Vienojošā saikne
Vakars ar elderu Deividu A. Bednāru
Vispasaules svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem • 2017. gada 10. septembris • Apeksa, Ziemeļkarolīnas stabu centrs
Paaudžu ķēde
Mans vēstījums izriet no pieredzes, ko guvu kopā ar Sjūzenu 1999. gada septembrī. Prezidents Gordons B. Hinklijs apmeklēja Riks koledžu, tagadējo BJU – Aidaho, lai iesvētītu nesen uzcelto Spensera V. Kimbala ēku. Šajā ļoti garīgajā un neaizmirstamajā dienā mums ar Sjūzenu bija tas gods uzņemt prezidentu un māsu Hinklijus.
Kad prezidents Hinklijs apmeklēja universitāti, viņš svētbrīdī uzrunāja studentus, darbiniekus un mācībspēkus. Es sēdēju uz paaugstinājuma tikai dažu metru attālumā no Tā Kunga atjaunotās Baznīcas prezidenta, kad viņš dalījās savā vēstījumā. Pat šodien, šajā brīdī, raugoties jūsu sejās un jūs uzrunājot, es skaidri atceros prezidentu Hinkliju stāvam pie kanceles Hārta auditorijā. Es atceros tos principus, kurus viņš mācīja, viņa balss toni un sejas izteiksmi, kā arī to, ko es mācījos caur Svētā Gara spēku, klausoties viņa runā.
Es jūs aicinu gūt nelielu ieskatu šajā svētbrīdī.
„Pagājušajā sestdienā un svētdienā mēs bijām Kolumbusā, Ohaio, kur iesvētījām jaunu un skaistu templi. Templis un netālu esošā bīskapijas dievkalpojuma zāle bija pilna visās sešās sesijās. Tā Kunga gars bija klātesošs. Tas bija dižens un nozīmīgs notikums — iesvētīt otru templi Baznīcas vēsturē brīnišķīgajā Ohaio štatā.
Kopā ar mani bija mana sieva un mana meita, kas bija ieradusies palīdzēt savai mātei. Mums par prieku, arī mūsu mazmeita un divi viņas bērni, mūsu mazmazbērni, atbrauca no Sentluisas, kur viņi dzīvo. …
Todien sēžot templī Kolumbusā, Ohaio, un skatoties uz saviem mazmazbērniem, ar mani notika kaut kas īpašs. Es pēkšņi sapratu, ka atrodos starp trim man zināmām paaudzēm, kuras ir bijušas pirms manis, un trīs paaudzēm, kas ir pēc manis. Mana sirds, patiešām, pievērsās maniem tēviem. Mana sirds pievērsās arī maniem pēcnācējiem. Es iztēlojos paaudžu ķēdi; šī ķēde sniedzas ļoti tālā pagātnē, par kuru mēs zinām tik ļoti maz. Šobrīd tā sasniedz trīs paaudzes aiz manis. Savā prātā es iztēlojos šo ķēdi kā nepārtrauktu, mirdzošu un stipru. …
Tad, sēžot templī, es nodomāju, ka es esmu posms, kas savieno visas iepriekšējās paaudzes un visas tās paaudzes, kas vēl sekos. Viss mans prāts un ķermenis, audi un locītavas, un galvas smadzenes — tas viss ir nācis mantojumā no tiem, kas bija pirms manis. Un viss, kas ir maniem pēcnācējiem, ir nodots caur mani viņiem. Es nevaru atļauties pārraut šo ķēdi. Mani pēcnācēji nevar atļauties pārraut šo ķēdi. …
Es vēlos, kaut man būtu tādas valodas spējas, lai jums, jaunieši, varētu nodot tās sajūtas, kas man bija templī, — šī ārkārtīgi lielā vēlme, lai ne es, nedz kāds no maniem pēcnācējiem nekad nepārrautu mūsu ģimenes paaudžu ķēdi.
