Labās vēsts paudēji
S&I ikgadējā pārraide 2023. gadā
Piektdiena, 2023. gada 27. janvāris
Brālis Čads H Vebs: Senatnē par augstāko pagodinājumu tika uzskatīts — tikt izraudzītam par labo ziņu vēstnesi, it īpaši par uzvaras vēstnesi kaujā. 490. gadā pirms Kristus kāds jauns vīrietis, vārdā Feidipīds, tika izraudzīts pagodinājumam — nogādāt Grieķijas raižpilnajiem pilsoņiem ziņu, ka viņu karapulki ir paglābuši savu tautu, uzveicot persiešu iebrucējus. Leģenda vēsta — lai pavēstītu šīs labās ziņas, Feidipīds esot noskrējis visu ceļu no Maratonas ielejas līdz pat Atēnām. Vairāk nekā pēc 2500 gadiem cilvēki, kuri ir daudz labākā fiziskā formā nekā es, turpina to pieminēt, skrienot paši savus maratonus.
Jesaja atsaucās uz domu — būt par labo ziņu vēstnesi —, sakot:
„Un viņi ir tie, kas pasludinājuši mieru, kas atnesuši labas vēstis par labo, kas pasludinājuši glābšanu un sacījuši Ciānai: Tavs Dievs valda!
… Un ak, cik brīnišķas kalnos bija to kājas!
Un … cik brīnišķas kalnos ir to kājas, kas vēl joprojām sludina mieru.”1
Šie Svēto Rakstu panti izmainīja manu dzīvi, kad es vēl biju jauns misionārs, kurš bija noilgojies pēc mājām un ieslīdzis mazdūšībā. Šo pantu vēstījums atvēra manu sirdi un prātu tam, ka man bija uzticēts būt par vēstnesi vislabākajām ziņām, ko pasaule jebkad varētu dzirdēt. Izmisumu un sevis žēlošanu aizstāja cerība un pateicība, un es nekad neesmu aizmirsis to rītu, kad pirmo reizi caur Svēto Garu sapratu, ka man ir jāpārstāv Glābējs, nesot citiem labās vēstis par Viņa nepārspējamo mīlestību, Viņa Izpirkšanas upuri un Viņa uzvaru pār grēku un nāvi.
Katru dienu, kad jūs ienākat klasē, jūs esat Jēzus Kristus evaņģēlija labās vēsts paudēji. Paldies, ka jūs sludināt mieru sašķeltības un nesaskaņu pasaulē un ienesat gaismu un patiesību pasaulē, kas var šķist tumša un apjukuma pilna! Šī ir patiesā Jēzus Kristus Baznīca. Jūs esat sagatavoti un izraudzīti būt par miera vēstnešiem Tā Kunga Baznīcas jauniešu un jauno pieaugušo dzīvē. Kāds gan tas ir gods — pārstāvēt Jēzu Kristu, mācīt Viņa evaņģēliju un censties to mācīt pēc Viņa parauga!
Pagājušajā gadā mums bija iespēja mācīties no eldera Dītera F. Uhtdorfa, kad viņš iepazīstināja mūs ar jauno rokasgrāmatu Mācīšana pēc Glābēja parauga. Man ļoti patīk tas, ka šī jaunā rokasgrāmata ir vērsta uz Jēzus Kristus kā dižākā Skolotāja piemēru. Kā teica elders Uhtdorfs: „Vislabākais veids, kā kļūt par labāku skolotāju, ir kļūt par labāku Jēzus Kristus sekotāju.”2
Pateicoties tam, ka mums ir pieejama Mācīšana pēc Glābēja parauga, mēs izņemsim no aprites Evaņģēlija mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmatu. Grāmata Mācīšana pēc Glābēja parauga nav paredzēta kā mācību materiāls; tās mērķis ir — sniegt efektīvas mācīšanās un mācīšanas definīcijas un skaidrojumus. Mācību materiāli ir tikuši un arī turpmāk tiks sagatavoti, lai palīdzētu jums pielietot principus, kas tiek mācīti grāmatā Mācīšana pēc Glābēja parauga. Šajos materiālos ir iekļauti daži elementi no Evaņģēlija mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmatas, kas ir svētījuši studentus daudzu gadu garumā.
