„21. nodarbības sagatavošanās materiāli: Bērnu audzināšana mīlestībā”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli (2022. g.)
„21. nodarbības sagatavošanās materiāli”, Mūžīgā ģimene: skolotāja materiāli
21. nodarbības sagatavošanās materiāli
Bērnu audzināšana mīlestībā
Būt par vecāku nav viegli. Taču šajā ziņā mēs neesam vieni. Kalpojot par Septiņdesmito, elders Bredlijs D. Fosters mācīja: „Mūsu Debesu Tēvs vēlas, lai mēs gūtu panākumus, jo patiesībā taču viņi jau bija Viņa bērni vēl pirms kļūšanas par mūsējiem.” („Nekad nav par agru, un nekad nav par vēlu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2015. g. nov., 51. lpp.) Studējot šīs nodarbības materiālus, padomājiet, kā jūs varat sekot mūsu Debesu Tēva piemēram tajā, kā jūs audzināt savus pašreizējos vai plānotos bērnus.
1. sadaļa
Kā es varu audzināt savus bērnus mīlestībā?
Pēdējo dienu pravieši ir paziņojuši: „Vecākiem ir svēts pienākums audzināt savus bērnus mīlestībā.” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org.) Kalpojot Augstākajā prezidijā, prezidents Dīters F. Uhtdorfs ieteica kādu veidu, kā vecāki var īstenot šo pienākumu:
Ģimenes attiecībās mīlestība patiesībā ir sinonīms vārdam laiks. Savstarpēja laika veltīšana ir ceļš uz saskanīgu ģimenes dzīvi. („Par to, kas ir vissvarīgākais”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. nov., 22. lpp.)
Pastāv daudz iespēju, kā pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar bērniem. Kalpojot Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, prezidente Sjūzena V. Tenere mācīja:
Mīlošas attiecības prasa pastāvīgas un nerimstošas sarunas, kā arī spēlēšanās, smiešanās un kopīga darba brīžus. Es … uzskatu, ka vecākiem un bērniem ir jāpiedalās citam cita ikdienišķajās, ierastajās aktivitātēs. (“Did I Tell You … ?,” Liahona, May 2003, 75.)
Pat ja vecākiem būtu vieglāk paveikt kādu darbiņu pašiem, „kopīga darba brīži” var pavērt lielisku iespēju vecāku un bērnu sarunām. Kopīgs darbs var arī palīdzēt vecākiem mācīt saviem bērniem darba vērtību un vairīšanos no dīkdienības (skat. Mācības un Derību 68:31).
Prezidents Uhtdorfs ir dalījies vēl citos veidos, kā vecāki var pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem:
Tā kā „nekādi citi panākumi nevar kompensēt neveiksmi [mūsu ģimenēs]” [J. E. McCulloch, Home: The Savior of Civilization (1924), 42], mums savas ģimenes ir jāizvirza par augstāko prioritāti. Mēs veidojam ciešas un mīlošas ģimenes attiecības, kopīgi darot vienkāršas lietas, piemēram, ieturot ģimenes pusdienas, rīkojot ģimenes mājvakarus un vienkārši jautri pavadot laiku kopā. („Par to, kas ir vissvarīgākais”, 21.–22. lpp.)
Prezidents Uhtdorfs norāda, ka arī veselīga atpūta kopā ar ģimeni var sekmēt veiksmīgu ģimenes attiecību veidošanos (skat. arī „Ģimene — vēstījums pasaulei”). Šāda veida pieredze var palīdzēt „veidot piepildītu, ģimenisku saikni, kas dāvā … bērniem daudz spēcīgāku identitāti par to, ko viņi var rast savu vienaudžu grupas ietvaros, skolā vai jebkur citur” (M. Russell Ballard, “What Matters Most Is What Lasts Longest,” Liahona, Nov. 2005, 43).
