„18. nodarbības sagatavošanās materiāli: Laicīgo vajadzību nodrošināšana”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli (2022. g.)
„18. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli
18. nodarbības sagatavošanās materiāli
Laicīgo vajadzību nodrošināšana
Tam Kungam rūp mūsu laicīgā jeb fiziskā labklājība. Viņš ir atklājis patiesos principus, kas var palīdzēt jums nodrošināt savas personīgās un savas ģimenes vajadzības tādā veidā, kas vienlaikus sekmēs arī jūsu garīgo izaugsmi. Studējot šos materiālus, padomājiet, kā jūs varētu pēc iespējas efektīvāk piemērot šos patiesos principus.
1. sadaļa
Kāda ir mana atbildība savas ģimenes laicīgo vajadzību nodrošināšanā?
Drīz vien pēc Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošanas Tas Kungs atklāja dažus no Baznīcas locekļu laicīgajiem pienākumiem.
Tas Kungs caur pēdējo dienu praviešiem ir atkārtoti apstiprinājis, ka „vecākiem ir svēts pienākums audzināt savus bērnus mīlestībā un taisnīgumā [un] gādāt par viņu fiziskajām un garīgajām vajadzībām” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org).
Lai vecāki spētu izpildīt šo pienākumu — gādāt par savu bērnu fiziskajām vajadzībām —, viņiem ir jāiemācās būt pašpaļāvīgiem. Pašpaļāvība ir evaņģēlija pamatprincips. Tā ir „spēja, apņemšanās un centieni — nodrošināt savas personīgās un savas ģimenes sadzīviskās vajadzības” (Providing in the Lord’s Way: Summary of a Leader’s Guide to Welfare (2009. g.), 1. lpp.).
Elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis par pašpaļāvības principiem:
Pašpaļāvība ir atbildības uzņemšanās par savu garīgo un laicīgo labklājību un par tiem, kurus Debesu Tēvs ir uzticējis mūsu gādībai. Tikai esot pašpaļāvīgi, mēs tik tiešām varam līdzināties Glābējam, kalpojot un svētot apkārtējos.
Mums būtu svarīgi saprast, ka pašpaļāvība ir līdzeklis mērķa sasniegšanai. Mūsu augstākais mērķis ir kļūt līdzīgiem Glābējam, un šī mērķa sasniegšana tiek sekmēta, pašaizliedzīgi kalpojot apkārtējiem. Mūsu kalpošanas spēja vairojas vai mazinās atkarībā no mūsu pašpaļāvības līmeņa. („A Gospel Vision of Welfare: Faith in Action”, citāts no Basic Principles of Welfare and Self-Reliance [worldwide leadership training meeting, 2009], 1–2; skat. arī ChurchofJesusChrist.org.)
Padomājiet par to, kāda nozīme pašpaļāvības attīstīšanā ir dotajiem norādījumiem:
Būdami pašpaļāvīgi, jūs izmantojat savas Dieva dotās svētības un spējas, lai parūpētos paši par sevi un savu ģimeni, kā arī paši rastu risinājumus savām problēmām. Pašpaļāvība nenozīmē, ka jums ir jāspēj paveikt visu pašu spēkiem. Lai jūs kļūtu patiesi pašpaļāvīgi, jums ir jāmācās sastrādāties ar citiem cilvēkiem un vērsties pie Tā Kunga pēc Viņa palīdzības un spēka. (Jaunatnes morāles stiprināšanai (brošūra, 2012. g.), 41. lpp.)
Prezidents Spensers V. Kimbals ir mācījis: „Neviens īstens pēdējo dienu svētais, būdams fiziski un emocionāli pietiekami spējīgs, nebūs ar mieru novelt savas personīgās vai savas ģimenes labklājības nodrošināšanas slogu uz kāda cita pleciem.” (Teachings of Presidents of the Church: Spencer W. Kimball (2006. g.), 116. lpp.; skat. arī 1. Timotejam 5:8.) Ziniet, ka Tas Kungs palīdzēs jums jūsu centienos — kļūt pašpaļāvīgiem. Jēzus Kristus mācīja, ka „caur [Viņa] gādību”, Baznīca var būt „neatkarīga” gan laicīgajā, gan garīgajā ziņā (Mācības un Derību 78:14). Līdzīgi arī Glābējs „caur [Savu] gādību” var palīdzēt jums kļūt pašpaļāvīgiem, lai jūs spētu paši parūpēties par sevi un savu ģimeni.
2. sadaļa
Kas var palīdzēt man kļūt pašpaļāvīgākam un veiksmīgākam apgādniekam?
Uzcītīga darba ētikai ir izšķiroša loma pašpaļāvības attīstīšanā un savas ģimenes apgādāšanā. Mūsu Debesu Tēvs jau kopš Ādama laikiem ir pavēlējis saviem bērniem strādāt (skat. Mozus 4:25, 29; 2. Tesaloniķiešiem 3:10–13). Smags darbs un uzcītība ir Dieva un to ļaužu, kuri cenšas Viņam sekot, raksturiezīmes (skat. 2. Nefija 5:17; Mosijas 27:3–4).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir uzsvēris smaga darba nozīmi, mācot:
Dievs ir veidojis šo mirstīgo esamību tā, lai tā prasītu teju pastāvīgus pūliņus. … Strādājot mēs uzturam sevi un bagātinām savu dzīvi. Tas ļauj mums pārdzīvot šīs laicīgās pieredzes vilšanās brīžus un traģēdijas. Grūti pelnīti sasniegumi vairo pašvērtību. Darbs veido un bagātina raksturu, rada skaisto un kalpo par instrumentu mūsu kalpošanā citiem un Dievam. Dievam veltīta dzīve ir piepildīta ar darbu — reizēm vienmuļu, reizēm mazkvalificētu, reizēm nenovērtētu —, taču šis darbs allaž pilnveido, sakārto, uztur, pacilā, kalpo un liek pēc kaut kā tiekties. („Pārdomas par Dievam veltītu dzīvi”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. nov., 17. lpp.)