Es zinu, ka daudzi no jums jau ir pavadījuši ievērojami daudz laika, studējot grāmatu Mācīšana pēc Glābēja parauga un apdomājot pašnovērtējuma jautājumus. Paldies jums par visu, ko jūs darāt, lai būtu Kristum līdzīgi atjaunotā evaņģēlija skolotāji!
Lai turpinātu uzlabot mūsu mācību materiālus, es vēlos arī paziņot par izmaiņām Semināru un institūtu mērķa oficiālajā formulējumā. Pirms es dalos ar jums mūsu mērķa izklāsta jaunajā redakcijā, ļaujiet man sniegt nelielu, kontekstuālu ieskatu. Pēdējo divu gadu laikā mēs pievērsāmies tādu mācīšanās pieredžu nodrošināšanai, kas vedina uz pievēršanos, mācību attiecināšanu uz savu dzīvi un piederības izjūtas veidošanos, kā arī uz to, lai šīs pieredzes būtu pieejamas lielākam skaitam jauniešu un jauno pieaugušo. Mums ir ļoti būtiski apzināties to, ka minētie principi nav vienlīdz svarīgi. Mūsu augstākais mērķis ir nodrošināt tādas pieredzes, kas aicina mūsu studentus apgūt evaņģēliju un padziļināt savu pievēršanos Jēzum Kristum.
Mācību attiecināšana uz savu dzīvi un piederības izjūtas veidošanās ir svarīgi, taču netieši rezultāti. Tie ir līdzekļi mērķa sasniegšanai, un, tos efektīvi izmantojot, mēs varam sasniegt savu tiešo mērķi — pievēršanos. Mācību attiecināšana uz savu dzīvi, kas vedina uz pievēršanos, ir kas vairāk par sarunāšanos ar studentiem par viņus interesējošām tēmām. Nav nekā, kam būtu vēl lielāka saistība ar mūsu mūžīgo pilnveidi un laimi, kā Jēzum Kristum un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam. Pestīšanas iecere ir Dieva iecere visiem Viņa bērniem. Tai ir nepastarpināta saistība ar katru Dieva bērnu un mūžīga nozīme katra dzīvē.
Mācību attiecināšana uz savu dzīvi, kas vedina uz pievēršanos, tiek nostiprināta, kad Svētais Gars palīdz studentiem izprast Dieva ieceri, Jēzus centrālo lomu šajā iecerē un evaņģēlija nozīmīgumu mūsu ikdienas dzīvē. Mācību attiecināšana uz savu dzīvi, kas vedina uz pievēršanos, palīdz studentiem saprast, kā Svētie Raksti un mūsdienu praviešu mācības saistās ar viņu apstākļiem un vajadzībām. Tā palīdz viņiem apzināties to, kā evaņģēlijs kalpo par atbildi uz viņu dvēseles jautājumiem. Tā norisinās, kad viņi jūtas iedvesmoti rīkoties ar ticību Jēzum Kristum un pieredzēt Debesu Tēva apsolīto svētību piepildījumu. Tieši šāds attiecināšanas process vedina uz pievēršanos.
Taisnība ir arī tas, ka piederības izjūta pati par sevi nav mūsu galamērķis. Patiesībā, tā kā vārds piederība tiek lietots tik daudznozīmīgos veidos, dažkārt cilvēki var pārprast to, ko mēs domājam ar piederību evaņģēlija kontekstā. Daudzi no mums ir izjutuši piederību visdažādākajos apstākļos. Bērnībā es izjutu piederību sporta komandām. Mani komandas biedri bija mani tuvākie draugi, un es noteikti jutu savu ieguldījumu tajā, lai mēs gūtu panākumus. Šāda piederības izjūta ir veselīga un pat svarīga. Taču piederības izjūta, kas vedina uz pievēršanos, ir kas daudz vairāk.
