„17. nodarbības sagatavošanās materiāli: Vienlīdzīgas partnerattiecības laulībā”, Mūžīgā ģimene: skolotāja rokasgrāmata (2022. g.)
„17. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mūžīgā ģimene: skolotāja rokasgrāmata
17. nodarbības sagatavošanās materiāli
Vienlīdzīgas partnerattiecības laulībā
Ģimenes ietvaros Tas Kungs ir uzticējis vīriešiem un sievietēm „atšķirīgas, bet vienlīdz nozīmīgas lomas, [kas] ir savstarpēji papildinošas” (M. Rasels Balards, „The Sacred Responsibilities of Parenthood”, Ensign, 2006. g. marts, 29. lpp.). Pravieši ir mācījuši, ka, „pildot šos svētos pienākumus, tēvam un mātei ir pienākums — savstarpēji palīdzēt kā līdzvērtīgiem partneriem” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org). Šie pienākumi tiks padziļināti pārrunāti dažu nākamo nodarbību laikā.
1. sadaļa
Kā es varu būt līdzvērtīgs partneris laulībā?
Mēs varam apgūt svarīgas mācības par to, kādām Tas Kungs ir paredzējis būt vīra un sievas attiecībām, balstoties uz Viņa doto Ievas radīšanas aprakstu, kas ir ietverts Mozus grāmatā.
Aprakstam par Ievas radīšanu no Ādama ribas ir simboliska nozīme (skat. Spensers V. Kimbals, „The Blessings and Responsibilities of Womanhood”, Ensign, 1976. g. marts, 71. lpp.). Prezidents Rasels M. Nelsons ir sniedzis vienu iespējamo ribas simbola skaidrojumu:
Tā kā riba atrodas sānos, šķiet, tā norāda uz partnerību. Riba nenozīmē ne valdīšanu, ne iztapšanu, bet līdzvērtīgas partnerattiecības, kopīgi strādājot un dzīvojot — plecu pie pleca. („Lessons from Eve”, Ensign, 1987. g. nov., 87. lpp.)
Prezidente Linda K. Bērtone, kādreizējā Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, mācīja, ko nozīmē palīgs:
Vārds palīgs nozīmē — „viņam piemērots un atbilstošs un viņa cienīgs palīgs”. Par piemēru varētu minēt mūsu rokas — tās ir līdzīgas, taču ne identiskas. Patiesībā, tās ir pretnostatītas, taču savstarpēji papildinošas un viena otrai atbilstošas. Darbojoties kopā, tās ir spēcīgākas. („Mēs pacelsimies kopā” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 30. lpp.)
Daži no mūsu kultūrā pieņemtajiem vai pašu personīgajiem uzskatiem un paradumiem var traucēt vienlīdzīgu partnerattiecību veidošanai laulībā. Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir aprakstījis dažus no šiem aspektiem un to, kā tos pārvarēt:
Dažiem … vīriem ir maldīgs priekšstats, ka vīrs var atpūsties, kamēr sieva veic lielāko darba daļu mājās, vai ka sieva un bērni ir tikai vīra kalpi. Tas nav tīkami Tam Kungam, jo tas ir šķērslis tādu ģimenes attiecību veidošanai, kādām ir jāvalda mūžībā, un kavē to izaugsmi, kam ir jānotiek šeit, uz Zemes, lai mēs kļūtu mūžīgo svētību saņemšanas cienīgi. Studējiet Svētos Rakstus un jūs redzēsiet, ka Ādams un Ieva, mūsu pirmie vecāki — mūsu visu paraugs —, kopīgi lūdza un kopīgi strādāja (skat. Mozus 5:1, 4, 10–12, 16, 27). Tādam vajadzētu būt arī mūsu ģimenes dzīves modelim — savstarpējai cieņai un kopīgam darbam mīlestībā. („The Gospel Culture”, Ensign, 2012. g. marts, 44. lpp.)
2. sadaļa
Ko nozīmē prezidēšana jeb vadīšana ģimenes lokā?
Tas Kungs ir piešķīris vīriem un sievām unikālus ģimenes pienākumus, kas ir „līdzvērtīgi un vienlīdz nozīmīgi” (Kventins L. Kuks, „Lielā mīlestība pret mūsu Tēva bērniem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 79. lpp.). Par daļu no šiem pienākumiem tiks runāts nākamajās nodarbībās. Bet viens no piemēriem ir šis svētais pienākums, ko Tas Kungs ir devis vīriem un tēviem: „Saskaņā ar dievišķo ieceri, tēvam ir jāvada ģimene mīlestībā un taisnīgumā” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org). Vīra vai tēva prombūtnes gadījumā mājās prezidē sieva vai māte (skat. Rasels M. Nelsons, „Garīgie dārgumi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 79. lpp.).
Paprātojiet, kā tālāk sniegtās mācības var vairot jūsu izpratni par to, kā tēvs var vadīt savu ģimeni mīlestībā un taisnīgumā:
Prezidēšana ģimenē ir pienākums — palīdzēt vedināt ģimenes locekļus uz atgriešanos Dieva klātbūtnē. Tas tiek paveikts, kalpojot un mācot ar maigumu, lēnprātību un tīru mīlestību, sekojot Jēzus Kristus piemēram (skat. Mateja 20:26–28). Prezidēšana ģimenē ietver ģimenes locekļu vadīšanu regulāru lūgšanu noturēšanā, evaņģēlija studijās un citos pielūgšanas aspektos. Vecāki vienoti sadarbojas, lai pildītu šos pienākumus. („Vecāki un bērni”, Vispārējā rokasgrāmata: Kalpošana Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā , 2.1.3.)