Jums es saku ar visu savu enerģiju, nekļūsiet par vājo posmu savā paaudžu ķēdē. Jūs esat ieradušies šajā Zemē ar brīnišķīgu mantojumu. Jūsu senči ir lieliski vīrieši un sievietes. Jūsu tēvi ir drošsirdīgi un drosmīgi, jūsu mātes ir daudz paveikušas un viņām ir liela ticība. Nekad viņus nepieviliet. Nekad nedariet neko tādu, kas vājinātu ķēdi, kurā jūs esat būtisks posms.”1
Es skaidri savā prātā spēju saskatīt šo ainu ar paaudžu ķēdi. Es spēcīgi savā sirdī sajutu šo brīdinājumu — nekļūt par vājo posmu šajā paaudžu ķēdē. Manā dvēselē iespiedās pamācība — nekad nedarīt neko tādu, kas varētu vājināt šo paaudžu ķēdi. Šīs vienkāršās un spēcīgās mācības, ko mēs ar Sjūzenu guvām šajā septembra pēcpusdienā, ir pozitīvi ietekmējušas mūsu laulību, ģimeni un katru mūsu dzīves aspektu.
Kallu ģimene
Kā jauna meitene, kas uzauga savā dzimtajā pilsētā Eftonā, Vaiomingā, Sjūzena savā bīskapijā zināja un apbrīnoja kādu ģimeni, kas bija brīnišķīgs paaudžu ķēdes piemērs.
Māsas Sjūzenas K. Bednāras piezīmes
Bīskapijā, kurā es uzaugu, bija brīnišķīga ģimene ar 14 bērniem. Māte un tēvs, Besija un Evans Kalli, bija precējušies templī un palika patiesi un uzticīgi savām derībām. Viņi mācīja saviem bērniem atjaunotā evaņģēlija mācību un bija svētīti uzaudzināt taisnīgu ģimeni.
Pirms dažiem gadiem kādā dievkalpojumā, kuru es apmeklēju, es satiku skaistu, jaunu sievieti. Kad viņa iepazīstināja ar sevi, viņa piebilda, ka es pazīstu viņas māti. Viņas māte bija brāļa un māsas Kallu meita un ļoti dārga manas jaunības draudzene. Šī jaunā sieviete, kuru es satiku dievkalpojumā, bija Kallu ģimenes mazmeita. Sarunājoties es atklāju, ka viņa ir 44. no 96 mazbērniem un viņas jaunākais bērns bija 230. mazmazbērns Besijai un Evanam Kalliem. Šie skaitļi mani pārsteidza. Cik daudz pēcnācēju!
Kopš tā laika esmu vairākas reizes domājusi: „Kas notiktu, ja brālis un māsa Kalli nebūtu precējušies templī vai ievērojuši savas derības? Kas notiktu, ja viņi nebūtu palikuši uzticīgi iepriekšējo paaudžu „milzīgajai ticībai”? Kas notiktu, ja viņi nemācītu saviem bērniem evaņģēliju ar piemēru un pamācību? Kas notiktu, ja viņi būtu vājais ķēdes posms viņu paaudzē? Cik daudzus cilvēkus tas ietekmētu?” Atbilde ir skaidra. Šī pāra pieņemtie lēmumi jau ir ietekmējuši vairāk kā 300 ģimenes locekļus, — un šis skaitlis turpina pieaugt, jo šajā ģimenē tiek uzņemts aizvien vairāk mazmazbērnu un mazmazmazbērnu.
Salīdziniet to ar kādas man dārgas draudzenes pieredzi, kas nav Baznīcas locekle un kuru es pazīstu ilgu laiku. Iedomājieties manu pārsteigumu, kad viņa kādu dienu nejauši pateica, ka viņas vecmāmiņa ir mormone. Es biju apmulsusi, jo viņa neko nezināja par evaņģēlija mācībām un principiem un nekad nav bijusi ieinteresēta uzzināt ko vairāk. Lai gan es nezinu atbildi, es bieži esmu domājusi: „Kur notika pārrāvums viņas paaudžu ķēdē?” Esmu pārliecinoši secinājusi, ka mana draudzene nekad nav baudījusi Jēzus Kristus evaņģēlija svētības savā dzīvē viņas senču pieņemto lēmumu dēļ.