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija ir mācījis par principiem, uz ko vecāki var pamatoties, izvēloties kopīgas aktivitātes ar saviem bērniem:
Izvēloties to, kā mēs pavadām laiku kopā ar ģimeni, mums vajadzētu būt piesardzīgiem, lai netērētu savu brīvo laiku tādām lietām, kas ir vienkārši labas, tādējādi atstājot pārāk maz laika tam, kas ir labāks vai vislabākais. Kāds no maniem draugiem vasaras atvaļinājuma laikā aizveda savu ģimeni ar mazajiem bērniem vairākos izbraukumos, kuru skaitā bija ievērojamu vēsturisko vietu apmeklējumi. Vasaras beigās viņš savam pusaugu dēlam pavaicāja, kurš no šiem labajiem vasaras pasākumiem viņam patika vislabāk. No dēla atbildes tēvs kaut ko mācījās, un tāpat arī tie, kam viņš to pastāstīja. „Tas, kas šovasar man patika vislabāk,” atbildēja zēns, „bija vēlais vakars, kad mēs ar tevi gulējām zālē, vērojām zvaigznes un runājāmies.” Kaut arī lieliski ģimenes pasākumi var nākt bērniem par labu, tie ne vienmēr ir labāki par individuālo laiku kopā ar mīlošu vecāku. („Labs, labāks, vislabākais”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2007. g. nov., 105. lpp.)
Gatavojoties nodarbībai, gremdējieties pārdomās
Kādi ir daži no tiem veidiem, kā jūs esat redzējuši, ka jūsu vecāki vai jums zināmie vecāki audzina savus bērnus mīlestībā? Kāda veida aktivitātes jūs vēlaties turpmāk veikt kopā ar saviem bērniem?
2. sadaļa
Kā es varu mīloši disciplinēt savus bērnus?
Viena no bērnu audzināšanas grūtākajām jomām var izrādīties viņu disciplinēšana. Šajā ziņā mēs varam mācīties no Tā Kunga, kurš ir rādījis mums mīlošas disciplinēšanas paraugu. Piemēram, kad agrīno dienu Baznīcas locekļi atlika Kērtlandes tempļa celtniecību, Viņš tos pārmācīja. (Ņemiet vērā: pārmācīt nozīmē disciplinēt vai aizrādīt.)
Gatavojoties nodarbībai, studējiet
Izlasiet Mācības un Derību 95:1, pievēršot uzmanību tam, kādēļ Tas Kungs pārmāca Savus sekotājus.
Padomājiet par to, kā dotais prezidentes Teneres ieteikums var palīdzēt vecākiem kristīgi disciplinēt savus bērnus.
Dažkārt disciplinēšana, kas nozīmē „mācīšanu”, tiek jaukta ar kritizēšanu. Bērni — tāpat kā jebkura vecuma cilvēki — daudz lielākā mērā maina savu uzvedību mīloša uzmundrinājuma, nevis kritizēšanas iespaidā. (“Did I Tell You … ?,” 74.)
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma iesaka vecākiem būt piesardzīgiem attiecībā uz bērnu disciplinēšanas veidu. (Ņemiet vērā: kaut arī viņš uzrunā tēvus, viņa ieteikums attiecas arī uz mātēm.)
Disciplinējot tēvam ir jāievēro īpaša piesardzība, lai viņa rīcībā nebūtu ne mazākās vardarbības atblāzmas, kas nekad nav attaisnojama. Izsakot aizrādījumus, tēva motivācijai ir jābūt mīlestībai un viņa ceļvedim — Svētajam Garam:
„Laikus asi pārmetot, kad iedvesmo Svētais Gars; un pēc tam izrādot vēl lielāku mīlestību pret to, kam tu esi pārmetis, lai viņš tevi neuzskatītu par savu ienaidnieku;
lai viņš varētu zināt, ka tava uzticība ir stiprāka par nāves saitēm.” [Mācības un Derību 121:43–44.]
Disciplinēšana pēc dievišķā parauga nav tik daudz sodīšana kā palīdzēšana mīļajam cilvēkam ceļā uz paškontroles izkopšanu. („Tēvi”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2016. g. maijs, 95. lpp.)