Elders D. Tods Kristofersons iepriekšējā vispārējā konferencē mācīja, ka mācībai par piederību ir trīs daļas: Tā Kunga derības ļaužu sapulcināšana, kalpošana un uzupurēšanās un Jēzus Kristus centrālā loma piederības izjūtas veidošanā.3 Šie principi ir pamatā tam, ko mēs domājam, runājot par piederības izjūtu, kas vedina uz pievēršanos. Piederības izjūta pavisam noteikti nozīmē — mīlēt un cienīt citam citu. Tā ietver arī principus, kas vedina mūs pie Glābēja un iesaistes Viņa darbā, kad mēs palīdzam cits citam mērot derību taku atpakaļ pie Viņa.
Evaņģēlijā balstītajās, patiesajās piederības svētībās ir ietvertas arī derību saistības. Piederības izjūta, kā tā tiek definēta atjaunotā evaņģēlija skatījumā, palīdz mums izprast mūsu patieso identitāti un mūsu mūžīgās attiecības ar mūsu Tēvu Debesīs. Mūsu derības ir pieejamas, pateicoties Viņa mīlestībai pret mums, un tās vieno mūs ar Viņu, mūsu ģimenēm un ticīgo kopienu, kuri ir apsolījuši nest cits cita slogus. Šāda veida piederības izjūta vedina uz pievēršanos Jēzum Kristum un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam.
Tagad ļaujiet man atgriezties pie mūsu mērķa formulējuma izmaiņām, ko ir apstiprinājusi Baznīcas Izglītības padome. Tā kā mēs cenšamies izvirzīt pievēršanos par visu mūsu mācīšanas un mācīšanās pieredzes galveno mērķi, mūsu mērķa formulējums tagad skan šādi: „Mūsu mērķis ir — palīdzēt jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem pilnīgāk pievērsties Jēzum Kristum un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam, sagatavoties tempļa svētībām, kā arī sagatavot sevi, savu ģimeni un citus mūžīgajai dzīvei kopā ar Debesu Tēvu.” Šīs izmaiņas palīdzēs mums organizēt mūsu mācības un centienus mācību pieredžu veidošanā — cerībā, ka mēs varam palīdzēt studentiem kļūt par Jēzus Kristus mācekļiem visa mūža garumā. Grāmatā Mācīšana pēc Glābēja parauga definētās skolotāja lomas tiks saglabātas, lai palīdzētu mums labāk izprast skolotāja lomu attiecībā uz to, kā palīdzēt studentiem padziļināt savu pievēršanos. Mēs esam atjauninājuši arī rindkopas „Dzīvot”, „Mācīt” un „Pasniegt” saistībā ar mūsu direktīvu, ko jūs varat atrast S&I tīmekļvietnē.
Lai kas arī mainītos vai tiktu uzsvērts tajā, kā mēs cenšamies efektīvi mācīt evaņģēliju, nemainīgs allaž paliks tas, ka mēs būsim vērsti uz Kristu, pievērsīsimies audzēkņu vajadzībām un balstīsimies uz Svētajiem Rakstiem. Un mēs vienmēr centīsieties piepildīt savas mācīšanas un mācīšanās pieredzes ar Svētā Gara iedvesmu un liecību. It visam, ko mēs darām, vajadzētu padziļināt mūsu pievēršanos Jēzum Kristum un Viņa atjaunotajam evaņģēlijam, jo Viņš ir atbilde uz mūsu izaicinājumiem un jautājumiem. Viņš ir mūsu atbrīvošanas un pestīšanas Dievs.
Tagad es vēlētos paziņot par vēl vienu lietu, ko ir apstiprinājusi Baznīcas Izglītības padome. Es atkal vēlētos ievadīt šo paziņojumu ar nelielu kontekstuālu ieskatu, šoreiz izmantojot kādu Glābēja mācītu principu. Es nesen ievēroju, ka līdzībā par sējēju Jēzus ir teicis, ka dažas sēklas nesa simtkārtīgus, citas sešdesmitkārtīgus un citas trīsdesmitkārtīgus augļus. Šajā līdzībā man šķita nozīmīgi, ka ikkatra no tām izdīga augsnē, ko Glābējs nodēvēja par labu zemi. Tā nebija ceļmala, akmenājs vai ērkšķaina vieta; tā bija laba zeme.
