24. nodarbības sagatavošanās materiāli

Garīgās veselības problēmu risināšana ar cerību un iejūtību

Mūsu garīgā un emocionālā veselība ietekmē mūsu domas, sajūtas, uzvedību, izturības līmeni un vēl daudz ko citu. Pat tad, ja mēs cenšamies saglabāt labu veselību, mums var nākties piedzīvot garīgās veselības problēmas, piemēram, trauksmi un depresiju. Studējot šos nodarbības materiālus, padomājiet, kā jūs varētu uzlabot savu garīgo veselību. Padomājiet arī par to, kā jūs varētu vēl vairāk līdzināties Glābējam attiecībās ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, kuri piedzīvo šādus pārbaudījumus vai kuriem varētu būt pašnāvnieciskas domas.

1. sadaļa

Kā es varētu apzinātāk pievērsties savai psihiskajai, emocionālajai un garīgajai labklājībai?

Mums visiem gadās tādas dienas vai periodi, kad jūtamies bēdīgi, satraukti vai noraizējušies. Mums būtu svarīgi apzināties to, kā mēs jūtamies un kāpēc tā jūtamies, un darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas produktīvāk tiktu galā ar šīm emocijām.

Kad Glābējs ceļoja pa Israēla zemi, Viņš noteikti izjuta Savas kalpošanas atbildības nastu. Viņš apmācīja Savus apustuļus un bija pacietīgs ar viņu vājībām. Ļaužu pūļi Viņu meklēja, lai redzētu Viņa veiktos brīnumus vai tiktu izdziedināti. Viņa ienaidnieki nepārtraukti meklēja iespējas Viņam publiski celt neslavu. Viņu apsmēja, izsmēja, atraidīja un nodeva. Patiesi, Viņš bija „vīrs, kam nav svešas bēdas un kas ir rūdīts ciešanās” (Jesajas 53:3).

Jēzus bieži vien devās uz vietām, kur Viņš varēja pabūt vienatnē un sazināties ar Dievu (skat. Mateja 14:22–23; Marka 1:35; 6:31, 46; Lūkas 5:16). Sekošana Viņa piemēram var stiprināt mūsu psihisko, emocionālo un garīgo veselību. (Ņemiet vērā! Dažās situācijās, kad rodas nopietnas garīgās veselības problēmas vai domas par pašnāvību, labāk ir būt kopā ar citiem, nevis vienam.)

Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma jaunajiem pieaugušajiem vaicāja:

Vai jūs pavadāt laiku klusumā? …

Mūsu pasaulei kļūstot arvien spožākai, skaļākai un aizņemtākai, Svētā Gara sajušana mūsu dzīvē kļūst par arvien lielāku izaicinājumu. Ja jūsu dzīvē nav laika klusumam — vai jūs sāksiet to meklēt jau šovakar? („Be Still, and Know That I Am God” [uzruna Baznīcas izglītības sistēmas rīkotajā svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem 2014. g. 4. maijā], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org).

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Atrodiet kādu klusu vietu, kur gremdēties pārdomās par savu psihisko, emocionālo un garīgo labklājību, apdomājot šādus jautājumus:

1. Vai es katru dienu veltu laiku tam, lai stiprinātu savas attiecības ar Dievu? Vai es aktīvi meklēju veidus, kā veidot veselīgas attiecības ar savu ģimeni un draugiem? Vai es regulāri vingroju, ēdu veselīgu pārtiku un pietiekami daudz guļu? Vai man ir jēgpilns darbs, un vai es atvēlu laiku veselīgai atpūtai?

2. Cik lielā mērā es pievēršos savai emocionālajai labklājībai? Vai es varu atpazīt savas izjūtas un to, kāpēc tā jūtos? Vai es protu produktīvi pārvarēt negatīvas emocijas? Kad es jūtos saspringts vai noraizējies, vai es protu ieturēt veselīgu pauzi un atpūsties?

3. Kādas svētības es varētu saņemt savā dzīvē, ja es piebremzētu un gremdētos pārdomās par savu psihisko, emocionālo un garīgo labklājību?

Jūs varētu noklausīties dziesmu „Slow Down” (6:07), ko izpilda Sisela ar Tabernakla kori un Tempļa skvēra orķestri.

2. sadaļa

Kā es varētu labāk izprast cilvēkus, kuri pieredz garīgās veselības problēmas?

Savā laicīgajā kalpošanā Glābējs dziedināja cilvēkus no visvisādām ciešanām (skat. Mateja 4:23). Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija secināja: „Viņš noteikti dziedināja arī tos, kuriem bija emocionāla, psihiska vai garīga rakstura saslimšanas.” („Viņš dziedina grūtsirdīgos” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2006. g. nov., 6. lpp.)

Kā tika minēts iepriekš, mums visiem gadās tādi brīži vai dienas, kad mēs jūtamies nomākti, bēdīgi vai satraukti. Ja mēs ilgstoši cīnāmies ar šādām vai līdzīgām sajūtām vai ja šīs sajūtas sāk traucēt mūsu ikdienas dzīvē, ir svarīgi meklēt palīdzību (skat. materiālu angļu valodā „How can I tell if I’m just having a hard time right now or if I’m struggling with a mental health challenge?”, ChurchofJesusChrist.org).