Jums, posmam savā paaudžu ķēdē, vajadzētu saprast, ka lēmumi, kurus jūs pieņemat tagad un nākotnē, neattiecas tikai uz jums. Jūsu lēmumi ietekmē gan tos, kuri ir aizgājuši pirms jums, gan tos, kuri nāks pēc jums. Jūsu piemērs un ietekme, paklausot evaņģēlija principiem, jūsu personīgā taisnīguma spēks un pieņemto lēmumu sekas — labas vai sliktas — atspoguļosies daudzās paaudzēs. Lūdzu esiet stiprais ķēdes posms savās paaudzēs.
Man ir liecība par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju. Es liecinu, ka laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta un ka ģimenei ir būtiska loma Dieva bērnu mūžīgajai sūtībai.
Es liecinu, ka, pateicoties Viņa Izpirkšanas upurim, Jēzus Kristus mūs izglābj no mūsu grēkiem un sliktām izvēlēm, kā arī stiprina mūs, lai mēs paliktu uzticīgi evaņģēlijam un noslēgtajām derībām, īpaši tad, kad mums ir grūtas dzīves pieredzes.
Es zinu, ka Svētais Gars sniedz garīgos pamudinājumus mūsu prātam un sirdij un palīdzēs mums atklāt un īstenot veidus, lai mēs būtu uzticīgs ķēdes posms savās paaudzēs. Jēzus Kristus vārdā, āmen.
Māsas Sjūzenas K. Bednāras piezīmju beigas
Vienojošā saikne
Es vēlos balstīt savu uzrunu uz prezidenta Hinklija mācībām par „paaudžu ķēdi”. Viņš skaidri un izteiksmīgi izklāstīja, ko mums nevajadzētu darīt, — proti, kļūt par vāju posmu paaudžu ķēdē. Es vēlos koncentrēties uz to, ko mums vajadzētu darīt, — proti, kļūt par vienojošo saikni paaudžu ķēdē.
Mācības un Derību 128:18 nodaļā mēs mācāmies, „ka zeme tiks sista ar lāstu, ja vien tur nebūs tāda vai citāda vienojošā saikne starp tēviem un bērniem, par vienu jautājumu vai par citu — un lūk, kas ir tas jautājums? Tā ir kristīšanās par mirušajiem. Jo mēs bez viņiem nevaram tikt darīti pilnīgi, nedz arī viņi var bez mums tikt darīti pilnīgi. Nedz viņi, nedz mēs varam tikt darīti pilnīgi arī bez tiem, kas ir nomiruši evaņģēlijā; jo ir nepieciešams, piesakot laiku pilnības atklāšanu, šī atklāšana tagad sāk pieteikt sevi, lai notiktu vesela un pabeigta, un pilnīga savienība un atklāšanu, un atslēgu, un spēku, un godību savienošana, un tiktu atklāta no Ādama dienām līdz pat mūsdienām.”2
Es jūs aicinu apdomāt divus pamatjautājumus, kas saistīti ar šo rakstvietu.