Tas man lika aizdomāties par to, vai mūsu patreizējā pieeja kursu kredītpunktu prasībām nelīdzinās tam, ka mēs atzīstam tikai tos, kuri ir nesuši simtkārtīgus augļus, tajā pašā laikā neatzīstot un nejūtot pateicību par to audzēkņu pūlēm un ieguldījumu, kuri nes sešdesmitkārtīgus un trīsdesmitkārtīgus augļus. Katram studentam ir atšķirīgs ģimenes atbalsta, evaņģēlija izpratnes un personīgās apņemšanās līmenis. Mums noteikti vajadzētu būt augstām prasībām, taču mums arī būtu jābūt uzmanīgiem, lai nelaupītu drosmi tiem, kuri dara labāko, ko spēj savos apstākļos.
Šie panti lika mums aizdomāties, vai būtu iespējams saglabāt augstus standartus, vienlaicīgi rodot veidu, kā personalizēt savu pieeju. Vai mēs varētu atrast veidus, kā pamudināt studentus uz izaugsmi un pilnveidi un atpazīt to katrā derību ceļa līmenī, kā arī palīdzēt visiem mūsu studentiem gūt panākumus? Vai mēs varētu viņus atbalstīt viņu centienos studēt Svētos Rakstus un apgūt evaņģēliju ar pašmotivētākiem mērķiem, lai studenti izveidotu paradumus un uzvedības modeļus, kas paliks ar viņiem vēl ilgi pēc mūsu nodarbībās pavadītā laika?
Ņemot vērā iepriekšminēto, es attiecībā uz semināru vēlētos paziņot: zināšanu pārbaude tiks pārveidota no individuālas zināšanu pārbaudes uz grupas pārskata darbu, kas palīdzēs pārliecināties, ka studenti ir apguvuši pasniegto saturu. Tie, kuri ir apguvuši mācību saturu, varētu palīdzēt citiem, lai visiem tiktu dota iespēja padziļināt savu izpratni. Pārbaudes darba daļas, kas saistās ar ticību un mācību pielietošanu, vēl arvien būs individuāli veicams uzdevums, kura nolūks ir sniegt iespēju sevis izvērtēšanai. Arī lasīšanas prasības tiks mainītas, un to izpildei vairs nevajadzēs lasīt 75 procentus no katra semestra dienām.
Turpmāk, lai iegūtu absolvēšanai nepieciešamos kursa kredītpunktus, semināra studentiem katrā semestrī būs jāizlasa no attiecīgās Svēto Rakstu grāmatas izraudzītās rakstvietas. Piemēram, pirmajā Mācības un Derību — Baznīcas vēstures semestra gaitā studenti lasīs sadaļu „Džozefs Smits — Vēsture”. Pēc tam viņi tiks aicināti izvirzīt vēl kādu pašmotivētu lasīšanas mērķi — ar lielām cerībām uz augšupejošu izaugsmi. Šiem personīgajiem mērķiem vajadzētu atspoguļot studenta spējas, un to izvērtēšanā būtu jāņem vērā individuālie pūliņi un izaugsme.
Skolotāji arī mudinās studentus sekot līdzi savu personīgo mērķu īstenošanai un iedrošinās viņus tos sasniegt. Viņi mudinās studentus semināra nedēļas gaitā izlasīt uzdotās rakstvietas no rokasgrāmatas Nāciet, sekojiet Man! — individuāli vai kopā ar savu ģimeni. Viņi arī mudinās studentus neatlaidīgi studēt Mormona Grāmatu — individuāli vai kopā ar savu ģimeni. Tuvākajā laikā jums tiks nosūtīta plašāka informācija par šīm abām izmaiņām, tostarp sīkāka informācija par to ieviešanu un grafikiem, un to, ko tas varētu nozīmēt attiecībā uz iepriekšējiem semestriem, kuros prasības nav tikušas izpildītas.