Palīdzot bērniem mācīties no savas nepareizās uzvedības un labot to, vecākiem vajadzētu noteikt katras darbības loģiskās sekas. Vecākiem vajadzētu piesargāties no tādu savā kultūrā vai ģimenē pieņemtu disciplinēšanas metožu piemērošanas, kas nesaskan ar Tā Kunga mācībām.
Prezidents Rasels M. Nelsons ir sniedzis vēl kādu ieteikumu:
Kad bērnam ir nepieciešams aizrādījums, jūs varētu sev pavaicāt: „Kas no tā, ko es varētu pateikt vai izdarīt, pārliecinās viņu veikt labāku izvēli?” Izsakot nepieciešamo aizrādījumu, dariet to klusi, privāti, mīloši, nevis publiski. Kad nepieciešams izteikt rājienu, nekavējoties izrādiet vēl lielāku mīlestību, lai neradītu pamatu aizvainojumam. Lai spētu pārliecināt, jums tas ir jādara ar neviltotu mīlestību un savās mācībās jābalstās uz dievišķo doktrīnu un pareizajiem principiem. („Glābšana un paaugstināšana”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2008. g. maijs, 9.–10. lpp.)
Gatavojoties nodarbībai, gremdējieties pārdomās
Padomājiet par brīžiem, kad Tas Kungs ir jūs pārmācījis vai kad Svētais Gars ir pamudinājis jūs kaut kādā ziņā mainīties. Ko jūs varat mācīties par bērnu disciplinēšanu no šiem piemēriem?
3. sadaļa
Kā lai es iemācu saviem bērniem mīlēt citam citu un savstarpēji kalpot?
Mūsdienu Baznīcas vadītāji ir no jauna akcentējuši to, ka: „vecākiem ir svēts pienākums … mācīt [saviem bērniem] mīlēt citam citu un savstarpēji kalpot” („Ģimene — vēstījums pasaulei”). Kalpojot Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, prezidente Bonija L. Oskarsone deva šādu padomu par to, kā mīlēt savus ģimenes locekļus un kalpot viņiem:
Sāciet savu kalpošanu savās pašu mājās un savās pašu ģimenēs. Tās ir tās attiecības, kas var būt mūžīgas. Pat tad — un, iespējams, jo īpaši tad —, ja situācija jūsu ģimenē nebūt nav ideāla, jūs varat atrast veidus, kā kalpot, iedvesmot un stiprināt. Sāciet ar to, kas jums ir, mīliet viņus tādus, kādi viņi ir, un sagatavojieties tādai ģimenei, kādu vēlētos turpmāk. („Vajadzības mūsu acu priekšā”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. nov., 27. lpp.)
Sātans cenšas graut to mīlestību un kalpošanu, ko ģimenes locekļi var baudīt savās mājās. Viens no veidiem, kā viņš to dara, ir pamudināšana uz strīdiem.
Gatavojoties nodarbībai, studējiet
Izlasiet 3. Nefija 11:29–30 un padomājiet par to, kā Glābēja mācības nefijiešiem var tikt piemērotas ģimenes attiecībās.
Gatavojoties nodarbībai, studējiet
Ķēniņš Benjamīns mācīja sava laika vecākiem, ka tiem vajadzētu palīdzēt saviem bērniem mācīties sadzīvot un sadarboties ar saviem ģimenes locekļiem. Izlasiet Mosijas 4:14–15, pievēršot uzmanību tam, ko ķēniņš Benjamīns ieteica vecākiem.
Pierakstiet savas domas
Prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija ir mācījis: „[Jēzus] ir dāvājis mums ģimeni kā paraugu ideālai videi, kur mēs varam mācīties mīlēt tā, kā mīl Viņš.” („Mūsu nevainojamais piemērs”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2009. g. nov., 71. lpp.) Padomājiet par kādu gadījumu, kad Glābējs mīloši kalpoja apkārtējiem. Uzrakstiet, kā jūs varētu mīlēt kādu ģimenes locekli un kalpot viņam tādā pašā vai citā kristīgā veidā. Esiet gatavi dalīties savās domās nodarbībā.