Pirmais jautājums: „Kas ir vienojošā saikne?” Prezidents Džozefs F. Smits mācīja: „Vecākiem un bērniem un bērniem un vecākiem ir jābūt vienotiem kopā, līdz visa Dieva ģimene tiks vienota vienā ķēdē un viņi visi kļūs par Dieva un Viņa Kristus ģimeni.”3
Priesterības pilnvaru atjaunošana šajā pēdējā laiku atklāšanā dod mums katram iespēju saņemt, atcerēties un godāt gan individuālās glābšanas priekšrakstus, gan ģimenes paaugstināšanas priekšrakstus. Elija, patiesi, ir atgriezies, kā apsolīts, lai piešķirtu priesterības atslēgas un saistīšanas pilnvaras, kas pievērš sirdis un veicina saikņu vienošanu starp paaudzēm. Šajās pēdējās dienās no jauna uz Zemes ir pilnvaroti kalpi, caur kuriem tiek īstenota Glābēja dotā svētība, „ka viss, ko jūs aizzīmogojat uz zemes, būs aizzīmogots debesīs; un viss, ko jūs saistāt uz zemes Manā Vārdā un ar Manu Vārdu — saka Tas Kungs —, būs mūžīgi saistīts debesīs.”4
Tādēļ, pateicoties „aizstājošajiem priekšrakstiem, kurus veicam tempļos, sākot ar kristīšanos, veidojas mūžīga vienojošā saikne starp paaudzēm, un tas piepilda zemes radīšanas nolūku.”5
Otrais jautājums: „Kā vienojošā saikne pasargā Zemi no sišanas ar lāstu?” Prezidents Džozefs Fīldings Smits paziņoja: „Tas nav jautājums tikai par kristīšanos par mirušajiem, bet arī par vecāku aizzīmogošanu un bērnu aizzīmogošanu ar vecākiem, lai varētu būt „vesela un pabeigta, un pilnīga savienību un atklāšanu, un atslēgu, un spēku, un godību savienošana” no laika gala līdz laiku beigām. Ja [Elija] šo aizzīmogošanas spēku uz Zemes nebūtu [atjaunojis], tad valdītu sajukums un kārtības vietā būtu nekārtība tajā dienā, kad Tas Kungs nāktu, un tas, protams, nevar notikt, jo Dieva valstībā viss tiek pārvaldīts un kontrolēts ar pilnīgiem likumiem.”6
Kāpēc Zemei būtu jātiek iznīcinātai? „Vienkārši tāpēc, ka, ja nebūs vienojošas saiknes starp tēviem un bērniem, kas ir darbs par mirušajiem, tad mēs visi tiksim noraidīti; viss Dieva darbs cietīs neveiksmi un tiks pilnīgi iznīcināts. … [Aizzīmogošanas] pilnvaru atjaunošana ir tas raugs [jeb taisnīgā ietekme], kas izglābj Zemi no pilnīgas iznīcības Jēzus Kristus atnākšanā.”7
Šīs evaņģēlija pamatpatiesības mums palīdz izprast, kāpēc „laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva iedibināta un ka ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību.”8
Daži no jums ir pieredzējuši lielas bēdas aizskarošās vai disfunkcionālās ģimenes attiecībās. Un līdz ar to, iespējams, jums nav vēlmes būt saistītiem ar cilvēkiem, kuri ir radījuši sirdssāpes un ciešanas.
Lūdzu, ieklausieties: mūžīgās ģimenes saites var tikt savienotas tikai ar priesterības pilnvarām un personīgu taisnīgumu. Lai cik sliktas lietas varētu būt notikušas jūsu dzīvē, es liecinu un apsolu, ka Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir nepieciešamās dziedināšanas un atjaunošanas avots.
Savu likstu mijkrēslī jums bija jālej asaras, bet jaunais rīts var būt atkal pilns gaviļu — pateicoties mūsu Izpircējam un Glābējam.9
Tad nu, ko darīsim?
Apspriežot svarīgus jautājumus divpadsmit apustuļu kvorumā, prezidents Boids K. Pekers bieži uzdeva šādu jautājumu: „Tad nu, ko darīsim?” Es viņa jautājumu uztvēru šādi: „Kādu garīgi nozīmīgu atšķirību šī ideja, ierosinājums vai rīcības plāns radīs Baznīcas locekļu dzīvē?” Vai tas patiešām svētīs tos, kuriem mēs kalpojam? Būtībā viņš mūs aicināja izvērtēt, cik mūsu apspriestais ir vērtīgs un kādas tam ir iespējamās sekas. Es esmu pārliecinājies, ka šis jautājums „Tad nu, ko darīsim?” ļoti palīdz koncentrēt domāšanu uz problēmjautājumiem un noteikt to, kam ir vislielākā nozīme.
