1 Un tad notika, kad Jēzus bija pastāstījis šīs lietas, Viņš izskaidroja tās ļaužu pulkam; un Viņš izskaidroja tiem visas lietas, gan lielas, gan mazas.

2 Un Viņš sacīja: Šos Rakstus, kas jums nav, Tēvs pavēlēja, lai Es dotu jums; jo tā bija gudrība Viņā, lai tie tiktu doti nākamajām paaudzēm.

3 Un Viņš izskaidroja visas lietas no paša sākuma līdz tam laikam, kad Viņš nāks Savā godībā—jā, patiesi, visas lietas, kas notiks uz zemes virsas, līdz pat visas vielas izkusīs kvēlā karstumā un zeme saritināsies kā tīstoklis, un debesis un zeme zudīs;

4 un līdz pat tai lielai un pēdējai dienai, kad visas tautas un visas ciltis, un visas tautības un valodas stāvēs Dieva priekšā, lai tiktu tiesātas par saviem darbiem, vai tie būtu labi, vai tie būtu ļauni—

5 ja tie ir labi, ar augšāmcelšanos mūžīgā dzīvībā; un ja tie ir ļauni, ar augšāmcelšanos sodībā; kuras ir līdztekus, viena no vienas puses, un otra no otras puses, saskaņā ar žēlastību un taisnību, un svētumu, kas ir Kristū, kurš bija, pirms pasaule sākās.

6 Un tagad šeit šai grāmatā nevar tikt rakstīta pat simtā daļa no tā, ko Jēzus patiešām mācīja ļaudīm;

7 bet lūk, Nefija plāksnes satur lielāko daļu no tā, ko Viņš mācīja ļaudīm.

8 Un šo es esmu rakstījis, kas ir mazākā daļa no tā, ko Viņš mācīja ļaudīm; un es esmu rakstījis to ar nolūku, lai tās atkal tiktu nestas šai tautai no citticībniekiem, saskaņā ar vārdiem, ko Jēzus runāja.

9 Un, kad viņi saņems šo, kas viņiem vispirms ir vajadzīgs, lai pārbaudītu viņu ticību, un, ja būs tā, ka viņi ticēs šīm lietām, tad lielākas lietas tiks pasludinātas tiem.

10 Un, ja būs tā, ka tie neticēs šīm lietām, tad lielākas lietas netiks tiem izpaustas, viņiem par nosodījumu.

11 Lūk, es jau grasījos rakstīt tās, visu, kas bija iegravēts uz Nefija plāksnēm, bet Tas Kungs to aizliedza, sacīdams: Es pārbaudīšu Savu ļaužu ticību.

12 Tādēļ es, Mormons, rakstu tās lietas, ko man pavēlēja Tas Kungs. Un tagad es, Mormons, beidzu savu sakāmo un turpinu rakstīt tās lietas, kas man tika pavēlētas.

13 Tādēļ es gribu, lai jūs redzētu, ka Tas Kungs patiesi mācīja ļaudis trīs dienu garumā; un pēc tam Viņš parādījās tiem bieži un lauza maizi, un svētīja to, un deva to tiem.

14 Un notika, ka Viņš mācīja un kalpoja visa tā ļaužu pulka, par kuru tika runāts, bērniem, un Viņš atraisīja viņu mēles, un viņi runāja uz saviem tēviem lielas un brīnumainas lietas, pat lielākas, nekā Viņš bija atklājis ļaudīm; un Viņš atraisīja viņu mēles, lai viņi varētu izteikt.

15 Un notika, ka pēc tam, kad Viņš bija uzkāpis debesīs—otro reizi, kad Viņš bija parādījies tiem un aizgājis pie Tēva, izdziedinājis visus viņu slimos un viņu klibos, un atvēris acis viņu aklajiem, un atdarījis ausis kurlajiem, un patiesi veicis visādu dziedināšanu starp tiem, un uzcēlis cilvēku no miroņiem, un parādījis tiem Savu spēku, un uzkāpis pie Tēva—

16 lūk, notika nākamajā rītā, ka ļaužu pulks sapulcējās kopā, un viņi gan redzēja, gan dzirdēja šos bērnus; jā, pat zīdaiņi atvēra savas mutes un izteica brīnumainas lietas; un tās lietas, ko tie izrunāja, tika aizliegtas, ka neviens cilvēks nedrīkstēja tās rakstīt.

17 Un notika, ka mācekļi, kurus Jēzus bija izraudzījis, sāka no tā laika kristīt un mācīt visus, kas nāca pie tiem; un, cik daudzi tika kristīti Jēzus Vārdā, tie visi tika piepildīti ar Svēto Garu.

18 Un daudzi no tiem redzēja un dzirdēja neizsakāmas lietas, kuras nav ļauts rakstīt.

19 Un viņi mācīja un kalpoja cits citam; un savā starpā viss tiem bija kopīgs, katrs cilvēks rīkojās godīgi pret citiem.

20 Un notika, ka viņi visu darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis.

21 Un tie, kas tapa kristīti Jēzus Vārdā, tika saukti par Kristus baznīcu.