Lai arī grēcīga uzvedība var izraisīt psihiskas, emocionālas un garīgas ciešanas, ir ļoti svarīgi, lai mēs visas šīs problēmas nesaistītu tikai ar grēcīgumu vai ticības trūkumu. Daudzi no Tā Kunga uzticīgākajiem bērniem piedzīvo garīgās veselības problēmas, piemēram, pārliecīgu trauksmi vai klīnisku depresiju. Lai gan mēs nezinām par garīgajām slimībām visu, mēs zinām, ka tā ir sarežģīta problēma. Garīgās slimības var būt saistītas ar ķīmisku nelīdzsvarotību smadzenēs, ģenētiskiem un vides faktoriem, traumatiskiem notikumiem, smadzeņu traumām vai kaitīgu vielu lietošanu. Mūsdienās „katru ceturto cilvēku kādā dzīves posmā skars psihiskas vai emocionālas slimības” (Bonnie L. Oscarson, „5 Resources to Help Youth Facing Emotional and Mental Illness”, 2017. g. 21. nov., ChurchofJesusChrist.org).

Ja jums ir kāda garīga saslimšana, tad gavēšana un lūgšana pēc palīdzības, priesterības svētību meklēšana un tempļa apmeklēšana bieži var sniegt spēku un dziedināšanu. Citkārt gadās, ka slimība neatstājas. Ja tā notiek, ziniet, ka jūsu pūles nav veltīgas (skat. 2. korintiešiem 12:7–10). Tas Kungs jūs vēro un var iesvētīt šo pieredzi, lai tā nāktu jums par labu (skat. Mācības un Derību 122:7).

Apdomājiet, kā tālāk sniegtie principi var jums palīdzēt jūsu centienos uzturēt vai uzlabot savu garīgo veselību:

• Turpiniet pievērsties Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Īpaši tad, kad ir grūti sajust Viņu ietekmi, izvēlieties rīkoties ar ticību Viņiem. Atsauciet atmiņā brīžus, kad jūs esat izjutuši Viņu ietekmi. Atcerieties, ka Glābējs vienmēr var palīdzēt, jo Viņš „pazemojās visam” (Mācības un Derību 88:6). Viņš pilnībā izprot izmisumu un sarūgtinājumu, ko izjūt cilvēki ar garīgu saslimšanu. Pravietis Alma liecināja, ka Jēzus Kristus zina „miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12).

• Pastāstiet saviem tuviniekiem, ko jums nākas pieredzēt. Garīgas saslimšanas turēšana noslēpumā var veicināt norobežošanos no citiem un liegt jums saņemt nepieciešamo palīdzību, kas pat varētu glābt jūsu dzīvību. Palīdzot citiem saprast, ko jūs piedzīvojat, jūs vairosiet viņu spēju jūs atbalstīt.

• Meklējiet kompetentu un profesionālu mediķu palīdzību. Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma deva šādu padomu:

Ja stāvoklis pasliktinās, meklējiet palīdzību, vēršoties pie cienījamiem cilvēkiem ar atbilstošu izglītību, profesionālām iemaņām un krietnām vērtībām. Atklāti pastāstiet par savu slimības vēsturi un grūtībām. („Kā sadauzīts trauks” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. nov., 41. lpp.)

Ja jums ir ģimenes locekļi vai citi paziņas, kuriem ir garīga saslimšana, padomājiet, kā izpratne par šiem principiem var palīdzēt jums viņus atbalstīt.

Kad kāds stāsta jums par garīgās veselības problēmām, uzklausiet viņu ar mīlestību un atturieties izteikt spriedumu. Māsa Reina I. Aburto no Palīdzības biedrības vispārējā prezidija mācīja:

Mīloša uzklausīšana ir viena no lieliskākajām dāvanām, ko mēs varam piedāvāt, un mums var būt pa spēkam palīdzēt panest vai izgaiņāt tos smagos mākoņus, kas smacē mūsu mīļos tuviniekus un draugus [skat. Romiešiem 2:19; 13:12], — tā, lai caur mūsu mīlestību viņi atkal spētu sajust Svēto Garu un saskatīt Jēzus Kristus izstaroto gaismu. („Paliec ar mani, Kungs, gan tumšās, gan saulainās dienās!” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 58. lpp.)

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Padomājiet, kā centieni labāk izprast garīgās veselības problēmas var vairot jūsu pacietību un iejūtību pret tiem, kuri ar tām saskaras. Jūs varētu noskatīties video angļu valodā „Like a Broken Vessel” (11:36), kurā ir ietverti cilvēku personīgie stāsti par dzīvi ar garīgām slimībām, kā arī eldera Holanda padoms.

3. sadaļa

Kā es varu palīdzēt novērst pašnāvības mēģinājumus vai palīdzēt tiem, kuri ir zaudējuši tuvinieku pašnāvībā?

