1 Un tad nu es, Moronijs, rakstīju vārdus, kas man bija pavēlēti, atbilstoši savai atmiņai; un es esmu pastāstījis tev tās lietas, kuras es aizzīmogoju; tādēļ neaizskar tās, lai tu varētu tulkot, jo tas tev ir aizliegts, izņemot kā tikai ar laiku tā būs gudrība Dievā.

2 Un lūk, tev ir priekšrocība, ka tu vari parādīt plāksnes tiem, kas palīdzēs nest gaismā šo darbu;

3 un trim tās tiks parādītas ar Dieva spēku; tādēļ tie droši zinās, ka šīs lietas ir patiesas.

4 Un no triju liecinieku mutes tiks šīs lietas apstiprinātas; un triju liecība un šis darbs, kurā tiks parādīts Dieva spēks un arī Viņa vārds, par ko Tēvs un Dēls, un Svētais Gars liecina—un viss tas būs kā liecība pret pasauli pēdējā dienā.

5 Un, ja būs tā, ka viņi nožēlos grēkus un nāks pie Tēva Jēzus Vārdā, tie tiks pieņemti Dieva valstībā.

6 Un tagad, ja man nav pilnvaru šīm lietām, spriediet paši; jo jūs zināsit, ka man bija pilnvaras, kad jūs mani redzēsit un mēs stāvēsim Dieva priekšā pēdējā dienā. Āmen.