Tā nu jūs varētu jautāt: „Brāli Bednār, tad nu, ko darīsim saistībā ar jūsu šīsdienas vēstījumu?” Es uzskatu, ka atbilde uz šo jautājumu ir rodama trīs jautājumos, kurus daži no jums šobrīd sev uzdod.
Šajā svētbrīdī piedalās daudzas jaunās sievietes un vīrieši, kas ir pirmā paaudze Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Jūs esat uzklausījuši un pieņēmuši Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija vēstījumu, jūs esat kristīti un konfirmēti ar atbilstošām priesterības pilnvarām, un šobrīd virzāties uz priekšu ar stingru ticību Kristum. Neatkarīgi no tā, vai jūs esat nesen vai sen pievērsts ticībai, jūs esat „Baznīcas asinsrite” un jūsu pašreizējās un nākotnes ģimenes glābšana. Jūs esat pirmais posms jūsu paaudžu ķēdē.
Taču, iespējams, jūs sev jautājat: „Tā kā es esmu vienīgais Baznīcas loceklis savā ģimenē un saskaros ar lielu pretestību no vecākiem un no brāļiem un māsām, un citiem ģimenes locekļiem, kā es varu kļūt par stipru vienojošo saikni?”
Kad jūs lasāt un klausāties stāstus par mūsu laikmeta agrīnajiem pionieriem, kas izcieta vajāšanu, pacieta fiziskas grūtības un devās pāri līdzenumam, lai apmestos Soltleikas ielejā, jūs, iespējams, domājat, vai jūs varētu paveikt to, ko viņi paveica. Taču daudzi no jums paveic to, ko paveica viņi! Lai gan mūsdienās jūs saskaraties ar citiem izaicinājumi, nekā pionieri, taču pretestība atjaunotajai patiesībai mūsdienās ir tāda pati, un tā kļūst arvien intensīvāka.
1986. gada aprīlī centrālajā Ganā nomira kādas cilts vadonis. Vadoņa pusbrālis Freds Antvijs, kurš palīdzēja sagatavoties bērēm, pirms gada tika kristīts un konfirmēts par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli. Fredam to nezinot, vadoņa jaunākā māsa, māte — karaliene, sāka plānot viņa kļūšanu par jauno cilts vadoni.
Vakarā, pirms bērēm, kāds ģimenes loceklis noturēja konfidenciālu sarunu ar Fredu un jautāja viņam: „Vai tu zini, ko ģimene tev ir iecerējusi?” Freds atbildēja: „Nē, līdz kamēr man to nepavēstīs.” Ģimenes loceklis tad sacīja: „Tu būsi jaunais vadonis.” Freds bija pārsteigts un skaidri sacīja: „Nē! Mana ticība neļauj man to darīt.”
Kalpot par vadoni tas ir pagodinājums. Vadonis ir visu vadītājs savā ciemā, un, kad viņš ir runājis, cilvēki dara visu, kā tiek norādīts. Vadonis saņem finansiālu atbalstu, viņam tiek nodrošināts viss, ko viņš uzskata par nepieciešamu. Tolaik, kad Freds uzzināja par iespējamo topošā vadoņa statusu, viņš kalpoja par draudzes prezidentu. Viņš vienkārši nevēlējās piedalīties cilts rituālos, kas ir pretrunā ar Glābēja evaņģēlija principiem.
Es tagad citēšu Fredu, paužot viņa reakciju uz māsas pārsteidzošo paziņojumu. „Tajā pašā vakarā es iekāpu mašīnā un devos uz netāli esošo ciematu, lai apciemotu vienu no mūsu cilts vecajiem. Es vēlējos aprunāties ar viņu par jaunumiem, kurus biju uzzinājis. Viņš paskaidroja: „Es zinu par šiem plāniem, un es neko nevaru darīt, lai tev palīdzētu izvairīties no kļūšanas par vadoni.”