Smagas garīgās veselības problēmas ir viens no pašnāvības riska faktoriem. „Vairums cilvēku, kuri mēģina izdarīt pašnāvību, nevēlas mirt; viņi vienkārši vēlas atvieglojumu no fiziskām, psihiskām, emocionālām vai garīgām sāpēm, kas viņus ir pārņēmušas.” („Preventing Suicide and Responding after a Loss”, ChurchofJesusChrist.org.)

Ja jums vai kādam no jūsu paziņām ir domas par pašnāvību, nekavējoties meklējiet palīdzību. Tas var nozīmēt arī došanos uz slimnīcas neatliekamo palīdzību vai zvanīšanu uz bezmaksas krīzes palīdzības tālruni. (Meklējiet saites uz palīdzības tālruņiem visā pasaulē vietnē „In Crisis? Talk Now”, ChurchofJesusChrist.org.)

Gatavojoties nodarbībai — studējiet

Izlasiet Mosijas 18:8–9 un padomājiet, kā šī rakstvieta varētu kalpot par jūsu vadlīnijām, palīdzot tiem, kuri cīnās ar garīgās veselības problēmām vai pašnāvnieciskām domām. (Kad būsiet to izlasījuši, jums būtu noderīgi izlasīt arī rakstu angļu valodā „How to Help Someone in Crisis” vietnē ChurchofJesusChrist.org.)

Kad kāds atņem sev dzīvību, mēs izjūtam neremdināmas bēdas. Elders Deils G. Renlands no Divpadsmit apustuļu kvoruma atzīmēja, ka pēc tuvinieka zaudējuma pašnāvībā dziedināšana var prasīt ilgu laiku. Pēc tam viņš deva šādu padomu:

Mēģiniet vienkārši izdzīvot nākamo dienu un tad nākamo, un tad nākamo. … Tas Kungs mums palīdzēs šajos centienos. … Viņš katru dienu ir ar mums. („Grieving after a Suicide” [video], ChurchofJesusChrist.org)

Jēzum Kristum ir pilnīga izpratne, empātija un mīlestība. Mēs varam atstāt un mums ir jāatstāj visa tiesāšana Viņa rokās. Prezidents Balards mācīja:

Acīmredzami, mēs nevaram zināt visus ar katru pašnāvību saistītos apstākļus. Vienīgi Tas Kungs zina visu detalizēti, un Viņš ir tas, kurš mūs tiesās par mūsu rīcību uz Zemes.

Kad Viņš mūs tiesās, es domāju, ka Viņš ņems vērā pilnīgi visus apstākļus: mūsu ģenētisko un ķīmisko uzbūvi, garīgo stāvokli, prāta spējas, saņemtās mācības, senču tradīcijas, veselības stāvokli un tā tālāk. („Suicide: Some Things We Know, and Some We Do Not”, Ensign, 1987. g. okt., 8. lpp.)

Gatavojoties nodarbībai — gremdējieties pārdomās

Apdomājiet, ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu novērst pašnāvības mēģinājumus. Lai smeltos idejas, padomājiet par padomu, ko sniedza māsa Kerola F. Makonkija, bijusī padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā (skat. video angļu valodā „Preventing Suicide” (1:43)).

Vēlaties uzzināt vairāk? (Pēc izvēles)

Kur es varu uzzināt vairāk par to, ko Baznīca māca par garīgās veselības problēmām un pašnāvību?

Evaņģēlija bibliotēkā ir ietverti nozīmīgi materiāli indivīdiem, ģimenes locekļiem un Baznīcas vadītājiem par garīgo veselību un pašnāvību (skat. sadaļu angļu valodā „Life Help” Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē vai vietnē ChurchofJesusChrist.org).

Kā es varu zināt, vai man ir ar trauksmi saistīti traucējumi?

Savā rakstā angļu valodā „Anxiety and Anxiety Disorders” (Ensign, 2017. g. marts, 54.–61. lpp.) Laila Dž. Barupa no Ģimenes lietu biroja izskaidro atšķirību starp parastu nemieru un trauksmi, kas var būtiski traucēt cilvēka dzīvi.

Kā mani var iespaidot depresija?

Rakstā angļu valodā „I Finally Admitted That I Had Depression. Christ Helped Me Out of the Darkness” (Liahona, 2020. g. sept., ChurchofJesusChrist.org, tikai digitāli) kāda Baznīcas locekle dalās savā pieredzē par depresiju un iesaka rīkus, kas var palīdzēt tikt ar to galā.

Kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kuriem varētu būt pašnāvnieciskas domas?

Dotajos videomateriālos angļu valodā ir sniegtas idejas pašnāvības novēršanai un palīdzības sniegšanai personām, kurām ir pašnāvnieciskas domas:

• „Understanding Suicide” (2:22) (ChurchofJesusChrist.org)

• „Choose to Stay” (3:49) (ChurchofJesusChrist.org)

• „Sitting on the Bench: Thoughts on Suicide Prevention” (6:42) (ChurchofJesusChrist.org)

• „Finding Christ during Difficult Times” (4:35) (ChurchofJesusChrist.org)