BIS reliģijas pasniedzēju konference
Skolotāji māca pēc Glābēja parauga


10:5

Skolotāji māca pēc Glābēja parauga

„Mācīšana pēc Glābēja parauga” ar elderu Uhtdorfu

Svētdien, 2022. gada 12. jūnijā

Čads Strengs: Būdams tēvs, es domāju, ka viens no maniem svarīgākajiem pienākumiem ir mācīt saviem pusaugu bērniem atpazīt patiesos principus un doktrīnu, kas ir atrodama Svētajos Rakstos un kas ir personīgi saistīta ar viņu dzīvi un apstākļiem. Un tā man bija ļoti svarīga mācībstunda — atpazīt Garu un koncentrēties uz viņiem, lai apzinātos viņu vajadzības, bet vēl svarīgāk — palīdzētu viņiem izkopt mīlestību pret Svētajiem Rakstiem un saprast, ka doktrīna var attiekties uz viņu dzīvi.

Roberta Luza Pavanelo [Subtitri]: Es esmu semināra skolotāja no Brazīlijas. Kad es sāku mācīt semināru, es patiešām vēlējos būt laba skolotāja un es tiešām vēlējos, lai mani studenti apgūtu itin visu, ko es mācu. Tādēļ es domāju par dažādiem mācīšanas veidiem: lekcijām, dažiem video un spēļu spēlēšanu. Un reiz kāds no studentiem teica sākuma lūgšanu, un viņš lūdza par to, lai viņš varētu sajust Garu nodarbības laikā. Un es zinu, ka tas ir pavisam parasti, vai ne? Mēs to dzirdam visu laiku, taču tajā brīdī šī lūgšana izmainīja manu sirdi, un es nodomāju: „Tieši tas studentiem ir vajadzīgs. Viņi ir šeit, lai sajustu Garu.”

Tailers Heriss: Es esmu Sākumskolas skolotājs. Man ir liela klase. Mums ir daži bērni ar īpašām vajadzībām, un, par laimi, mums bija lieliska apmācība no mūsu Sākumskolas prezidentes, un viņa mums mācīja, ka visi bērni nemācās vienādi un ka daži daudz izmanto tausti, un viņiem ir nepieciešams kaut ko turēt un darīt. Dažiem cilvēkiem tiešām ir jāmācās vizuālā veidā un tamlīdzīgi. Tādēļ mēs kā trīs brāļi klasē patiešām cenšamies par to lūgt un padomāt par to, kā mēs varam mainīt situāciju, kur mūsu bērni tikai rāpjas cits citam virsū vai ārā pa logu, — uz to, lai viņi patiešām mācītos par Glābēju, un mēs mācāmies par to, kas viņiem palīdzētu būt iesaistītiem un nodarbinātiem klasē. Un mums nesen bija lieliska pieredze ar šiem bērniem — mums patiešām bija dažas aizraujošas stundas.

Kaijons Konstantino [Subtitri]: Es esmu no Brazīlijas, un es esmu institūta skolotājs. Kādu dienu institūta klasē pandēmijas laikā mums bija jāveic savas nodarbības tiešsaistē. Un es uzaicināja visus, tomēr piedalījās tikai viens students. Šim studentam bija daudz jautājumu, jo viņš bija jauns Baznīcas loceklis. Un tajā dienā, ieklausoties Gara čukstos, es spēju palīdzēt un atrisināt daudzus viņa jautājumus. Es esmu ļoti laimīgs, jo tagad viņš gatavojas kalpot misijā.

Sina Hoza: Man nesen tika dots uzdevums — runāt par ļoti grūtu posmu manā dzīvē, kad piedzīvoju bēdas. Un, gatavojoties šai runai, es koncentrējos uz Glābēja piemēru. Es apdomāju daudzos bēdu brīžus, ko Glābējs piedzīvoja, un to, kā Viņš ar tiem tika galā. Es sapratu, ka, koncentrējoties uz Viņu un to, kā Viņš tika galā ar šiem personīgajiem apstākļiem, viss, ko es piedzīvoju, patiesībā padarīja mani labāku. Un es sapratu, ka tajā visā bija iesaistīts mīlošais Debesu Tēvs, kurš mīl mūs un mīl mūs pilnīgi — neatkarīgi no tā, ko mēs piedzīvojam.

Lorija Ņūbolda: Mācot es sāku lūgt pēc vairāk piemēriem. Es saskatīju sakarības, kad mēs runājām par doktrīnu, un tad es lūdzu, lai jaunās sievietes meklētu šīs sakarības. Un viens no piemēriem bija kāda jauna sieviete, kurai es tikai pajautāju, piemēram: „Kur tu saskati Glābēju Svētā Vakarēdiena laikā?” Un mēs tikko bijām runājušas par Svēto Vakarēdienu, un viņa vienkārši — viņa pēkšņi atskārta: kad mēs skatāmies uz Svētā Vakarēdiena galdu, mēs skatāmies uz Viņa miesu. Un viņa vienkārši piedzīvoja šo mirkli — lai gan viņai bija 17 gadi, viņa nekad nebija saistījusi to ar Glābēju. Un tieši tāpēc, ka es personīgi sagatavoju ceļu, es sāku Viņu saskatīt vairāk, un tas gluži dabiski plūda no manis.