Freds tad sacīja: „Tu zini, ka es esmu kristietis un mana ticība man neļauj kļūt par vadoni, jo vadonim ir jādara daudz kas tāds, ko es neesmu gatavs darīt.” Cilts vecajais atbildēja: „Tad dodies atpakaļ pie saviem vadītājiem un pasaki viņiem, ka tu esi kristietis un nevari būt vadonis.” Freds sacīja: „Es devos atpakaļ un informēju vadītājus, taču viņi ignorēja manu paziņojumu.”
Freds turpināja: „Bija ieplānots, ka manu pusbrāli [iepriekšējo vadoni] apglabās pusnaktī, tā nu es braucu ar savu mašīnu aiz visiem pārējiem ģimenes locekļiem, kas bija savās mašīnās. Dodoties uz apglabāšanas vietu un pietuvojoties krustojumam, tā vietā, lai nogrieztos pa kreisi kopā ar pārējiem, es nogriezos pa labi — uz ceļa, kas ved uz Keipkoustu.”
Nākamos sešus mēnešus Freds nesazinājās ar saviem radiniekiem. Vēlāk viņš uzzināja, ka, ja viņš būtu ieradies bērēs, viņš tiktu iecelts par nākamo vadoni, un tas viņu nostādītu ļoti sarežģītā situācijā. Vēlāk viņš uzzināja, ka viņa brāļadēls, karalienes – mātes dēls, tika iecelts par jauno vadoni.
Kad Freds nogriezās pa labi un devās uz Keipkoustu, viņš stiprināja pirmo savu paaudžu ķēdes posmu. Fredam bija stipra liecība par atjaunotā evaņģēlija mācībām un principiem, un viņa dzīve izmainījās brīnumainos veidos. Viņš un māsa Antvija bija pirmie pilnlaika misionāri no Rietumāfrikas, kas tika nozīmēti kalpot Ganas templī. Pašreiz Freds un viņa sieva kalpo Akras Ganas templī attiecīgi par padomnieku tempļa prezidijā un par matronas asistenti.
Būdams jaunpievērstais Glābēja atjaunotajā Baznīcā, Freds tika svētīts un stiprināts, lai spētu pārvarēt spēcīgo pretestību no viņa ģimenes, draugiem un sabiedrotajiem. Brālis un māsa Antviji ir uzcītīgi mācījuši saviem bērniem Jēzus Kristus evaņģēliju un savā ģimenē ir izveidojuši taisnīgus paradumus, kas vieno vairākas paaudzes. Tāpat kā tas iesākās ar Fredu un viņa sievu, tāpat tas iesākas ar jums!
Ar jums, kas esat pirmā Baznīcas locekļu paaudze, — tas sākas ar jums! Jūs esat pionieri gan jūsu priekštečiem, gan nākamajām paaudzēm. Tie mirušie ģimenes locekļi, kas jūsu paaudžu ķēdē ir pirms jums, lūdz pēc jūsu palīdzības, savukārt tie, kas nāks pēc jums, paļaujas uz jūsu uzticību. Jūs, patiesi, spējat kļūt par stipru vienojošo saikni. Atcerieties, tas sākas ar jums. Un ar Tā Kunga palīdzību jūs to varat paveikt.
Daži no jums, iespējams, uzdod sev jautājumu: „Kā gan es varu cerēt izveidot mūžīgo ģimeni, ja es nekad neesmu bijis stipras pēdējo dienu svēto ģimenes loceklis?” Daži vērojumi no manas paša pieredzes varētu jums palīdzēt.
Manas personīgās „paaudžu ķēdes” ir ļoti atšķirīgas manas mātes un tēva dzimtas kokā. No manas mātes puses es esmu Baznīcas loceklis piektajā paaudzē. Viņas senči pievienojās Baznīcai Anglijā un Šveicē Atjaunošanas agrīnajās dienās. No manas mammas puses es esmu viens posms garā uzticīgu paaudžu ķēdē.
