piedalīties nodarbībā. Cilvēki, kuri parasti nelabprāt iesaistās nodarbībā, nelielās grupās varētu dalīties domās, ko viņi neteiktu visu dalībnieku priekšā” (Teaching, No Greater Call, 161).

Pat pēc tādām diženām izpausmēm Kērtlandes Templī daudzi svētie Kērtlandē atkrita no ticības.

Līdzīgi bagātajam jauneklim, kurš sarunājās ar Glābēju (skat. Mateja 19:16–22), daži cilvēki mūsdienās sajūt kārdinājumu novērsties no grūtībās nonākušajiem.