„Nešaubieties, bet esiet ticīgi”
Vispasaules svētbrīdis jaunajiem pieaugušiem • 2019. gada 13. janvāris • Brigama Janga Universitāte – Havajās
Elders Deils G. Renlands:Paldies, ka šodien esat kopā ar mums. Mēs zinām, ka jums ir daudz kā cita, ko darīt. Mēs lūdzam, lai Dievs svētītu jūs par jūsu upurēšanos. Es pateicos jums Tā Kunga un Viņa Baznīcas vārdā par jūsu ticību un uzticību.
Māsa Rūta L. Renlande:Ir lieliski būt šeit! Koris bija brīnumains un sekmēja sanāksmes Garu. Mēs esam pateicīgi par citiem, kas sēž uz paaugstinājuma, un atzīstam viņu lomu jūsu un mūsu dzīvēs. Mēs apbrīnojam viņu māceklības priekšzīmi.
Mēs izjūtam pamudinājumu pārrunāt tēmu, kas mūsu prātus ir nodarbinājusi daudzus mēnešus: ticība un šaubas. Pagājušā gada jūnijā ikgadējā apmācības pārraidē reliģijas semināru un institūtu skolotājiem mēs dalījāmies kādā līdzībā. Šodien iesākumā mēs vēlamies dalīties ar jums tajā pašā līdzībā.
Elders Deils G. Renlands: Iedomājieties, ka laiva braucot ir apgāzusies okeāna vidū. Tev ir uzvilkta glābšanas veste, un tu esi peldējis stundām ilgi virzienā, kas, tavuprāt, ir tuvākais krasts, bet tu neesi pārliecināts. Tu esi kļuvis ārkārtīgi dehidrēts, jo, katru reizi uzsākot peldēt, tevi pārņem murgi un nogurums. Pēc taviem labākajiem aprēķiniem — krasts ir 30 kilometru jeb 18 jūdžu attālumā. Tu baidies par savu dzīvību, jo nevari tik tālu aizpeldēt. Tālumā tu sadzirdi mazu dzinēju. Šķiet, ka skaņa tuvojas tavā virzienā; tava glābšanas cerība aug. Paskatoties tu redzi tuvojamies mazu zvejas laivu.
Māsa Rūta L. Renlande: „Ak, paldies Dievam,” tu nodomā, „kapteinis mani redz!” Laiva apstājas un laipns, laikapstākļu norūdīts zvejnieks palīdz uzkāpt uz klāja. Pateikdamies tu apsēdies laivā, atvieglojumā nopūties. Zvejnieks tev iedod ūdeni no blašķes un dažus sodas krekerus. Tu tos ātri apēd. Ūdens un sodas krekeri nodrošina pietiekami daudz uzturvielu, lai tu varētu atgūties. Tu jūties tik atvieglots un laimīgs. Tu esi ceļā uz savām mājām.
Kad tu sāc atgūties un justies labāk, tu sāc pievērst uzmanību dažām lietām, kuras iepriekš neievēroji. Ūdens no blašķes ir nedaudz sastāvējies un ne tas, ko tu izvēlētos — piemēram, „Evian” vai „Perrier” zīmolu. Krekeri garšoja labi, taču tas, ko tu patiesībā gribēji, bija kāda delikatešu gaļa, kam sekotu šokolādes kruasāns. Tu ievēro, ka laipnais zvejnieks ir vecs, valkā novalkātus zābakus un zilus džinsus. Sviedru lente uz viņa cepures ir notraipīta, un šķiet, ka viņam ir grūtības sadzirdēt.
Elders Deils G. Renlands: Tu arī ievēro, ka laiva ir ļoti nolietota un ka priekšgala labajā pusē ir buktes. Daļa no krāsas ir saplaisājusi un atlobījusies. Tu ievēro: kad zvejnieks atbrīvo savu satvērienu no stūres, laivu velk pa labi. Tu sāc uztraukties, ka šī laiva un tās kapteinis nespēs nodrošināt tev nepieciešamo glābšanu. Tu pajautā zvejniekam par buktēm un stūri. Viņš saka, ka neuztraucas daudz par šīm lietām, jo viņš ir vadījis laivu dienu no dienas — uz un no zvejas vietām pa to pašu maršrutu desmitiem gadu. Laiva viņu vienmēr nogādāja droši un uzticami tur, kur viņš vēlējās doties.
