Svētā Gara dāvana
Brāļi un māsas, tā ir liela svētība — šovakar sapulcēties kopā ar jums.
Tieši pēc trīs nedēļām būs Ziemassvētki. Tās dienas rītā miljoniem mazu bērnu agri piecelsies un dosies modināt savus vecākus, kuri daudz labprātāk paliktu savā gultā. Nepacietības pilni viņi pulcēsies ap dāvanām, uz kurām raudzījušies jau vairākas dienas.
Mans tēvs mīlēja Ziemassvētkus! Dāvanu pasniegšana viņam sagādāja lielu prieku, un viņam ar manu mammu tas ļoti labi padevās. Mēs ar brāļiem un māsām, kā arī daudzi citi, bijām labuma guvēji, pateicoties viņu talantam. Dažas no viņu labākajām dāvanām nebija taustāmas — tās bija pieredzes, kas radīja mīlestību un mīļas atmiņas. Šīs atmiņas man turpina sagādāt prieku arī šodien.
Šķiet pareizi, ka dāvanu pasniegšana un saņemšana ir būtiska Ziemassvētku tradīcija. Galu galā mēs svinam Dieva Dēla, Glābēja Jēzus Kristus, nepārspējamo dāvanu. Protams, mūsu dāvanas, ko pasniedzam cits citam, nevar salīdzināt ar šo dāvanu, taču esmu pārliecināts, ka dāvanu pasniegšanas un saņemšanas prieks var pievērst mūsu sirdis „Dieva dāvanām”.1
Dārgā Dieva Dēla dāvana mūs aicina rast „mieru šajā pasaulē un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē”.2 Var likties, ka miers ir nesasniedzams pasaulē, kurā pieaug konflikti un šķelšanās. Bet tieši miers ir tas, ko mūsu mīlošais Tēvs un Viņa Dēls mums katram piedāvā, ja tikai mēs to pieņemsim.
Iedomājieties, cik tas būtu savādi, ja Ziemassvētku rītā mēs apsēstos pie Ziemassvētku eglītes, apbrīnotu skaisti iesaiņotās dāvanas, runātu par to, kas tajās varētu būt iekšā, un tad pievērstos ikdienas darbiem, nemaz neatverot dāvanas!
Diemžēl tieši šādi mēs dažreiz rīkojamies ar Dieva pasniegtajām dāvanām. Padomājiet par šiem Glābēja vārdiem: „Jo kāds labums cilvēkam, ja viņam tiek dota dāvana un viņš nepieņem šo dāvanu? Lūk, viņš nepriecājas par to, kas tiek dots viņam, nedz arī priecājas par to, kurš ir tās dāvanas devējs.”3
Šovakar es vēlos aicināt mūs visus padomāt, kā mēs patiešām varam pieņemt tās dāvanas, ko Dievs mums piedāvā. Jo īpaši es vēlos vērst uzmanību uz neizmērojamo Svētā Gara dāvanu. To darot, es lūdzu, lai Svētais Gars mums palīdz saprast šīs dāvanas nozīmīgumu, māca, ko mēs varam darīt, lai to pieņemtu vēl pilnīgāk, un dāvā labvēlību, lai mēs rīkoties atbilstoši savām sajūtām.
Kādēļ Svētais Gars ir tik iekārojama dāvana?
Svētais Gars ir Dievības trešais loceklis. Viņš ir mierinātājs,4, ceļvedis,5 skolotājs,6 iesvētītājs,7 — Viņš ir tas, kas izmaina cilvēku sirdis.8 Caur Viņu mēs varam saņemt Dieva spēku un īpašības mūsu dzīvē.
Atcerēsimies dažas no šīm īpašībām: „mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība [un] atturība”.9 Manuprāt, šīs īpašības ļoti labi raksturo to, ko bieži dēvē par „Ziemassvētku garu”. Kad mēs saņemam Svēto Garu, daļēji tiek izpildīts eņģeļu apsolījums, ko tie deva pirmajā Ziemassvētku vakarā: lai „liel[s] priek[s]” un „miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts”.10
Mēs bieži runājam par to, ka ir jācenšas saglabāt Ziemassvētku garu visu gadu. Mēs dabiski vēlamies, lai šīs dievišķās īpašības mājotu mūsu dvēselē mūžīgi. Un mūsu pilnīgais Tēvs vēlas, lai mēs, Viņa bērni, pieņemtu šīs dāvanas. Šis ir Jēzus Kristus evaņģēlija dižais apsolījums — izmainīt mūs sirdis, lai „mums vairs [nebūtu] tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu”,11 tad mēs [tiksim] piepildīti „ar cerību un pilnīgu mīlestību”.12 Šīs vērtīgās dāvanas mums ir pieejamas tad, ja mēs patiesi pieņemam Svēto Garu.
Zīmīgi, ka Svētā Gara dāvana mums tiek piedāvāta, pasakot vārdus: „Saņem Svēto Garu”.13 Es vēlos sniegt trīs ieteikumus, kas mums palīdzēs patiešām pieņemt šo vērtīgo dāvanu. Lai to izdarītu, es pievērsīšos būtiskiem notikumiem Mormona Grāmatā. Augšāmceltais Kristus bija aizvadījis brīnumainu dienu, kalpojot starp cilvēkiem, un apsolīja, ka atgriezīsies nākamajā dienā. Daudzi cilvēki par to uzzināja un sapulcējās no visas zemes, būdami ar lielām cerībām, daži nopūlējās pat visu nakti, lai no rīta atrastos vietā, kur Jēzus atkal parādīsies.
