1 Un tad notika, ka Amons un ķēniņš Limhijs sāka apspriesties ar ļaudīm, kā tiem atbrīvoties no jūga; un viņi pat lika, lai visa tauta sapulcētos kopā; un tā viņi darīja, lai viņiem būtu tautas balss par šo lietu.

2 Un tad notika, ka viņi nevarēja atrast nevienu citu ceļu kā atbrīvoties no jūga, kā vien paņemt savas sievietes un bērnus, un savus sīklopus, un savus liellopus, un savas teltis un doties mežonīgā apvidū; jo lamaniešu bija tik daudz, ka Limhija ļaudīm bija neiespējami cīnīties ar viņiem, domājot ar zobenu atbrīvot sevi no jūga.

3 Tad notika, ka Gideons devās un nostājās ķēniņa priekšā, un sacīja viņam: Tagad, ak ķēniņ, līdz šim tu esi uzklausījis manus vārdus daudzas reizes, kad mēs cīnījāmies ar mūsu brāļiem lamaniešiem.

4 Un tagad, ak ķēniņ, ja tu neuzskati mani par nederīgu kalpu vai ja tu līdz šim zināmā mērā esi uzklausījis manus vārdus, un tie tev ir bijuši noderīgi, tāpat es vēlos, lai tu šoreiz uzklausītu manus vārdus, un es būšu tavs kalps un atbrīvošu šo tautu no jūga.

5 Un ķēniņš ļāva, lai viņš runātu. Un Gideons sacīja viņam:

6 Redzi, pilsētas otrā pusē aizmugures sienā ir otrā eja. Lamanieši jeb lamaniešu sargi naktīs ir piedzērušies, tādēļ sūtīsim ziņu visai šai tautai, lai viņi savāc savus sīklopus un liellopus un lai tie varētu naktī tos aizdzīt mežonīgā apvidū.

7 Un es, saskaņā ar tavu pavēli, iešu un samaksāšu pēdējo vīna nodevu lamaniešiem, un viņi būs piedzērušies; un mēs iziesim caur slepeno eju pa kreisi no viņu nometnes, kad viņi būs piedzērušies un aizmiguši.

8 Tā mēs aiziesim ar mūsu sievietēm un mūsu bērniem, mūsu sīklopiem un mūsu liellopiem mežonīgā apvidū; un mēs apiesim apkārt Šiloma zemei.

9 Un notika, ka ķēniņš uzklausīja Gideona vārdus.

10 Un ķēniņš Limhijs lika, lai ļaudis savāktu kopā savus ganāmpulkus; un viņš sūtīja vīna nodevu lamaniešiem; un kā dāvanu tiem viņš sūtīja arī vairāk vīna; un tie krietni dzēra vīnu, ko ķēniņš Limhijs bija tiem sūtījis.

11 Un notika, ka ķēniņa Limhija ļaudis naktī aizgāja mežonīgā apvidū ar saviem sīklopiem un saviem liellopiem, un, Amona un viņa brāļu vadīti, tie apgāja apkārt Šiloma zemei pa mežonīgu apvidu un pagriezās uz Zarahemlas zemes pusi.

12 Un viņi bija paņēmuši visu savu zeltu un sudrabu, un savas dārglietas, kuras viņi varēja panest, un arī uzturu līdzi mežonīgā apvidū; un viņi turpināja savu ceļojumu.

13 Un pavadījuši mežonīgā apvidū daudzas dienas, viņi ieradās Zarahemlas zemē un pievienojās Mosijas tautai, un kļuva pakļauti viņam.

14 Un notika, ka Mosija pieņēma tos ar prieku; un viņš arī pieņēma viņu pierakstus un arī pierakstus, ko bija atraduši Limhija ļaudis.

15 Un tad notika, kad lamanieši atklāja, ka Limhija ļaudis naktī bija pametuši zemi, ka viņi sūtīja karapulku mežonīgā apvidū sekot tiem;

16 un, kad viņi bija dzinušies pakaļ tiem divas dienas, viņi vairs nevarēja sekot to pēdām; tādēļ viņi apmaldījās mežonīgā apvidū.