Tu esi pārsteigts! Kā viņš var neuztraukties par buktēm un stūrēšanu? Kāpēc ēdiens nebija tāds, kas tev garšotu? Jo vairāk tu koncentrējies uz laivu un uz zvejnieku, jo raižpilnāks tu kļūsti. Pirmkārt, tu sāc apšaubīt savu lēmumu — uzkāpt uz klāja. Tavs satraukums pieaug. Galu galā tu pieprasi zvejniekam apstādināt laivu un ielaist tevi atpakaļ ūdenī. Lai gan tu esi vairāk kā 20 kilometrus jeb 12 jūdzes no krasta, tu nevari izturēt domu par atrašanos laivā. Zvejnieks bēdīgi aptur laivu un palīdz tev nokļūt atpakaļ ūdenī. Tu atkal esi viens pats.
Māsa Rūta L. Renlande:Uztveriet šo stāstu kā līdzību, kurā laiva simbolizē Baznīcu un zvejnieks simbolizē tos, kuri kalpo Baznīcā.1Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas galvenais mērķis ir palīdzēt Debesu Tēvam un Jēzum Kristum Viņu darbā — dāvāt Debesu Tēva bērniem mūžīgo dzīvi.2Tā sniedz derību ceļu — ceļu, pa kuru atgriezties pie mūsu Debesu Tēva. Tie, kuri kalpo Baznīcā, lai arī nav pilnīgi, tomēr ir būtiski, lai palīdzētu mums un iedrošinātu mūs doties pa derību ceļu.
Ko laiva un zvejnieks māca mums par Baznīcu? Vai Baznīcas buktes un atlobījusies krāsa maina tās spējas nodrošināt pilnvarotus glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstus, lai palīdzētu mums kļūt līdzīgiem Debesu Tēvam? Ja zvejniekam jāturas pie stūres ar abām rokām, lai saglabātu kursu, — vai tas noliedz viņa un laivas spējas nogādāt mūs droši un uzticami tur, kur mēs vēlētos doties? Tev nav jābūt ordinētam gaišreģim — kā manam vīram —, lai zinātu, ka ieslīdēt atpakaļ ūdenī — nevis palikt laivā — ir riskanti. Tomēr, kad mēs zaudējam plašāku skatījumu, tad nelielas buktes un atlobījusies krāsa var iegūt draudošus apmērus mūsu prātā.
Katram Baznīcas loceklim jābūt savai liecībai par atjaunotās Baznīcas patiesumu. Bez īstenas pievēršanās, ieskaitot varenu sirds pārmaiņu, jūs varat sākt koncentrēties uz metaforiskiem sodas krekeriem un saplaisājušu krāsu.
Prezidents Rasels M. Nelsons 2018. gada aprīļa konferencē teica: „Jums nav jāšaubās par to, kas ir patiesība [skat. Moronija 10:5]. Jums nav jāšaubās par to, kam jūs varat nešaubīgi uzticēties. Caur personīgo atklāsmi jūs varat saņemt personīgu apliecinājumu tam, ka Mormona Grāmata ir Dieva vārds, ka Džozefs Smits ir pravietis un ka šī ir Tā Kunga Baznīca. Lai ko teiktu vai darītu citi, neviens nespēs atņemt jums liecību par patiesību, kas ir dzimusi jūsu sirdī un prātā.”3Šī liecība tagad ir vēl būtiskāka nekā jebkad agrāk.
Elders Deils G. Renlands: Mana liecība sāka veidoties, kad es dzīvoju Gēteborgā, Zviedrijā. Man bija 11 gadu. Misijas prezidents aicināja visus jaunos cilvēkus lasīt Mormona Grāmatu. Es pieņēmu šo izaicinājumu un sāku lasīt. Kad biju kādu laiku lasījis, viens no misijas prezidenta padomniekiem pateica mums, ka mums vajadzētu lūgt par to, ko mēs lasām. Es ļoti labi atceros to vakaru, kad es rīkojos pēc šī uzaicinājuma. Es nometos ceļos gultas malā, un es uzsāku skaitīt ļoti vienkāršu lūgšanu, lai uzzinātu, vai Mormona Grāmata ir patiesa.
