1 Un notika, ka Orihass sprieda tiesu pār zemi taisnībā visās savās dienās, šo dienu bija ārkārtīgi daudz.

2 Un viņš dzemdināja dēlus un meitas; jā, viņš dzemdināja trīsdesmit un vienu, starp kuriem bija divdesmit un trīs dēli.

3 Un notika, ka viņš arī dzemdināja Kibu savā lielā vecumā. Un notika, ka šis Kibs valdīja viņa vietā; un Kibs dzemdināja Korihoru.

4 Un, kad Korihors bija trīsdesmit un divus gadus vecs, viņš sacēlās pret savu tēvu un devās prom, un dzīvoja Nehora zemē; un viņš dzemdināja dēlus un meitas, un tie kļuva ļoti skaisti; tādēļ Korihors aizrāva sev līdzi daudz ļaužu.

5 Un, kad viņš bija sapulcinājis kopā karapulku, viņš nāca Morona zemē, kur dzīvoja ķēniņš, un saņēma to gūstā, kas piepildīja Jareda brāļa sacīto, ka tie tiks novesti gūstā.

6 Tad nu Morona zeme, kurā dzīvoja ķēniņš, bija tuvu zemei, ko nefijieši sauca par Postažu.

7 Un notika, ka Kibs dzīvoja gūstā, un viņa ļaudis zem Korihora, viņa dēla, līdz Kibs kļuva ļoti vecs; tomēr Kibs dzemdināja Šuli savā lielā vecumā, kamēr viņš vēl bija gūstā.

8 Un notika, ka Šule bija nikns uz savu brāli, un Šule tapa stiprs un kļuva varens, kas attiecas uz cilvēka spēku; un viņš bija arī varens savos spriedumos.

9 Tādēļ viņš nāca uz Efraima kalnu un viņš kausēja no klints un taisīja zobenus no tērauda tiem, ko viņš aizrāva sev līdzi; un, kad viņš bija tos apbruņojis ar zobeniem, viņš atgriezās Nehora pilsētā un deva kauju savam brālim Korihoram, ar ko viņš ieguva ķēniņvalsti un atjaunoja to savam tēvam Kibam.

10 Un tad, dēļ tā, ko Šule bija darījis, viņa tēvs deva tam ķēniņvalsti; tādēļ viņš sāka valdīt sava tēva vietā.

11 Un notika, ka viņš sprieda tiesu taisnībā, un viņš izpleta savu ķēniņvalsti pa visu zemes virsu, jo ļaužu bija kļuvis ārkārtīgi daudz.

12 Un notika, ka Šule arī dzemdināja daudzus dēlus un meitas.

13 Un Korihors nožēloja daudzos ļaunos darbus, ko viņš bija darījis; tādēļ Šule deva tam varu savā ķēniņvalstī.

14 Un notika, ka Korihoram bija daudz dēlu un meitu. Un starp Korihora dēliem bija viens, kura vārds bija Noa.

15 Un notika, ka Noa sacēlās pret Šuli, ķēniņu, un arī savu tēvu Korihoru, un aizrāva Kohoru, savu brāli, un arī visus savus brāļus, un daudzus no ļaudīm.

16 Un viņš deva kauju Šulem, ķēniņam, ar ko viņš ieguva viņu pirmā mantojuma zemi; un viņš kļuva par ķēniņu pār to zemes daļu.

17 Un notika, ka viņš atkal deva kauju Šulem, ķēniņam; un viņš saņēma Šuli, ķēniņu, un aizveda to gūstā uz Moronu.

18 Un notika, kad viņš jau grasījās nodot to nāvei, Šules dēli iezagās Noas mājā naktī un nogalināja viņu, un uzlauza cietuma durvis, un izveda ārā savu tēvu, un iecēla viņu tronī viņa paša ķēniņvalstī.

19 Tādēļ Noas dēls izveidoja savu ķēniņvalsti viņa vietā; tomēr vairs neieguva varu pār Šuli, ķēniņu; un tauta, kas bija pakļauta Šulem, ķēniņam, ārkārtīgi plauka un kļuva liela.

20 Un valsts bija sadalīta; un bija divas ķēniņvalstis, Šules ķēniņvalsts un Kohora, Noas dēla, ķēniņvalsts.

21 Un Kohors, Noas dēls, lika, lai viņa ļaudis dotu kauju Šulem, kurā Šule sakāva tos un nogalināja Kohoru.

22 Un tad Kohoram bija dēls, kas tika saukts par Nimrodu; un Nimrods atdeva Kohora ķēniņvalsti Šulem, un viņš atrada labvēlību Šules acīs; tādēļ Šule dāvāja tam lielu labvēlību, un viņš darīja Šules ķēniņvalstī, ko vien vēlējās.

23 Un arī Šules valdīšanas laikā nāca starp ļaudīm pravieši, kas bija Tā Kunga sūtīti, pravietodami, ka ļaužu ļaundarība un elku pielūgšana nes lāstu pār zemi, un tie tiks iznīcināti, ja viņi nenožēlos grēkus.

24 Un notika, ka ļaudis zākāja praviešus un izsmēja tos. Un notika, ka ķēniņš Šule sprieda tiesu pret visiem tiem, kas zākāja praviešus.

25 Un viņš izdeva likumu pa visu zemi, kas deva varu praviešiem, ka viņi varēja iet, kurp vien tie vēlējās, un tas bija par iemeslu, ka ļaudis tika vesti pie grēku nožēlošanas.

26 Un tāpēc, ka ļaudis nožēloja savas nekrietnības un elku pielūgšanu, Tas Kungs tos pasaudzēja, un viņi atkal sāka zelt tai zemē. Un notika, ka Šule dzemdināja dēlus un meitas savā lielā vecumā.

27 Un vairs nebija karu Šules dienās; un viņš atcerējās tās diženās lietas, ko Tas Kungs bija darījis viņa tēviem, pārvezdams tos pāri lielajam dziļumam uz apsolīto zemi; tādēļ viņš sprieda tiesu taisnībā visās savās dienās.