No mana tēva puses es esmu Baznīcas loceklis pirmajā paaudzē. Tā kā mans tēvs Baznīcai pievienojās jau brieduma gados, mēs ar brāli bijām pirmie Bednāri, kas saņem priesterību. Es biju pirmais no mūsu ģimenes, kas kalpo par pilnlaika misionāru. Tāpēc, gluži tāpat kā daudzi no jums, es esmu pirmais evaņģēlija posms Bednāru paaudžu ķēdē.
Mans tēvs bija labs, uzticīgs un strādīgs vīrs. Es mīlu viņu un daudz esmu iemācījies, strādājot ar viņu un tādējādi kļūstot par tādu cilvēku, kāds esmu šodien. Mana māte man iemācīja lūgt un iemīlēt Svētos Rakstus. Es mīlu viņu un esmu pateicīgs par ticības liesmu, ko viņa iededza manī. Taču interesanti, es neatceros, ka mēs kā ģimene jebkad būtu lūguši, studējuši Svētos Rakstus vai noturējuši ģimenes mājvakaru. Es lūdzu un lasīju Mormona Grāmatu ar savu mammu, taču mēs nekad to nedarījām visi kopā — kā tēvs, māte un bērni.
Ar Tā Kunga palīdzību jūs varat izveidot mūžīgu ģimeni pat tad, ja jūs nenākat no tādām pēdējo dienu svēto ģimenēm, kas dažkārt tiek attēlotas uz žurnālu Liahona un Ensign vākiem. Lūdzu, vienmēr atcerieties: „Tas sākas ar jums!”
Tieši tas fakts, ka savos zēna gados es nebiju pieredzējis taisnīgas ģimenes paradumus, manī radīja stipru vēlmi uzcītīgi strādāt kopā ar Sjūzenu, lai pārliecinātos par to, ka šādi paradumi vienmēr būtu mūsu kopīgi izveidotajā ģimenē. Kopā apspriežoties un lūgšanās prasot palīdzību, mēs tikām iedvesmoti un svētīti, lai spētu palīdzēt mūsu bērniem apgūt Glābēja atjaunotā evaņģēlija principus. Mēs noteikti nebijām pilnīgi vecāki, taču mēs saņēmām nepieciešamās garīgās dāvanas un palīdzību „no augšas”.10
Mēs neatrodamies mūsu pagātnes pieredzes slazdā. Mēs neesam pilnīgi un galīgi mūsu pašreizējo apstākļu upuri, nedz apkārtējās vides gūstekņi. Svētais Gars mums mācīs visu, kas mums ir jādara, ieskaitot taisnīgas ģimenes paradumus, kurus iepriekš neesam īstenojuši. Tas sākas ar jums! Un ar Tā Kunga palīdzību jūs to varat paveikt.
Dažiem no jums sirdis ir salauzuši ģimenes locekļi vai cienījami vadītāji, kuri nav turējuši godā svētās laulības derības. Jūs varētu sev jautāt: „Ja mani vecāki vai citi pāri, kurus pazīstu, bija saistīti templī un viņu laulības nebija veiksmīgas, kāda gan man var būt cerība, ka mana laulība ilgs mūžību?”
Visi tie, kas savā ģimenē ir pieredzējuši šķiršanās sirdssāpes vai ir sajutuši zaudētas uzticības agoniju, lūdzu, atcerieties, ka viss sākas ar jums! Viens posms jūsu paaudžu ķēdē, iespējams, ir bojāts, taču pārējiem taisnīgajiem posmiem un ķēdei, kas tos apvieno, ir mūžīga nozīme. Jūs varat stiprināt savu ķēdi un, iespējams, pat palīdzēt atjaunot bojātos posmus. Šis darbs tiks paveikts pakāpeniski, soli pa solim.
