Mosijas grāmata

1 Un tad vairs nebija ķildu visā Zarahemlas zemē starp visiem ļaudīm, kas piederēja ķēniņam Benjamīnam, tā ka ķēniņam Benjamīnam bija nepārtraukts miers visās viņa atlikušajās dienās.

2 Un notika, ka viņam bija trīs dēli; un viņš deva tiem vārdus: Mosija un Helorums, un Helamans. Un viņš lika, lai viņi tiktu mācīti visā viņa tēvu valodā, lai tādējādi viņi kļūtu saprātīgi cilvēki un lai viņi varētu zināt pravietojumus, kas bija tikuši izteikti ar viņu tēvu mutēm un kas bija nodoti viņiem ar Tā Kunga roku.

3 Un viņš arī mācīja tiem par pierakstiem, kas bija iegravēti uz plāksnēm no misiņa, sacīdams: Mani dēli, es gribētu, lai jūs atcerētos, ka, ja nebūtu šīs plāksnes, kas satur šos pierakstus un šos baušļus, mums būtu jācieš neziņā pat arī tagad, nezinot par Dieva noslēpumiem.

4 Jo nebija iespējams, ka mūsu tēvs Lehijs varētu atcerēties visas šīs lietas, lai mācītu tās saviem bērniem, ja tas nebūtu ar šo plākšņu palīdzību; jo viņš, būdams apmācīts ēģiptiešu valodā, tāpēc viņš varēja lasīt šos gravējumus un mācīt tos saviem bērniem, lai tādējādi viņi varētu mācīt tos saviem bērniem, tā izpildot Dieva pavēles, līdz pat šim laikam.

5 Es saku jums, mani dēli, ja nebūtu šo lietu, kas tika saglabātas un pasargātas ar Dieva roku, lai mēs varētu lasīt un saprast Viņa noslēpumus un mums vienmēr būtu Viņa baušļi acu priekšā, tad patiesi mūsu tēvi būtu krituši neticībā, un mēs būtu bijuši līdzīgi mūsu brāļiem lamaniešiem, kuri neko nezina par šīm lietām vai tiešām netic tām, kad viņiem tās māca, dēļ savu tēvu paražām, kas nav pareizas.

6 Ak, mani dēli, es gribētu, lai jūs atcerētos, ka šie raksti ir patiesi, un arī, ka šie pieraksti ir patiesi. Un lūk, arī Nefija plāksnes, kas satur mūsu tēvu pierakstus un rakstus no tā laika, kad viņi pameta Jeruzālemi, līdz mūsu dienām, un tās ir patiesas; un mēs tiešām to varam zināt, tāpēc ka mums tās ir mūsu acu priekšā.

7 Un tagad, mani dēli, es gribētu, lai jūs atcerētos tās cītīgi pētīt, lai jūs tādējādi varētu gūt labumu; un es gribētu, lai jūs turētu Dieva baušļus, lai jums varētu labi klāties šai zemē, atbilstoši solījumiem, kurus Tas Kungs ir devis mūsu tēviem.

8 Un daudz ko vairāk ķēniņš Benjamīns mācīja saviem dēliem, kas nav rakstīts šinī grāmatā.

9 Un notika, kad ķēniņš Benjamīns bija beidzis mācīt savus dēlus, viņš kļuva vecs, un viņš redzēja, ka drīz viņam vajadzēs iet visas radības ceļu; tādēļ viņš domāja, ka ir lietderīgi nodot ķēniņvalsti vienam no saviem dēliem.

10 Tādēļ viņš lika Mosiju atvest savā priekšā; un šie ir tie vārdi, kurus viņš sacīja tam, teikdams: Mans dēls, es gribētu, lai tu pasludinātu visā šajā zemē visai šai tautai jeb visiem Zarahemlas ļaudīm un visiem Mosijas ļaudīm, kas dzīvo šai zemē, lai tādējādi viņi tiktu sapulcināti kopā, jo rīt es pasludināšu šiem maniem ļaudīm ar savu muti, ka tu esi ķēniņš un valdnieks pār šo tautu, kuru Tas Kungs, mūsu Dievs, mums ir devis.

11 Un turklāt es došu šai tautai vārdu, lai viņus varētu atšķirt no visām citām tautām, kuras Dievs Tas Kungs ir izvedis no Jeruzālemes zemes; un to es daru tādēļ, ka viņi ir uzcītīga tauta Tā Kunga baušļu turēšanā.

12 Un es dodu viņiem vārdu, kas nekad netiks izdzēsts, ja nu tikai pārkāpuma dēļ.

13 Jā, un turklāt es saku tev, ka, ja šī bagātīgi svētītā tauta kritīs grēkā un kļūs par ļaunu un laulības pārkāpēju tautu, tad Tas Kungs viņus nodos, ka tādējādi tie kļūs vāji kā viņu brāļi; un Viņš vairs nepasargās tos ar Savu nepārspējamo un apbrīnojamo spēku, kā Viņš līdz šim bija pasargājis mūsu tēvus.

14 Jo es saku tev, ka, ja Viņš nebūtu izstiepis Savu roku mūsu tēvu aizsardzībai, tie būtu krituši lamaniešu rokās un kļuvuši par viņu naida upuriem.

15 Un notika, kad ķēniņš Benjamīns bija pabeidzis šos vārdus savam dēlam, ka viņš nodeva viņam atbildību par visām ķēniņvalsts lietām.

16 Un turklāt viņš arī nodeva tam pierakstus, kuri bija iegravēti uz plāksnēm no misiņa un arī Nefija plāksnēm; un arī Lābana zobenu un lodi jeb rādītāju, kas vadīja mūsu tēvus cauri tuksnesim un kas bija sagatavots ar Tā Kunga roku, lai tādējādi viņi tiktu vadīti, ikviens pēc savas uzmanības un uzcītības, ko tie Viņam pievērsa.

17 Tādēļ, kad viņi bija neticīgi, viņiem nedz veicās, nedz viņi virzījās uz priekšu savā ceļojumā, bet virzījās atpakaļ un izsauca Dieva nepatiku pret sevi; un tādēļ viņi tika piemeklēti ar badu un smagām ciešanām, lai mudinātu viņus atcerēties savus pienākumus.

18 Un tad notika, ka Mosija devās un darīja, kā viņa tēvs bija tam pavēlējis, un pasludināja visiem ļaudīm, kas bija Zarahemlas zemē, lai tādējādi tie varētu sapulcēties, lai ietu uz templi un dzirdētu vārdus, kurus viņa tēvs tiem sacīs.