Kristus piedzima, lai glābtu
2023. gada Augstākā prezidija Ziemassvētku svētbrīdis
Svētdien, 2023. gada 3. decembrī
Es mīlu Ziemassvētkus! Šķiet, ka šajā svētajā laikā daudzviet uz Zemes virmo labestības un dāsnuma sajūtas, tiek lasīts Svēto Rakstu stāsts un skan svētku mūzika.
Gadu gaitā mēs ar sievu Ziemassvētku laikā esam pabijuši vairākās valstīs. Mums ir ļoti paticis vērot daudzveidīgās paražas un dažādos veidus, kā tiek svinēti Ziemassvētki. Domājot par šīm pieredzēm, es esmu sapratis, ka Ziemassvētki ir domāti ikvienam. Tie ir paredzēti bērniem, vecākiem, vecvecākiem, tantēm, onkuļiem, brālēniem un māsīcām. Tie ir domāti tiem, kuru dzīve norit gludi, kā arī tiem, kas dzīvo slimības, nabadzības un pārbaudījumu apstākļos. Tie ir domāti gan tiem, kurus skārušas kara šausmas, gan tiem, kuri dzīvo mierīgos un labklājības pilnos apstākļos. Tie ir paredzēti tiem, kas cenšas sekot Glābējam, tiem, kas nekad nav dzirdējuši Viņa vārdu, un pat tiem, kas Viņu noraida. Tie ir domāti arī tiem, kas dzīvoja pirms Viņa piedzimšanas. Ziemassvētki ir domāti visiem!
Ziemassvētki ir domāti visiem, jo Dievs sūtīja Savu Dēlu mums visiem un ikvienam no mums.1 „Jo mums ir piedzimis Bērns”.2
Tā kā Glābējs piedzima, dzīvoja bezgrēcīgu dzīvi, izpirka mūsu grēkus un tika augšāmcelts, katrs no mums saņems lielo augšāmcelšanās dāvanu. Nevienai dvēselei, kas jebkad dzīvojusi uz Zemes, netiks liegta šī ievērojamā dāvana. Papildus šai dāvanai „acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, … to, [ko] Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl”.3
Visos laika posmos un visos apstākļos Glābēja piedzimšana vienmēr ir bijusi par iemeslu līksmībai. Viņš ieradās, lai ikvienam Debesu Tēva bērnam dāvātu „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē”.4
Kopš Ādama un Ievas laikiem taisnīgie cilvēki ar nepacietību ir gaidījuši Glābēja piedzimšanu, kas ļaus piepildīt Tēva plānu attiecībā uz Viņa bērniem.5 Jesaja un Nefijs pravietoja par Viņa dzimšanu Viņa misijas kontekstā.6 Viņa piedzimšanu nevar nošķirt no iemesla, kāpēc Viņš ieradās uz Zemes.
Padomājiet par Annu un Sīmeanu, kuri, ieraudzījuši bērniņu Jēzu, saprata, ka šis bērniņš ir gaisma, kas apgaismo 7 visu pasauli, un ir pestīšanas cerība.8 Nav brīnums, ka eņģelis šo vēsti nosauca par „lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks”.9 Mēs priecājamies par jebkura bērniņa piedzimšanu, taču šī piedzimšana un šis bērniņš bija citādi.
Jēzus Kristus, pasaules gaisma un dzīvība, piedzima kā mazs bērniņš pieticīgā kūtiņā, bet par Viņa piedzimšanu vēstīja jauna zvaigzne. Mormona Grāmatā ir aprakstīts kāds dramatisks notikums — diena, nakts un diena bez tumsas, kas vēstīja par Viņa atnākšanu. Šīs brīnumainās zīmes tika dotas, lai vēstītu par Pasaules Gaismas ierašanos,10 kas atbrīvos mūs no grēka un nāves tumsas. Mēs varam palīdzēt dalīties Viņa gaismā ar pasauli.
Ziemassvētku laikā pat mazi bērni var sajust mūsu Glābēja mīlestības ietekmi un iedarbību. Pirms vairākiem gadiem viena no mūsu meitām, Sonja, rakstīja par sarunu ar savu piecgadīgo dēlu.
Viņa rakstīja: „Šovakar, kad liku Endrjū gulēt, viņš man teica: „Nākamajā gadā es vairs tik daudz nepievērsīšu uzmanību dāvanām, bet koncentrēšos uz to, ko es varu dāvāt Jēzum.” Es viņam pajautāju, no kurienes viņam radās šāda ideja, un viņš man atbildēja, ka no Sākumskolas skolotājas. Malači, Sākumskola!”11
Jā. Malači, Sākumskola. Tagad, pēc 14 gadiem, Endrjū kalpo misijā un šajā Ziemassvētku laikā citiem dāvā vēstījumu par Jēzu Kristu. Nesen viņš rakstīja: „Jēzus mums ir devis visu … [un] uzņemsies visus mūsu grēkus. Tāpēc es esmu šeit, misijā.”12
Ziemassvētku laiks ir īpašs laiks, kad jādomā par to, kas ir vissvarīgākais, ko varam dāvāt. Mēs varam palīdzēt citiem sajust „cerības prieku”,13 kas rodams, iepazīstot Glābēju un dāvājot Viņam savu sirdi.