Mēs esam Dieva dēli un meitas. Saskaņā ar Tēva mūžīgo laimes ieceri mēs esam apdāvināti ar rīcības brīvības dāvanu un esam būtnes, kas spēj rīkoties. Mēs neesam tikai būtnes, ar kurām rīkoties. Mēs esam būtnes, kurām ir jārīkojas pašām, un mums ir dedzīgi jāīsteno daudz taisnīguma.11
Tādu laulību, kas ir laimīga un sniedz piepildījumu, nevar atrast, — tādu var izveidot vīrietis un sieviete, kas ievēro derības. Es baidos, ka daži no jums ir iesaistījušies bezgalīgos meklējumos pēc tā, kas neeksistē. Nav tāda ideāla potenciāla laulātā, kas jūs var pasargāt no emocionālām sāpēm un garīgām ciešanām. Taču Tā Kunga spēkā uzticīgs vīrietis un sieviete, kas izvēlas rīkoties, var izveidot tādu piepildījumu nesošu laulību un mūžīgo ģimeni, kādu tie cer un tiecas iegūt.
Lai spētu nesavtīgi kalpot laulības attiecībās, ir nepieciešama pacietība un neatlaidība pasaulē, kas nerimstoši mudina būt egocentriskiem un savtīgiem. Taču tas sākas ar jums, kad jūs rīkojaties un virzāties uz priekšu ar ticību Glābējam, nepārtraukti turpināt meklēt debesu palīdzību un taisnīgi pielietojat savu rīcības brīvību. Jūs to varat paveikt ar Tā Kunga palīdzību.
Apsolījumi, svētība un liecība
Mani mīļotie brāļi un māsas, es ļoti lūdzu jūs ar visu savas dvēseles spēku, lai jūs kļūtu par vienojošo saikni jūsu paaudžu ķēdē.
Kļūšana par vienojošo saikni sākas ar jums, darot vienkāršās lietas, ko brālis un māsa Kalli darīja, godājot svētās derības un mācot saviem bērniem dzīvot un mīlēt atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju.
Kļūšana par vienojošo saikni sākas ar jums, kad jums ir drosme un ticība Glābējam, lai izvēlētos pareizo, gluži kā to darīja brālis Antvijs.
Kļūšana par vienojošo saikni sākas ar jums, kad jūs uzticaties Svētajam Garam, lai Tas jūs mācītu par visu un apgaismotu jūsu ceļu, pat tad, kad jūs iepriekš precīzi nezināt, kur jums vajadzētu iet un ko jums vajadzētu darīt.
Kļūšana par vienojošo saikni sākas ar jums, kad jūs cītīgi un drosmīgi izkliedējat tumsu ap sevi12 un spējat pretoties vilinošajam ļaunumam pēdējās dienās.
Es piesaucu pār jums apustulisko svētību, lai ar Svētā Gara spēku jūs varētu vēl pilnīgāk saprast jūsu vietas nozīmīgumu paaudžu ķēdē. Es zinu, jūs tiksiet svētīti un stiprināti, kad jūs centīsieties kļūt par stipru vienojošo saikni. Un es jums apsolu, ka ar Tā Kunga palīdzību jūs to varat paveikt!
Es priekpilni liecinu, ka Jēzus Kristus ir dzīvā Dieva dzīvais Dēls. Es zinu, ka Viņš dzīvo, ka Viņš ir augšāmcēlies un ka Viņš zina un mīl mūs katru individuāli. Es liecinu par priesterības pilnvarām un atslēgām, kas saista uz zemes un debesīs, ka tās ir atjaunotas uz Zemes šajās pēdējās dienās. Un es zinu: ja mēs sekojam Tēva mūžīgajai iecerei, mēs esam laimīgi šajā dzīvē un mūsu ģimenes var būt mūžīgi kopā. Par to es liecinu un apliecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.
© 2017 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/17. Tulkojuma apstiprinājums: 6/17. „A Welding Link” tulkojums. Latvian. PD60004410 153