1. Dziļa garīgā vēlme
Gaidīdami Glābēja atgriešanos, mācekļi visiem mācīja to, ko iepriekšējā dienā bija mācījis Jēzus.14 Pierakstā norādīts, ka viņi nometās ceļos un „lūdza par to, ko viņi visvairāk vēlējās; un viņi vēlējās, lai Svētais Gars tiem taptu dots”.15 Brīdi padomājiet, cik tas ir zīmīgi — viņi satraukti gaidīja solīto Glābēja atgriešanos, taču viņi par to nelūdza. Pēc tam, kad viņus bija mācījis izcilais skolotājs un vēlāk Viņa izraudzītie mācekļi, viņi visvairāk vēlējās Svētā Gara dāvanu. Šāda kvēla, dziļa garīgā vēlme ir ļoti svarīga, lai saņemtu šo dāvanu.
Prezidents Henrijs B. Airings mācīja: „Vairumam … ir pietiekami liela ticība, lai laiku pa laikam vēlētos saņemt Svēto Garu. Šī vēlme, iespējams, ir vāja un neregulāra, parasti brīžos, kad mums ir nepatikšanas. [Bet], ja mēs vēlamies būt drošībā, tai ir jābūt stabilai un stiprai.”16 Brāļi un māsas, lai mēs varētu saņemt šo dāvanu, mums tā ir jāvēlas no visas sirds.
2. Taisnīga piedalīšanās priekšrakstos
Atgriežoties pie notikumiem Mormona Grāmatā, mēs atklājam vēl vienu principu. Kad mācekļi bija lūguši pēc Svētā Gara dāvanas, ko tie vēlējas visvairāk, viņi iegāja ūdenī un tapa kristīti. „Un notika, kad viņi visi bija kristīti, … Svētais Gars nolaidās uz tiem, un viņi tika piepildīti ar Svēto Garu un ar uguni.”17 Ar kristīšanās priekšrakstu mēs fiziski apliecinām savu apņemšanos atcerēties un paklausīt, savu gatavību uzņemties Kristus Vārdu un savu vēlmi saņemt Svēto Garu.18
Katru nedēļu mums ir iespēja atjaunot šo derību, pieņemot Svēto Vakarēdienu, „lai Viņa Gars varētu vienmēr būt ar [mums]”.19 Kristību un Svētā Vakarēdiena priekšraksti mums palīdz saņemt „dievišķības spēku” mūsu dzīvē.20 Savā ziņā tie simbolizē gan galamērķi, gan procesu mūsu centienos — kļūt par dievišķām būtnēm. Mūsu mērķis ir kļūt par jaunām radībām Kristū — „Viņa dēliem un meitām”21. Mēs tuvojamies šim mērķim katru nedēļu, cenšoties atcerēties un paklausīt. Es jūs aicinu katru nedēļu apmeklēt Tā Kunga Svēto Vakarēdienu ar ticību Viņa solījumam: ja mēs turēsim savas derības, mēs pakāpeniski tiksim piepildīti ar Garu, „līdz iestā[sies] pilnīga diena”.22
Šogad Ziemassvētki iekrīt svētdienā. Kāda svētība svinēt Kristus dzimšanu un Viņa nevainojamo Izpirkšanu, šajā dienā pieņemot Svēto Vakarēdienu!
3. Ticības palielināšana
Pēdējais un svarīgākais princips, kuru es pieminēšu, ir ticība Jēzum Kristum. Kad Kristus mācekļi bija saņēmuši Svēto Garu, nāca Kristus un lūdza, pauzdams pateicību Savam Tēvam par šo vērtīgo dāvanu, kas viņiem bija dota. Tad Viņš teica šos svarīgos vārdus: „Tu esi devis Svēto Garu tiem tāpēc, ka tie tic Man.”23 Ticība Glābējam un Viņa pilnīgajai Izpirkšanai ir jebkuras labas dāvanas avots.24
Palielinot ticību, mēs saņemam lielākus Gara dāvinājumus. Kā mēs varam palielināt savu ticību Kristum? Mēs baudām un paklausām Viņa vārdam. Elders D. Tods Kristofersons mācīja: „Visu Rakstu galvenais mērķis ir piepildīt mūsu dvēseles ar ticību Dievam Tēvam un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum”.25 Šī patiesība ir atrodama viscaur Mormona Grāmatā. Piemēram, ķēniņš Benjamīns mācīja saviem ļaudīm vārdus, kurus bija saņēmis no eņģeļa, kas tiem palīdzēja iegūt „ārkārtīgu ticību” Jēzum Kristum, un šīs ticības dēļ Svētais Gars radīja varenu pārmaiņu viņu sirdīs.26
Ja mēs vēlamies, lai Svētais Gars būtu kopā ar mums katru dienu, mēs baudīsim un paklausīsim Kristus vārdiem, ko saņemam no Svētajiem Rakstiem, mūsdienu praviešiem un Svētā Gara čukstiem. Ja mēs ik dienu tieksimies pēc gaismas un patiesības, vairosies mūsu ticība Kristum, mūsu vēlme līdzināties Viņam un mūsu iespējas saņemt trešo Dievības locekli kā mūsu pastāvīgo pavadoni.
Brāļi un māsas, Ziemassvētkos un visu gadu Dievs mums brīvi piedāvā Savas nenovērtējamās dāvanas. Es lūdzu, kaut mēs tās neatstātu neatvērtas, bet tās pieņemtu, pielietojot šos principus. Es liecinu: ja mēs tā darīsim, mēs pamazām, soli pa solim, tiksim piepildīti ar mīlestību, prieku, mieru, šķīstību un spēku. Mums būs „daļa pie dievišķās dabas”.27 Mēs priecāsimies par dāvanu un par dāvanas devēju. Un, kad Viņš atgriezīsies, mēs būsim gatavi „pieņemt [mūsu] Ķēniņu”.28 Jēzus Kristus Vārdā, āmen.