Apustulis Pāvils mācīja par vīra nesavtīgas prezidēšanas pienākumu, sakot: „Vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir Baznīcas galva. … Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:23, 25.) Citējis Efeziešiem 5:23, prezidents Ezras Tafta Bensons uzsvēra, ka Glābējs ir nevainojams paraugs tam, kā prezidēt:
Tas ir paraugs, kuram mums ir jāseko, pildot savu prezidēšanas pienākumu mājās. Mēs zinām, ka Glābējs nevadīja Baznīcu ar skarbu un nelaipnu attieksmi. Mēs zinām, ka Glābējs neattiecās pret Baznīcu ar necieņu un nevērību. Mēs zinām, ka Glābējs neizmantoja spēku vai piespiešanu, lai sasniegtu savus mērķus. Mācoties par Glābēju, mēs redzam, ka Viņš pamācīja, iedvesmoja, mierināja un pacilāja Baznīcu. Brāļi, es jums visā nopietnībā saku: Viņš ir tas paraugs, kuram mums ir jāseko, uzņemoties garīgo vadību savās ģimenēs. (Baznīcas prezidentu mācības: Ezra Tafts Bensons (2014. g.), 134. lpp.)
Savā iedvesmotajā vēstulē Baznīcas locekļiem pravietis Džozefs Smits aprakstīja, cik svarīga nozīme ir Kristum piemītošo īpašību piemērošanai citu vadīšanā. Šīs īpašības ir jāpiemēro, arī prezidējot ģimenē.
3. sadaļa
Kā laulātie var savstarpēji apspriesties taisnīgumā, vadot savu ģimeni?
Jēdziena „prezidēt ģimenē” nozīmi var pārprast. Piemēram, daži cilvēki ir pārpratuši tādas rakstvietas kā 1. Mozus 3:16 (kur Tas Kungs saka Ievai, ka Ādams „valdīs” pār viņu), uzskatot, ka vīrs var būt valdonīgs vai kontrolējošs, kas ir nepatiesi. Tā vietā šī pamācība no Tā Kunga ir attiecināma uz vīra pienākumu prezidēt jeb vadīt mīlestībā un taisnīgumā. Runājot par šīs frāzes nozīmi, prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja, ka vīra „valdīšanas pienākums ir apgādāt, aizsargāt, stiprināt un atbalstīt sievu” („Daughters of God”, Ensign, 1991. g. nov., 99. lpp.; skat. arī Spensers V. Kimbals, „The Blessings and Responsibilities of Womanhood”, Ensign, 1976. g. marts, 72. lpp.).
Runājot par vīru netaisnīgo paradumu — būt valdonīgiem un kontrolējošiem —, elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Vai jūsu kultūrā vīram ir dominējoša un autoritāra loma, un viņš pieņem visus ģimenei svarīgos lēmumus? Šis modelis ir jālīdzsvaro, lai kā vīrs, tā sieva varētu rīkoties kā līdzvērtīgi partneri, vienoti pieņemot lēmumus par savu dzīvi un savu ģimeni. Neviena ģimene nevar ilgstoši dzīvot bailēs vai apspiestībā; tas noved pie strīdiem un dumpošanās. Laimīgas ģimenes pamats ir mīlestība. („Removing Barriers to Happiness”, Ensign, 1998. g. maijs, 86. lpp.)
Pieņemot lēmumus par savu ģimenes dzīvi, pāriem vajadzētu pazemīgi, cieņpilni un laipni apspriesties. Elders Kventins L. Kuks no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Ģimenes padomē sievas un vīri, būdami līdzvērtīgi partneri, pieņem vissvarīgākos lēmumus. Viņi lemj, kā tiks mācīti un disciplinēti bērni, kā tiks tērēta nauda, kur viņi dzīvos, kā arī pieņem daudzus citus ģimenes lēmumus. Šie lēmumi tiek pieņemti kopīgi un pēc tam, kad ir meklēta Tā Kunga vadība. („Tas Kungs ir mana gaisma” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. maijs, 64. lpp.)
Paturiet prātā šos svarīgos un patiesos papildu principus, kas saistās ar laulāto savstarpējo apspriešanos un līdztiesīgu attiecību sekmēšanu laulībā:
-
Vīram un sievai ir „vienādas tiesības izteikt savu viedokli un nostāju” lēmumu pieņemšanā (L. Vitnijs Kleitons, „Laulība — skaties un mācies” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 84. lpp.).
-
Sievām ir nepieciešams „izteikties kā „pilntiesīgām partnerēm, sniedzot savu ieguldījumu” [Spensers V. Kimbals, „Privileges and Responsibilities of Sisters”, Ensign, 1978. g. nov., 106. lpp.] un apvienojoties ar [savu] vīru [savas] ģimenes pārvaldīšanā”” (Rasels M. Nelsons, „Lūgums manām māsām” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 97. lpp.).
-
Vīriem un sievām ir dāvāts „vienlīdz liels spēks atklāsmes saņemšanai savas ģimenes labā” (Kventins L. Kuks, „Lielā mīlestība pret mūsu Tēva bērniem” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 79. lpp.).
-
Vecāki var noturēt ģimenes padomes apspriedi ar saviem bērniem, lai kopīgi apspriestu tos lēmumus vai izaicinājumus, kas skar visu ģimeni (skat. M. Rasels Balards, „Ģimenes padomes” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. maijs, 63.–65. lpp.).