Līdztekus abu vecāku pienākumam — „gādāt par [savu bērnu] fiziskajām un garīgajām vajadzībām” —, „saskaņā ar dievišķo ieceri, tēvam ir [jāgādā] par ģimenes laicīgo vajadzību nodrošināšanu” („Ģimene — vēstījums pasaulei”). Uzrunājot tos, kuri gatavojas kļūt par tēviem, elders Kristofersons mudināja:
Gatavojieties jau tagad, uzcītīgi mācoties un plānojot turpmākās mācības pēc vidusskolas. Izglītības iegūšana, neatkarīgi no tā, vai jūs mācāties universitātē, tehnikumā, arodskolā vai kādā līdzīgā programmā, paver durvis uz jums nepieciešamo prasmju un spēju attīstīšanu. („Tēvi”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 96. lpp.)
Ieteikumam par tiekšanos pēc izglītības ir būtiska nozīme visu Jēzus Kristus mācekļu dzīvē. Tas Kungs ir devis mums norādījumu mācīties, „studējot un arī ar ticību” (Mācības un Derību 88:118; skat. arī Mācības un Derību 90:15). Runājot par šo pienākumu, prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis:
Ņemot vērā mūsu svēto un cieņpilno attieksmi pret katra cilvēka intelektu, mēs uzskatām, ka izglītības iegūšana ir reliģiska rakstura pienākums. … Mūsu Radītājs sagaida, ka Viņa bērni visā pasaulē izglītosies. (“Where Is Wisdom?,” Ensign, Nov. 1992, 6.)
Padomājiet par citām potenciālām, ar izglītību saistītām svētībām, kas palīdz mums būt sekmīgākiem ne tikai savas ģimenes finansiālo vajadzību nodrošināšanā, bet arī citās jomās. Izglītības iegūšana var sniegt personīgu piepildījumu un palīdzēt mums īstenot Tā Kunga gaidas attiecībā uz Viņa doto dāvanu un spēju attīstīšanu un izmantošu (skat. Mateja 25:14–30). Izglītības iegūšana var uzlabot mūsu spēju — tikt galā ar dzīves izaicinājumiem. Izglītība arī vairo mūsu spēju — kalpot apkārtējiem un celt Tā Kunga valstību.
Prezidents Tomass S. Monsons ir mācījis:
Studējot un mācoties, jūsu talanti attīstīsies. Jūs spēsit sekmīgāk palīdzēt saviem ģimenes locekļiem viņu studijās, un jums būs mierīgs prāts, apzinoties, ka jūs esat sagatavojušies dažādām situācijām, ar ko jums var nākties saskarties savā dzīvē. (“Three Goals to Guide You,” Liahona, Nov. 2007, 119.)
Dažkārt laulātā nāves, šķiršanās vai citu smagu apstākļu gadījumā ģimeni nākas apgādāt mātei (skat. ģimenes vēstījuma 7. rindkopu). Citkārt, lai parūpētos par savas ģimenes pamatvajadzībām, algotu darbu ir jāveic abiem vecākiem. Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir izteicis kādu svarīgu brīdinājumu un lietderīgu ieteikumu attiecībā uz lēmumiem par labu abu vecāku nodarbinātībai:
Mūsdienās mūsu materiālistiskajā pasaulē tiek izdarīts ievērojams spiediens uz to, lai mēs pelnītu un tērētu vairāk. Diemžēl, tas pamudina precētas mātes uzņemties algotu darbu, lai nodrošinātu papildu ienākumus. Ja vīrs, sieva un bērni prot atšķirt savas pamatvajadzības no savām materiālajām vēlmēm, viņi mazina ģimenes finansiālo slogu, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu tajā, lai palīdzētu mātei palikt mājās. Lēmumi par algota darba uzņemšanos ir grūti pieņemami, un tos ir jāpieņem ar lūgšanu, allaž paturot prātā mūsdienu praviešu ieteikumus šajā sarežģītajā jautājumā. (“The Sacred Responsibilities of Parenthood,” Ensign, Mar. 2006, 31; skat. arī Almas 37:37.)
3. sadaļa
Kādiem finanšu principiem es varētu sekot, gādājot par savu ģimeni?
Zeme pieder Tam Kungam (skat. Psalmi 24:1). Viņš dod mums spēku un piekļuvi zemes resursiem, lai mēs spētu nodrošināt savas laicīgās un garīgās vajadzības (skat. 5. Mozus 8:10, 18; Mācības un Derību 59:18–20). Tā Kunga skatījumā visas lietas ir garīgas — pat Viņa laicīgie likumi (skat. Mācības un Derību 29:34). Viņš pārzina gan svētības, gan garīgos riskus, kas saistās ar tiekšanos pēc naudas un mantas un tās iegūšanu. Viņš ir atklājis noteiktus principus, lai palīdzētu mums pārvaldīt šos resursus tādā veidā, kas var svētīt un pasargāt mūs un mūsu ģimenes.