Tagad es vēlētos dalīties ar jums tajā, ko, apspriežot šīs izmaiņas, teica prezidents Henrijs B. Airings. Viņš teica: „Lai to labi paveiktu, būs nepieciešama personīgāka un individuālāka skolotāju uzmanība. Tas palielinās viņu slogu, taču tas ir slogs, ko skolotājiem vajadzētu labprātīgi nest, jo viņu personīgā kalpošana ir tikpat nozīmīga kā mācīšana klasē. Ja vien kāds to var izdarīt, tad tie ir jūsu skolotāji. Viņi ir brīnišķīgi.”
Es piekrītu prezidentam Airingam — jūs esat brīnišķīgi. Es arī saprotu, ka, lai pārietu no stingriem standartiem pie individuāliem mērķiem, jums būs nepieciešams veltīt audzēkņiem vairāk laika un uzmanības. Taču vai mēs varētu darīt vēl kaut ko vairāk, lai svētītu mūsu studentus, nekā palīdzēt viņiem izveidot uz pareizu motivāciju balstītu personīgo Svēto Rakstu ikdienas studēšanas ieradumu?
Visbeidzot, apmeklētības prasības paliks nemainīgas. Lūdzu, palīdziet studentiem saprast, ka viņu pieredze nodarbībās vairo viņu izpratni par evaņģēliju un padziļina viņu ticību. Tieši tāpēc viņiem būtu jāvēlas tās apmeklēt, ne tikai saņemt kredītpunktus. Students, kurš to sapratīs, vēlēsies apmeklēt nodarbības simtprocentīgi.
Institūtā mēs attiecībā uz kredītpunktiem saglabāsim līdzšinējās prasības, taču mēs uzsvērsim pašmotivētos iemeslus, kas vedina apmeklēt nodarbības un iesaistīties mācību procesā. Tādi iemesli kā ticības padziļināšana, tuvināšanās Glābējam un Viņa mācības apgūšana palīdz studentiem izprast, „kāpēc” to darīt, palīdz viņiem izvirzīt mērķus, kas tuvina Viņam, un mudina viņus būt atbildīgiem Viņa priekšā.
Daudzi no mūsu studentiem vēl tikai uzsāk savu ceļojumu un, iespējams, pirmo reizi tiek aicināti atvēlēt vietu ticības sēklai savā dzīvē. Tā vietā, lai raizētos par to, ka viņi vēl nav pieredzējuši visu, ko ir pieredzējuši nobriedušāki audzēkņi, mums vajadzētu būt pateicīgiem par viņu vēlmi ticēt. Kad viņi saprot to, ka šie augļi ir labi, mums vajadzētu priecāties kopā ar viņiem un svinēt šo mūsu Debesu Tēva dāvanu. Tad mēs kopā varēsim pacietīgi gaidīt to dienu, kad sēkla kļūs par koku, kas ieaugs mūžīgajā dzīvībā.
Es aicinu jūs turpināt rūpīgi studēt rokasgrāmatu Mācīšana pēc Glābēja parauga un apdomāt, ko vēl Tas Kungs vēlas jums mācīt par pievēršanos, mācību attiecināšanu uz savu dzīvi un piederības izjūtas veidošanos. Lūdzu, arī rūpīgi apsveriet tos principus, kas ir mūsu mērķa formulējuma un kursa prasību izmaiņu pamatā. Pārdomāti iekļaujiet šīs izmaiņas savā darbā — tā, lai iedvesmotu un svētītu visus savus audzēkņus.
Visbeidzot — es aicinu jūs turpināt it visos savos centienos koncentrēties uz Jēzu Kristu. Ar lūgšanu apdomājiet, kā jūs varētu mācīties no Viņa, mācīties sekot Viņa kā dižā Skolotāja piemēram un mācīties vairāk paļauties uz Viņa labvēlību un Viņa mīlestību, cenšoties svētīt tos, kurus jūs mīlat. Es liecinu, ka Viņš ir ceļš. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.