Es nedzirdēju balsi, bet tas bija tā, it kā Dievs man teiktu: „Esmu jau tev teicis, ka tā ir patiesa.” Šī pieredze izmainīja mani, tā izmainīja manu dzīvi. Tā sākās ticības process, kurā atrados uz derību takas un centos darīt vairāk un labāk. Gēteborgā es iemācījos, kā nožēlot grēkus. Gēteborgā es nācu pie apziņas par savu Pestītāju. Gēteborgā es sāku skatīties uz cilvēkiem, kuri godāja savus aicinājumus un kuri cītīgi strādāja, lai celtu Dieva valstību. Gēteborga kļuva par maniem „Mormonas ūdeņiem”.4
Māsa Rūta L. Renlande: Kā jūs nonācāt pie zināšanām par Pestītāju? Kā jūs jutāties? Ja jūs to esat aizmirsuši, mēs jūs mudinām darīt kaut ko, lai atminētos šo sajūtu. Šīs zināšanas un sajūtas ir ticības sākums.
Ticība ir izvēle, kas katram cilvēkam jāpieņem. Ticība nav tikai kaprīza vēlme gribēt, lai kaut kas būtu patiess, un fanātiski pārliecināt sevi, ka tas tā ir. Ticība ir lietu eksistences apliecinājums, kuras mēs neesam redzējuši miesā. Ticība ir arī darbības princips.
„Ticībai ir jābūt centrētai uz Jēzu Kristu, lai tā vestu cilvēku uz glābšanu. … Ticība aug, klausoties evaņģēliju, kad to māca Dieva sūtītie, pilnvarotie skolotāji [skat. Romiešiem 10:14–17]. Brīnumi nerada ticību, bet stiprina ticību, kas veidojas caur paklausību Jēzus Kristus evaņģēlijam. Citiem vārdiem, ticība nāk no taisnīguma [skat. Almas 32:40–43].”5Ticība neradīsies pēc zīmju pieprasīšanas no Dieva, bet paklausot un sekojot Viņa baušļiem.
Elders Deils G. Renlands:Dievs vēlas, lai mums būtu ticība un lai varētu mūs svētīt.6Ticība ir atslēga uz Dieva žēlastību. Cilvēkam jāizlemj, vai viņš vēlas būt ticīgs, un tad jārīkojas saskaņā ar ticību, pirms ticība var sākt augt. Alma mācīja: „Bet lūk, ja jūs attapsities un uzmodināsit savas spējas, lai pārbaudītu manus vārdus, un izmantosit kaut kripatiņu ticības, jā, pat ja jūs nevarat vairāk, kā vēlēties ticēt, ļaujiet šai vēlmei darboties jūsos, līdz kamēr jūs noticēsit tik daudz, ka varēsit atbrīvot vietu kaut daļai no maniem vārdiem.”7 Lai ticība augtu, cilvēkam ir jāizvēlas ticēt un tad attiecīgi rīkoties.
Māsa Rūta L. Renlande:Cilvēka vēlmei ticēt ir jāizpaužas rīcībā. Daudzējādā ziņā mēs paužam savu ticību ar saviem soļiem.
Šis princips ir rakstīts Mormona Grāmatas apsolījumā, kuram sekoja mans vīrs, kad viņam bija 11 gadu. „Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.”8
Ja jūs sākat ar jautājumu: „Vai šīs lietas nevarētu būt patiesas?”, tas noved pie ticības sākuma, kas pieaug, ja to stiprina. „Vai šīs lietas nevarētu būt patiesas?” ir jautājums, kas pieņem, ka tās ir patiesas. Piemēram, ja es saku: „Vai mēs nebrauksim no Honolulu uz ziemeļu piekrasti?”, tas ietver pieņēmumu, ka mēs brauksim. Jautājums, uz ko mudina Moronijs, lai mēs vaicātu par Mormona Grāmatu, tiek motivēts ar ticību un tādēļ vada pie lielākas ticības.
Turpretī, ja mēs sākam ar jautājumu: „Vai tas nav nepatiess?”, tas noved pie šaubām. Šaubas nekad nenoved pie ticības.
Elders Deils G. Renlands: Reiz, apmeklējot staba konferenci, staba prezidents palūdza man apciemot vīru, kuru es saukšu par Stīvenu. Stīvens bija ticīgs Baznīcas loceklis. Viņš bija kalpojis misijā un bija salaulājies templī. Viņš daudzus gadus uzticīgi kalpoja, bet sāka šaubīties par Baznīcu. Kad es apmeklēju Stīvenu, viņš teica, ka viņam ir bažas par faktu, ka Džozefs Smits izklāstīja četras Pirmās vīzijas versijas. Viņš nodomāja, ka tas varētu nozīmēt to, ka Džozefs Smits to ir izdomājis.