Pandu Prasetjo: Kad es kalpoju misijā, es iemācījos vienmēr būt gatavs ieklausīties Gara garīgajos pamudinājumos. Kad es centos ieklausīties Gara balsī, tas palīdzēja man saprast savus klausītājus un palīdzēja man mācīt viņus atbilstoši Gara vadībai.

Tanja M. Diaza De Resio [Subtitri]:

Būdama kalpojošā māsa, es lūdzu par katru no man nozīmētajām māsām, kam man vajadzētu kalpot, un varu sajust lielāku mīlestību pret viņām. Un es varu sajust arī Glābēja mīlestību.

Alekss Munozs [Subtitri]: Mēs vienmēr cenšamies koncentrēties uz Jēzu Kristu, un es esmu pamanījis, ka tad, kad mēs cenšamies pievērst audzēkņu uzmanību Jēzum Kristum, Viņa simboliem un atveidiem, ko mēs saskatām Svētajos Rakstos, kas Viņu ataino, tas liek studentiem apzināti meklēt Jēzu Kristu Svētajos Rakstos un to, kā tas ietekmē viņu dzīvi.

Nurija Munoza: Mums ir divas vecākas meitas, kuras daudz piedalās mūsu Nāciet, sekojiet Man! studijās, taču mūsu trešā meita bija kautrīga un maz iesaistījās. Nedēļas laikā es redzēju, ka viņa zīmēja to, ko mēs pārrunājām, un es nodomāju, ka tas būtu brīnišķīgs veids, kā palīdzēt viņai sajust to, ka viņa varētu sniegt savu ieguldījumu. Tādēļ es aicināju viņu dalīties ar mums šajos zīmējumos, un katru nedēļu viņai bija jauni zīmējumi ar visu to, ko mēs pārrunājām. Un tad viņa sāka dalīties savā liecībā līdztekus šiem zīmējumiem un pierakstīt to. Un tas bija brīnišķīgs veids, kā palīdzēt viņai justies novērtētai un ka viņa varēja sniegt ieguldījumu tajā, ko mēs pārrunājām, un tas noteikti palīdzēja mums visiem pilnveidot savas liecības.

Paola Segastume de Orelana [Subtitri]: Glābējs mums mācīja mīlēt visus mūsu studentus. Tādēļ man ļoti patīk interesēties par viņu vaļaspriekiem, viņu aktivitātēm ārpus Baznīcas. Man ļoti patīk arī interesēties par viņu dzimšanas dienām, labi iegaumēt viņu vārdus, uzrunāt viņus kā īpašus cilvēkus, jo viņi tādi ir. Man rūp viņi kā īpaši Debesu Tēva bērni. Ja kāds no viņiem neatnāk uz nodarbību, es personīgi tos uzmeklēju, un es vienmēr esmu lietas kursā par katru no viņiem.

Vudlijs LaFords: Būdams bīskaps, es daudz strādāju ar jauniešiem, un es ticu, ka vislabākais veids, kā viņiem palīdzēt, ir koncentrējoties uz Jēzu Kristu. Un es to daru, izmantojot personīgās pilnveides programmu, kas ir paredzēta visiem jauniešiem. Man ir kāds jaunietis, kurš neapmeklēja semināru, un es domāju, ka, palīdzot viņam saprast nepieciešamību kļūt tādam kā Jēzus, tas noteikti viņam palīdzētu. Tāpēc mēs organizējām pasākumu personīgās pilnveides jomā. Un pēc šīs aktivitātes viņš regulāri apmeklē semināru. Tādēļ es saprotu: ja mēs vēlamies, lai jaunieši augtu gan garīgajā, gan laicīgajā ziņā, mēs varam viņiem palīdzēt koncentrēties uz kļūšanu tādiem kā Jēzus.

Edvins Ramirezs Guzmans [Subtitri]: Labdien. Es esmu Sākumskolas skolotājs. Es mācu bērnus. Es esmu no Gvatemalas. Viņi visi ir atšķirīgi, un daži no viņiem dažkārt ir ļoti hiperaktīvi.

Un es varu sajust, kā Jēzus Kristus vēlas mācīt katru no viņiem īpašā veidā. Un es atceros laiku, kad viens no bērniem bija ļoti, ļoti nemierīgs. Patiešām viņš bija mazs zēns ar lielu enerģiju, un es varēju uzaicināt viņu būt par manu palīgu klasē. Tādēļ es izmantoju šo enerģiju, lai mācītu pārējos bērnus. Un tā es zinu, ka Jēzus Kristus ir ar katru no mums; Viņš māca mūs ļoti īpašos veidos, lai mēs varētu mācīties. Es liecinu, ka Jēzus Kristus un mūsu Debesu Tēvs mīl ikvienu no mums. Un mēs to varam sajust, kad dalāmies Viņa evaņģēlijā.