Mūsu meita Alisa pirms vairākiem gadiem nomira no vēža, un man ļoti patīk viņas skatījums uz Ziemassvētkiem — pat laikā, kad viņa saskārās ar drūmām veselības prognozēm. Vienu gadu viņa rakstīja:
„Es Ziemassvētkos saņēmu pārsteigumu. Lielu pārsteigumu. … Tieši pirms Ziemassvētkiem es saņēmu e-pastu no onkologa kabineta medmāsas. Tur bija sacīts: „Priecīgus Ziemassvētkus — jūsu audzējam ir pozitīva reakcija pret [noteiktu ģenētisko] mutāciju.” … Ko tas man varētu nozīmēt? Viņi apstiprināja … ārstēšanu ar medikamentiem, … kas traucē vēža šūnas signālu ceļus [tiem cilvēkiem, kuriem ir šī mutācija]. Tas nav ārstniecības līdzeklis, bet gan brīnumains preparāts, kas spēj strauji samazināt … audzējus. … Diemžēl galu galā organisms atrod veidu, kā to apiet, un vēzis atgriežas. … Taču es jutos tā, it kā kāds man tikko būtu dāvājis papildus mēnešus manai dzīvei. Un kādi tie varētu būt? … Vēl viena vasara? Vēl viens svētku laiks kopā ar maniem mazuļiem? Atverot e-pastu, es raudāju un pateicos Dievam par labāko pārsteigumu, kāds man jebkad ir bijis.”14
Alisa patiešām ieguva vairāk vērtīga laika kopā ar ģimeni. Viņa dalījās pieredzē, ko viņu ģimene piedzīvoja, nogādājot kaimiņam anonīmu Ziemassvētku dāvanu. Tā parāda, ka ne vienmēr katra mūsu dāvanu pasniegšanas nianse ir ideāla. Viņa rakstīja:
„Kādu vakaru mēs nogādājām … slepenu dāvanu. Zēni izplānoja savus labākos bēgšanas manevrus un slēptuves.
„Bet gadījumā, ja viņi mūs ieraudzīs …,” Sems nopietni sacīja, un pārējie divi satraukti klausījās. „Mums ir nepieciešamas dažas sniega pikas.”
Džeimss saprata. „Jā, labi. Lai trāpītu pa durvīm un tās aizvērtu?”
„Nē,” [Sems atbildēja], „mēs tēmēsim pa seju.””15
Ar savu jaunāko dēlu Lūku, kuram tobrīd bija tikai seši gadi, Alisai bija daudz sirsnīgāka saruna. Viņa rakstīja:
„Šovakar, kad mēs gulējām viņa gultā, ko izgaismoja krāsainā lampiņu virtene virs viņa loga, es viņam pajautāju …: „Ko tu vēlies … palūgt?”
„Es varu kaut ko izdomāt.”
„Jā?”
„To var lietot visos gadalaikos.”
„Jā?”
Satraukta pauze. „Māmiņas apskāvienu un skūpstu.”
„Tas tūlītēji izpelnījās 100 mazus skūpstus un lielus lāča apskāvienus.” „Smieklīgi, Lūkas, tu to vari saņemt jebkurā laikā!”
„Bet, izejot pa durvīm, mana sirds mazliet pamira. Laikam jau tas ne vienmēr tā būs. Es jūtos ļoti pateicīga, ka šogad viņš var saņemt gan to, gan dāvanas.””16
Mani īpaši iespaidoja Alisas domas par cerību, kas saistās ar Ziemassvētkiem. Viņa rakstīja:
„Šajā laikā mani fascinē cerība. Domājot par Kristus brīnumu un daudzajām Dieva dāvanām, es jūtu cerību attiecībā uz visu un visiem. Ne gluži tādu cerību, ka viss būs ideāli, bet ka viss būs labi, un galu galā labestība gūs virsroku. Visu mūsu dzīvēs. Es nedomāju, ka jebkad ir par vēlu īstenot brīnumus, pārmaiņas, mieru. Es patiešām tam dziļi un sirsnīgi ticu. Es atzīstu, ka ir vieglāk sajust šo cerību attiecībā uz citiem, bet grūtāk to attiecināt uz sevi. Taču es mācos. Ticēt visam, cerēt uz visu, izturēt visu. Vienkārši. Skaisti.”
Runājot par dēlu, viņa turpināja: „Džeimss Ziemassvētku vakarā spēlēja man [Ziemassvētku dziesmu, un man] ļoti patīk šīs dziesmas vārdi:
Labie kristieši lai priecājas
Ar sirdi, dvēseli un balsi;
Nav no kapa jābaidās:
Miers! Miers!
Dēļ Kristus dotās glābšanas!
Sauc jūs vienu, sauc jūs visus,
Mājas mūžībā lai gūtu:
Kristus piedzima, lai glābtu!
Kristus piedzima, lai glābtu!”17
Viņš piedzima, lai glābtu. Lai glābtu jūs un glābtu mani. Kāda nepārspējama dāvana, ko var dāvāt tikai Viņš. Neatkarīgi no mūsu pašreizējiem apstākļiem, kaut šajā Ziemassvētku laikā mēs daudz pilnīgāk izjustu Viņa dāvanas savā dzīvē.
Jēzus Kristus Vārdā, āmen.