Es iepazīstināju Stīvenu ar kādu vīru, kurš pirms gadu desmitiem bija izpētījis šīs četras versijas. Stīvens tikās ar pētnieku. Nākamajā reizē, kad es runāju ar Stīvenu, es vaicāju: „Kādas tagad ir tavas sajūtas par Pirmo vīziju?”
Viņš sacīja: „Nu, es jūtos labi, jo mani jautājumi tika atbildēti. Tas mani vairs neuztrauc. Taču tagad es esmu patiesi noraizējies par poligāmiju, kas tika piekopta Navū un pēc manifesta 1890. gadā. Tas mani patiesi satrauc.”
Es palūdzu Stīvenam tikties ar cilvēku, kurš bija pētījis šīs tēmas uzticamos pirmavotos. Pēc šīs pārrunas es sazinājos ar Stīvenu un pajautāju, kā viņam iet.
Viņš teica: „Nu, tas mani vairs neuztrauc. Es sapratu, kas notika, un manas raizes tika gaisinātas. Taču tagad es patiesi esmu noraizējies par priesterību, kuru kādu laiku nepiešķīra tiem, kas bija ar afrikāņu izcelsmi.”
Māsa Rūta L. Renlande:Diemžēl Stīvens izvēlējās pastāvīgi apšaubīt. Viņam labāk patika šaubīties nekā zināt,9un viņš savās šaubās apraka to, ko bija iedēstījis ticībā.10Laikam ejot, kā viena problēma tika atrisināta, tā atradās cita. Neatkarīgi no tā, cik daudz katrs centās atsaukties un atbildēt uz šiem jautājumiem, viņš atrada citu tēmu, par kuru raizēties. Viņš koncentrējās uz laivas buktēm, nevis uz laivas spēju vadīt viņu pie Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas svētībām. Stīvens darīja ko līdzīgi tam, ko dara spēlē — notver kurmi —, attiecībā uz Baznīcas vēsturi. Jūs zināt, tā ir bērnu spēle, kur no virsmas izlec kurmis, un, tiklīdz jūs uz tā uzsitat, kāds cits kurmis izlec citā vietā.
Lai gan papildu intelektuālā informācija var uz laiku atrisināt kādas intelektuālās bažas, tomēr papildu informācija nav pilnīgs risinājums, jo, kā Pāvils rakstīja korintiešiem, „miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams”.11Ir nepieciešama arī ticība Jēzum Kristum un Gara sniegta liecība.
Daudziem, kuriem ir bijuši jautājumi, kuriem prātā ir radušās šaubas un kuriem ir bijušas grūtības atrast savu garīgo stabilitāti, tomēr ir palikuši uzticīgi un palikuši uz derību takas. Bieži vien, kad viņi ir lūguši, viņi ir saņēmuši tādu atbildi, kādu saņēma elders Nīls L. Andersens pirms vairākām desmitgadēm, kad viņš prātoja, vai ir pienācīgi sagatavojies tam, lai dotos misijā. Viņam lūdzot, radās sajūta: „Tu nezini visu, bet tu zini pietiekami daudz!”12Reizēm — būtībā bieži — Tā Kunga atbilde būs: „Tu zini pietiekami daudz, lai paliktu uz derību takas un turētu Manus baušļus.”
Kad Nefijam jautāja, vai viņš zina, kas ir Dieva labvēlība, viņš teica: „Es zinu, ka [Dievs] mīl Savus bērnus, tomēr es nezinu visu lietu nozīmi.”13Viņš zināja pietiekami daudz. Šajā dzīvē mēs nekad nezināsim visu lietu nozīmi, taču mēs zināsim pietiekami daudz. Mūsu likteņi ir atkarīgi no tā, kā mēs pielietosim savu iedīglī esošo ticību, kas pieaugs, kad mēs rīkosimies ticībā.
