1 Un notika, kad ķēniņš Limhijs bija pabeidzis runāt ar savu tautu, jo viņš daudz ko sacīja savai tautai, un tikai nedaudz no tā es esmu rakstījis šai grāmatā, viņš stāstīja savai tautai visu attiecībā par viņu brāļiem, kuri bija Zarahemlas zemē.

2 Un viņš lika, lai Amons stātos ļaužu pulka priekšā un atkārtotu tiem visu, kas bija noticis ar viņu brāļiem kopš tā laika, kad Zenifs devās prom no tās zemes, līdz pat tam laikam, kad viņš pats aizgāja no tās zemes.

3 Un viņš arī atkārtoja tiem tos pēdējos vārdus, kurus ķēniņš Benjamīns bija mācījis viņiem, un izskaidroja tos ķēniņa Limhija tautai, tā lai viņi varētu saprast visus vārdus, ko viņš runāja.

4 Un notika, ka tad, kad viņš bija visu to darījis, ķēniņš Limhijs atlaida ļaužu pulku un lika, lai viņi atgrieztos ikviens savās mājās.

5 Un notika, ka viņš lika, lai plāksnes, kas saturēja viņa tautas pierakstu no tā laika, kad viņi pameta Zarahemlas zemi, tiktu atnestas Amona priekšā, lai viņš varētu tās lasīt.

6 Tad, kad Amons bija lasījis to pierakstu, ķēniņš vēlējās uzzināt, vai viņš var iztulkot valodas, un Amons sacīja tam, ka viņš nevar.

7 Un ķēniņš sacīja uz viņu: Būdams manas tautas ciešanu sāpināts, es liku, lai četrdesmit un trīs no maniem ļaudīm ceļotu mežonīgā apvidū, lai tādējādi viņi varētu atrast Zarahemlas zemi, lai mēs varētu lūgt mūsu brāļus atbrīvot mūs no jūga.

8 Un viņi bija pazuduši mežonīgā apvidū daudzu dienu garumā, lai gan viņi bija uzcītīgi, taču neatrada Zarahemlas zemi, bet atgriezās šai zemē, ceļojuši pa zemi starp daudzajiem ūdeņiem, atklājuši zemi, kas bija noklāta ar cilvēku un zvēru kauliem un arī bija noklāta ar visādu veidu ēku drupām, atklājuši zemi, kas bija bijusi ļaužu apdzīvota, kuru bija tik daudz kā Israēla pulki.

9 Un par liecību, ka tas, ko viņi stāstīja, ir patiess, viņi atnesa divdesmit četras plāksnes, noklātas ar gravējumiem, un tās bija no tīra zelta.

10 Un lūk, viņi atnesa arī krūšu bruņas, kas bija lielas, un tās bija no misiņa un no vara, un tās bija pilnīgā kārtībā.

11 Un vēl viņi atnesa zobenus, to spali nebija saglabājušies, un to asmeņi bija noklāti ar rūsu; un tai zemē nebija neviena, kas varētu izskaidrot to valodu vai gravējumus, kas bija uz tām plāksnēm. Tādēļ es sacīju tev: Vai tu vari pārtulkot?

12 Un es saku tev atkal: Vai tu zini kādu, kas var to pārtulkot? Jo es vēlos, lai šie pieraksti tiktu pārtulkoti mūsu valodā; jo varbūt viņi dos mums zināšanas par tās tautas atlikumu, kas tikusi iznīcināta tur, no kurienes nāk šie pieraksti; vai varbūt tie dos mums zināšanas par šo pašu tautu, kas ir tikusi iznīcināta; un es vēlos uzzināt viņu iznīcināšanas iemeslu.

13 Tad Amons sacīja uz viņu: Es varu droši tev pateikt, ak ķēniņ, vīru, kas var pārtulkot šos pierakstus; jo viņam ir kaut kas, ar ko viņš var skatīties un tulkot visus pierakstus, kas ir no seniem laikiem, un tā ir dāvana no Dieva. Un šīs lietas tiek sauktas par izskaidrotājiem, un neviens cilvēks, ja vien viņam netiek pavēlēts, nedrīkst raudzīties tajās, lai viņš neieskatītos tur, kur viņam nevajag, un neaizietu bojā. Un, kam tiek pavēlēts raudzīties tajās, tas tiek saukts par gaišreģi.

14 Un lūk, tās tautas ķēniņš, kura ir Zarahemlas zemē, ir cilvēks, kam ir pavēlēts darīt šīs lietas un kam ir šī augstā dāvana no Dieva.

15 Un ķēniņš sacīja, ka gaišreģis ir lielāks nekā pravietis.

16 Un Amons sacīja, ka gaišreģis ir atklājējs un pravietis arī; un lielāka dāvana nevar būt nevienam cilvēkam, izņemot vien, ja viņam būtu Dieva spēks, kurš nevar būt cilvēkam; tomēr cilvēkam var būt liels Dieva dots spēks.

17 Bet gaišreģis var zināt to, kas ir pagājis, un arī to, kas nāks, un caur viņiem visas lietas tiks atklātas, vai, drīzāk, slepenas lietas tiks pasludinātas, un apslēptas lietas nāks gaismā, un tas, kas nav zināms, tiks darīts zināms caur viņiem, un arī tas tiks darīts zināms caur viņiem, kas savādāk nevarētu būt zināms.

18 Tā Dievs ir devis līdzekļus, lai cilvēks caur ticību varētu darīt varenus brīnumus; tādēļ viņš kļūst par lielu labumu saviem līdzcilvēkiem.

19 Un tad, kad Amons bija pabeidzis šo vārdu runāšanu, ķēniņš ļoti priecājās un pateicās Dievam, sacīdams: Bez šaubām, liels noslēpums ir ietverts šajās plāksnēs, un šie iztulkotāji, bez šaubām, tika sagatavoti tam nolūkam, lai atklātu visus šādus noslēpumus cilvēku bērniem.

20 Ak, cik brīnišķīgi ir Tā Kunga darbi, un cik ilgi Viņš pacieš Savu tautu; jā, un cik akla un neizprotama ir cilvēku bērnu saprašana; jo viņi nedz meklē gudrību, nedz vēlas, lai tā valdītu pār tiem!

21 Jā, viņi ir kā savvaļas bars, kas aizbēguši no gana un izklīst, un tiek vajāti, un meža zvēru aprīti.