Elders Deils G. Renlands:Šaubas nav novedušas un nekad nenovedīs pie ticības, tāpat kā, lai rastos gaisma, tai nav jābūt atkarīgai no tumsas. Pēterim netika teikti šie vārdi, kad viņš sāka grimt ūdenī un kad viņš mēģināja pa to iet: „Ak, Pēteri, ja vien tev būtu vairāk šaubu.” Nē, viņam teica: „Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”14
Grāmatā Lectures on Faith ir paskaidrotas atšķirības starp ticību un šaubām: „Tur, kur ir šaubas un neskaidrība, nav ticības, un tās arī nebūs. Šaubas un ticība vienlaikus nepastāv vienā un tajā pašā cilvēkā; tātad tiem cilvēkiem, kuru prātus māc šaubas un bailes, nevar būt nelokāma pārliecība; un, kur nav nelokāmas pārliecības, tur ticība ir vāja; un, kur ticība ir vāja, cilvēki nespēs pretoties visai pretestībai, ciešanām un likstām, ar kurām viņiem būs jāsaskaras, lai būtu par Dieva mantiniekiem un lai apvienotos ar Kristus Jēzus mantiniekiem; un viņu prāti nogurs un pretiniekam būs vara pār viņiem, lai tos iznīcinātu.”15
Tā notika ar Stīvenu. Viņš ļāva šaubām un neskaidrībai aizņemt savu prātu. Laikam ejot, viņam nebija drosmes risināt grūtības, ar ko cilvēki saskaras, būdami Baznīcas locekļi. Viņš kļuva mazdūšīgs savā prātā, un viņa ticība pagaisa.
Māsa Rūta L. Renlande:Būt ar jautājumiem par Baznīcu un tās mācībām ir normāli, un tas ir evaņģēlija mācīšanās pamatā. Džozefs Smits to saprata, kad viņš lasīja: „Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.”16
Tomēr rakstvieta turpinās: „Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies.”17
Citiem vārdiem sakot, jautājiet Dievam, nešauboties, ka Viņš var jums sniegt atbildi. Rakstvietā tālāk teikts: „Jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.”18
Lai saņemtu tādu atbildi, kādu Džozefs Smits meklēja un kādu mēs alkstam, mums ir jāvēršas pie Dieva ar ticīgu sirdi un prātu, vēloties, ka Dieva lietas tiks darītas mums zināmas.
Elders Deils G. Renlands:Mums patīk eldera Džona A. Vidso — agrīnā apustuļa šajā laiku atklāšanā — apgalvojums. Es pārfrāzēšu viņa teikto. Šaubām, ja vien tās nekļūst par meklējumiem no uzticamiem, drošiem avotiem, nav nekādas vērtības. Tāds, kurš nemitīgi šaubās, ir apmierināts ar sevi, nevēlas attiecīgi piepūlēties un maksāt dievišķā atklājuma cenu, — tāds neizbēgami nonāks neticībā un tumsībā. Viņa šaubas augs kā indīgas sēnes viņa mentālās un garīgās sirds kambaru blāvajās ēnās. Visbeidzot, akls kā kurmis savā alā — viņš parasti aizvietos iemeslu ar izsmieklu un piepūli ar laiskumu un kļūs par slinku skolēnu. Šaubas nav sliktas, ja vien tās nekļūst par dzīves beigām. Tās šaubas, kas barojas un aug pašas, un vairo vairāk šaubu, ir ļaunas.”19
Eldera Vidso vārdi joprojām ir patiesi. Nemitīgas šaubas nenoved pie zināšanām par Glābēja Jēzus Kristus un Viņa īstenotās Izpirkšanas īstenumu; tās patiesi nenoved pie zināšanām par to, ka mums ir laipns, mīlošs Debesu Tēvs, kurš ir ieviesis diženo glābšanas ieceri. Mēs varam uzzināt par pēdējo dienu darba patiesumu, bet tas pieprasa, lai mēs izvēlamies ticību, nevis šaubas un lai mēs dodamies pie uzticamiem, drošiem avotiem pēc savām atbildēm.
Māsa Rūta L. Renlande: Arī Alma runāja par šo principu. Viņš teica: „Un tādēļ tas, kas nocietina savu sirdi, tas saņem mazāku vārda daļu; un tas, kas nenocietina savu sirdi, tam tiek dota lielāka vārda daļa, līdz viņam tiek dots zināt Dieva noslēpumus, līdz viņš tos zina pilnībā. Un tie, kas nocietina savas sirdis, tiem tiek dota mazāka vārda daļa, līdz viņi neko nezina par Viņa noslēpumiem; un tad viņus saņem gūstā velns un pēc savas gribas ved tos uz iznīcību.”20
Vai jūs lūgtu finanšu konsultāciju kādam, kurš ir bankrotējis vai parādos?
Elders Deils G. Renlands:Vai jūs lūgtu medicīnisku padomu šarlatānam, čūsku eļļas pārdevējam?
Māsa Rūta L. Renlande:Kam jūs prasītu padomu par to, kā uzlabot sitienu no labās puses tenisā, — no brīvdienu spēlētāja vai Rodžera Federera?
Elders Deils G. Renlands:Kādēļ gan jums būtu jāuztic sava mūžīgā labklājība tiem, kas cietuši garīgo bankrotu, jo tie ir pārvērtuši šaubās to, ko reiz viņi iedēstīja ticībā,21vai kas, kā teicis Jeremija, ir „atstājuši [Kristu], dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni?”22Šie cilvēki ir aizgājuši no dzīvā ūdens avota un vēlas, lai jūs paļautos uz kaut ko, kas nepatur sevī ūdeni.
Māsa Rūta L. Renlande:Brāļi un māsas, jūs zināt, ka ir Dzīvais Kristus.23Emuāri nevar aizstāt Svēto Rakstu studēšanu un mūsdienu praviešu un apustuļu vārdu lasīšanu. Attīstiet savu ticību, dodoties pie uzticamiem avotiem, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem.
Elders Deils G. Renlands:Kad mēs cenšamies noteikt, vai kaut kas ir vai nav patiess, pravietis Mormons mums sniedz paraugu, pēc kā vadīties:
„Tādēļ viss, kas ir labs, nāk no Dieva; un tas, kas ir ļauns, nāk no velna, …
Bet lūk, tas, kas ir no Dieva, aicina un vilina darīt labu nepārtraukti; tādējādi katra lieta, kas aicina un vilina darīt labu un mīlēt Dievu, un kalpot Viņam, ir Dieva iedvesmota.
… jums ir dots spriest, ka jūs varat atšķirt labu no ļauna kā dienas gaismu no nakts tumsas; un spriešanas ceļš ir skaidrs, lai jūs varētu to zināt ar pilnīgām zināšanām.
Jo lūk, Kristus Gars ir dots katram cilvēkam, lai viņš varētu atšķirt labu no ļauna; tādēļ es rādu jums spriešanas ceļu; jo katra lieta, kas aicina darīt labu un pārliecina ticēt Kristum, ir sūtīta ar Kristus spēku un dāvanu; tādējādi jūs varat zināt ar pilnīgām zināšanām, ka tā ir no Dieva.
Bet jebkura lieta, kas pārliecina cilvēkus darīt ļaunu un neticēt Kristum, un noliegt Viņu, un nekalpot Dievam, tad jūs varat zināt ar pilnīgām zināšanām, ka tā ir no velna.”24
Tas ir vienkārši. Ja izvēle jūs aicina darīt labu un ticēt Kristum, tā nāk no Dieva. Ja izvēle vilina darīt ļaunu un noliegt Kristu, tā nāk no velna. Kad jūs esat uz derību takas, jūs zināt, ka tās lietas, kas novērš jūs no takas un kas pārliecina neticēt Kristum, ir nepareizas. Tās lietas, kas pārliecina jūs ticēt Dievam, mīlēt Viņu un ievērot Viņa baušļus, nāk no Dieva. Jūs palaidīsiet garām garīgi svarīgus notikumus, ja jūs izvēlaties pastāvīgas šaubas, kuras pastiprina atbildes no neticīgajiem un neuzticamiem avotiem.25
Māsa Rūta L. Renlande:Atgriežoties pie mūsu līdzības, — tie, kuri izvēlējās palikt uz mūsu labi nolietotās, buktēm rotātās laivas ar atlobījušos krāsu, ir tie, kuri atzīst, ka laiva tos ir izglābusi no noslīkšanas un var tos droši nogādāt krastā. Citiem vārdiem, viņi nonāk uz derību takas un paliek uz derību takas. Kad viņi pastāvēs līdz galam, viņiem tiks dāvāts mūžīgās dzīves apsolījums. Šī ir lielākā dāvana, kādu Dievs var dot. Šādā veidā mēs iepazīstam Jēzu Kristu, uzzinām, ka Viņš patiešām ir dzīvs, un uzzinām par Viņa mīlestību un līdzjūtību.
Mācības un Derību pantā teikts: „Dažiem tiek dots ar Svēto Garu zināt, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls un ka Viņš tika sists krustā par pasaules grēkiem. Citiem tiek dots ticēt viņu vārdiem, lai tiem arī varētu būt mūžīgā dzīve, ja viņi paliek uzticīgi.”26Ievērojiet, ka balva ir tā pati, vai jūs zināt, vai ticat, — mūžīgā dzīve uzticīgajiem.
Elders Deils G. Renlands: 2009. gada aprīlī es tiku atbalstīts par Baznīcas Augstāko pilnvaroto. 2009. gada oktobrī es tiku aicināts uzstāties vispārējā konferencē. Es biju noraizējies, vai mans tēvs varēs klausīties konferenci. Visu savu dzīvi viņš smagi strādāja par galdnieku un celtnieku un 92 gadu vecumā viņam bija nopietnas problēmas ar muguru. Viņš nespēja atnākt uz Konferenču centru. Tā nu viena no manām māsām parūpējās, lai viņš varētu noskatīties sesiju televīzijā savās mājās Soltleiksitijā.
Pēc konferences es devos uz viņa mājām, lai uzzinātu, ko viņš domā par manu runu. Viņš bija vīrs, kurš daudz nerunāja un nebija dāsns ar komplimentiem.
Es vaicāju: „Tēti, vai tu redzēji konferenci?”
Viņš atbildēja: „Jā.”
Es vaicāju: „Tēti, vai tu dzirdēji manu runu?”
Viņš atbildēja: „Jā.”
Es vaicāju: „Nu, tēti, ko tu domā?”
Viņš atbildēja: „Ak, tā bija laba. Es biju gandrīz vai lepns.”
Bet vēlāk es uzzināju, ka viņš tajā vakarā bija mazliet apmulsis, jo viņš izmisīgi vēlējās ar mani dalīties sapnī, kuru viņš iepriekšējā naktī bija redzējis. Viņš nebija sapņotājs. Viņš nebija apveltīts ar dzīvu iztēli. Es nekad nedzirdēju viņu melojam. Viņš vienmēr bija nežēlīgi un netaktiski godīgs. Viņš sacīja: „Es sapņoju, ka es nomiru un redzēju Glābēju, Jēzu Kristu. Viņš apskāva mani ar Savām rokām un teica, ka mani grēki ir piedoti. Deil, es jutos tik labi.” Tas bija viss, ko viņš teica, un es atturējos no turpmākās iztaujāšanas. Viņš nomira divus mēnešus vēlāk, kamēr Rūta un es bijām Madagaskarā.
Mans tētis — pēc pievienošanās Baznīcai Larsmo, Somijā, 24 gadu vecumā — dzīvoja savu dzīvi saskaņā ar to gaismu un zināšanām, kādu viņš saņēma. Viņš darīja visu, ko viņam jebkad palūdza darīt. Viņš bija kļuvis cienīgs šai Gara dāvanai, lai zinātu, ka Jēzus ir Kristus un ka Viņš tika sists krustā par pasaules grēkiem un par viņa grēkiem. Tas nav atkarīgs no dzimuma vai priesterības amata, lai kāds būtu cienīgs saņemt šo dāvanu. Tā ir apsolītā atlīdzība par ticības un derību takas izvēlēšanos.27
Māsa Rūta L. Renlande:Tad nu, kā mēs varam attīstīt ticību un saglabāt to stipru? Tas prasa darbu. Vai jūs esat bijuši matemātikas klasē, kur tiek risināts kāds uzdevums, un vērojuši, kā profesors atrisina problēmu? Vai šīs zināšanas automātiski tiek nodotas jums, tādēļ ka jūs vērojāt, kā profesors atrod risinājumu? Diemžēl — nē. Lai iegūtu zināšanas — tās pašas zināšanas, kas ir profesoram, — jums pašiem ir jārisina matemātikas uzdevumi; jums ir jāstudē un jāmeklē problēmu risinājumi, līdz jūs apgūstat šo procesu, vienādojumus un simbolus.
Līdzīgā veidā ticības atrašana un stiprināšana prasa darbu. Mēs varam gūt iedvesmu no kāda, kam ir liela ticība, taču cita cilvēka ticība netiek mums nodota šajā procesā. Mums pašiem ir jāstudē Svētie Raksti un mūsdienu praviešu vārdi. Mums ir jālūdz, patiesi jāstrādā pie saziņas ar Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā. Īpaši svarīgi ir katru nedēļu pieņemt Svēto Vakarēdienu un atcerēties, cik žēlīgs ir bijis Dievs, dodot mums Savu Dēlu, lai izpirktu mūsu grēkus. Šīs personīgās, privātās dievbijības rīcības veido ticību un saglabā to.
Elders Deils G. Renlands: Mans pirmais pienākums kā Divpadsmito kvoruma loceklim bija doties uz Baznīcas vēstures departamentu un pateikt, ka es aizvietošu elderu Džefriju R. Holandu, kurš bija viņu departamenta padomdevējs. Kā jau jūs varat iedomāties, tur bija „ raudāšana un gaudošana, un zobu griešana”28, kad viņi uzzināja, ka viņu iemīļotais padomdevējs tiks aizstāts. Iestājās liels „Kleenex” salvešu iztrūkums.
Daļa no mana uzdevuma kā Baznīcas vēstures departamenta padomdevējam bija izlasīt visus The Joseph Smith Papers sējumus.Es izlasīju arī jauno Baznīcas vēstures pirmo sējumu un pirmo daļu no otrā sējuma ar nosaukumu „Svētie”. 29 Lasot visu, ko Džozefs Smits jebkad bija uzrakstījis, vai arī to, kas bija ticis viņa ziņots, — tas patiesi stiprināja manu liecību par viņu kā pravieti, Dieva izvēlēto, lai atjaunotu Viņa darbu uz Zemes.
Džozefs Smits vienmēr bija uzticīgs savai liecībai. Viņš bija konsekvents. Viņš vienmēr izturējās kā tāds, kurš patiešām bija redzējis mūsu Debesu Tēvu un Jēzu Kristu; Moroniju; Jāni Kristītāju; Pēteri, Jēkabu un Jāni; Mozu; Ēliju un Eliju. Viņš rīkojās kā tāds, kurš glabāja zelta plāksnes un iztulkoja šos senos tekstus ar Dieva dāvanu un spēku. Viņš rīkojās kā tāds, kurš saņēma atklāsmi no paša Jēzus Kristus. Viņš rīkojās kā tāds, kurš saņēma priesterību un svētās apustuļu pilnvaras atslēgas.
Es zinu spēcīgāk un uzticamāk, vairāk nekā manas piecas maņas spēj atpazīt un izpaust, ka Džozefs Smits redzēja to, ko viņš teica, ka redzēja, pārtulkoja Mormona Grāmatu ar Dieva dāvanu un spēku un saņēma priesterību ar visām tās pienācīgajām atslēgām cilvēces glābšanai. Es zinu, ka tā ir patiesība. Es zinu, ka šīs atslēgas tagad atrodas uz Zemes un ka prezidents Nelsons ir Džozefa Smita taisnīgais mantinieks uz Zemes.
Tas, ko mēs uzskatām par buktēm un atlobījušos krāsu uz mūsu labi nolietotās laivas, — var izrādīties kas dievišķi pieņemts un dievišķi vadīts mūžīgajā skatījumā. Tam Kungam vai nu ir ar iespiedumiem rotāta plauksta un atlobījusies krāsa, vai Viņš izmanto tās Saviem mērķiem. Es pats zinu, ka Tas Kungs, Jēzus Kristus, vada Savu darbu tagad uz šīs Zemes. Viņa kalpi mūsdienās Viņu labi pazīst.
Māsa Rūta L. Renlande: Esmu pateicīga, ka varu pievienot savu liecību, ka es zinu to, ka Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs. Kad mēs izrādām ticību, nevis šaubas Viņa Izpirkšanas upurim un Viņa Izpirkšanas augļiem, mūsu dzīves tiek mūžīgi svētītas. Esmu pateicīga, ka Viņš ir atjaunojis Savu Baznīcu mūsdienās ar visām svētībām, kas jebkad ir bijušas pieejamas Dieva bērniem uz Zemes.
Elders Deils G. Renlands:Jēzus Kristus dzīvo un ir pasaules Glābējs. Es liecinu par Viņa līdzjūtību, mīlestību un gādīgajām rūpēm par visiem Dieva bērniem. Es liecinu par Viņa nesalīdzināmo Izpirkšanas upuri par jums un mani. Iepazīstot Glābēju, es esmu uzzinājis par Viņa diženo vēlmi — palīdzēt dziedēt rētas un salauztas sirdis.
Es lūdzu, lai Dieva bagātīgākās svētības būtu pār jums. Es lūdzu, lai jūs attīstītu ticību Jēzum Kristum, lai jūs nešaubītos, bet būtu ticīgi.”30Es jūs aicinu stiprināt savu ticību Kristum, studējot Svētos Rakstus un mūsdienu praviešu vārdus, lūdzot un sazinoties ar Debesu Tēvu un apzināti gatavojoties, un cienīgi pieņemot Svēto Vakarēdienu katru nedēļu. Dievs jūs svētīs, kad jūs veiksiet šīs personīgās, privātās dievbijības rīcības un kalposiet citiem cilvēkiem. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.
© 2019 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Versija: 10/18. „Doubt Not, but Be Believing” tulkojums. Latvian. PD60007608 153