Iestāties par patiesību

Pasaules mēroga svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem

Prezidents Dalins H. Oukss un māsa Kristena M. Ouksa

Augstākā prezidija loceklis

Svētdien, 2023. gada 21. maijā

Prezidents Dalins H. Oukss: Paldies par skaisto mūziku. Un paldies, pārstāvi Gilbert, par jauko ievadu.

Dārgie jaunie pieaugušie, tai skaitā vidusskolas beidzēji, mēs ar māsu Ouksu esam īpaši sajūsmināti paust jums savu mīlestību un uzrunāt jūs šajā nozīmīgajā svētbrīdī. Mums visiem šis ir saspringts laiks, taču Jēzus Kristus evaņģēlijs sniedz mums pietiekamu iemeslu turēt drošu prātu. Dievs caur Savu pravieti mums ir devis izaicinājumu — izturēt grūtības, un Jēzus Kristus mācības parāda to ceļu, kā virzīties tuvāk mūsu dievišķajai mūžīgās dzīves sūtībai.

I

Uzrunājot jums līdzīgu auditoriju, prezidents Rasels M. Nelsons deva šo svarīgo norādījumu: „Pasaulei kļūstot aizvien laicīgākai un mazāk garīgai, jūsu izaugsmei ir jākļūst vēl garīgākai un mazāk laicīgai. Centieties iestāties par principiem, nevis popularitāti.”

Pēc tam viņš sniedza šo izaicinājumu, kuru mēs pieņemam par mūsu svētbrīža nosaukumu: „Ziniet, kas ir patiesība, un iestājieties par to, pat tad, kad tā nav politiski populāra.”¹

Mūsu laicīgās dzīves mērķis un ceļš, pa kuru iet, virzoties uz priekšu, ir sniegts glābšanas iecerē un mūsdienu avotā: „Ģimene — vēstījums pasaulei”. Apsveriet perspektīvu, kas izklāstīta šajā vērtīgajā prezidenta Nelsona kopsavilkumā:

„Dzīve nav luga ar vienu cēlienu. Patiesi pastāv pirmslaicīgās dzīves periods. Un patiesi pastāv dzīve pēc nāves. Pirmslaicīgā un laicīgā dzīve ir vien prelūdija mūsu dzīvei pēc nāves. Zināšanas par trim godības pakāpēm, kas atklātas praviešiem, sniedz mums nelielu ieskatu par mūsu pēcnāves potenciālu. Mūžīgā dzīve ir brīnišķa un visu pūļu vērta.”²

Būdami pēdējo dienu svētie, mēs esam svētīti ar mūsdienu atklāsmi, kas sniedz mums lielāku izpratni par šīs laicīgās dzīves mērķi. Kā teica prezidents Nelsons, mēs neraugāmies uz mirstīgo dzīvi kā uz viencēliena lugu. Mums šajā mūžīgajā ceļojumā ir vismaz trīs cēlieni. Pirmais cēliens ir pirmslaicīgā dzīve. Mūsu šī brīža laicīgā dzīve ir nākamais jeb otrais cēliens. Mūsu dzīve pēc nāves ir trešais cēliens. Šajā pēdējā cēlienā ietilpst burtiska visu jebkad dzīvojošo cilvēku augšāmcelšanās un Pēdējā tiesa, pēc kuras mēs tiksim norīkoti uz kādu godības valstību, balstoties uz mūsu darbiem, lēmumiem un vēlmēm.

Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs sniedz unikālu piekļuvi patiesībai par mūsu mīlošā Debesu Tēva glābšanas ieceri Saviem bērniem.

Mūsu zemes dzīves jeb otrā cēliena mērķis ir — virzīties tuvāk mūsu mūžīgās dzīves sūtībai. Un to mēs darām, kā teikts Mormona Grāmatā, pārvarot pretstatu visās lietās, tai skaitā daudzos kārdinājumus pārkāpt Dieva baušļus. Saskaroties ar kārdinājumiem un pārvarot tos, un tuvinoties Dievam, kad veicam pareizas izvēles un nožēlojam nepareizās, — tas viss veicina mūsu mūžīgo izaugsmi, kas ir Dieva bērnu laicīgās dzīves mērķis.

Mēs, kuriem dota Svētā Gara dāvana un mūsdienu atklāsmes gaisma, esam svētīti ar daudzām atziņām. Piemēram, Mormona Grāmata apsola, ka tie, kuri uzcītīgi meklē, „atradīs, un Dieva noslēpumi tiks atklāti tiem ar Svētā Gara spēku”.³ Es lūdzu kaut visi, ko mīlu, — un tie ir visi Dieva bērni, kas mani dzird, — rīkotos saskaņā ar šo aicinājumu atrast un zināt patiesību.

II

Pirmā patiesība attiecas uz laulību. Laulībai ir centrālā loma attiecībā uz laicīgās dzīves mērķi un to, kas sekos. Mēs esam mīlošā Debesu Tēva bērni, kurš mūs radīja ar spēju sekot Viņa pirmajai pavēlei — vairoties un piepildīt Zemi. Šis radīšanas spēks ir viena no dārgākajām dāvanām, kas mums pieder laicīgajā dzīvē. Taču šīs dāvanas centrā ir Šķīstības likums — pavēle, ka mūsu vairošanās spēks tiks pielietots tikai laulībā starp vīrieti un sievieti. Šī pavēle ir Jēzus Kristus evaņģēlija centrā. Tās īstenums paskaidro, kāpēc mums ir atšķirīgas vērtības un kāpēc mēs atturamies no zināmas rīcības uzvedībā, kas daudzu apkārtējo vidū šķiet ierasta.

Tam par piemēru ir mūsu attieksme pret laulības definīciju un pašu laulību. Jēzus Kristus Baznīcas vadītāji ir viennozīmīgi noraizējušies par pēdējā laika izmaiņām laulības būtībā un laulību skaitā ASV. Tas ietver arī ASV iedzīvotāju, tostarp dažu cienīgu jauno pēdējo dienu svēto vīriešu un sieviešu, pieaugošo tendenci atlikt laulību. Lai parādītu šo tendenci, aplūkosim divas diagrammas par laulībām. Lai gan šie dati attiecas uz ASV, tie ilustrē problēmu visā pasaulē.

Pirmā diagramma parāda būtisku procentuālu samazinājumu to ASV iedzīvotāju vidū, kuri jebkad ir bijuši precējušies. Pēdējo 30 gadu laikā šis rādītājs ir noslīdējis par astoņiem līdz deviņiem procentiem kā vīriešu, tā arī sieviešu vidū. Nepārprotami laulību skaits ASV piedzīvo kritumu.

Otrajā diagrammā redzams, ka saistībā ar to palielinās pēdējo dienu svēto jauniešu laulību vecums. Tā attēlo pēdējo dienu svēto vīriešu un sieviešu vidējo vecumu pirmās laulības noslēgšanas brīdī. Tā parāda, ka šis vecums ir pieaudzis par pieciem gadiem kā vīriešiem, tā arī sievietēm.⁴

Padomājiet, ko jaunie pieaugušie pēdējo dienu svētie zaudē, kad viņu laulības tiek atliktas uz zināmu laiku, — tās ir zaudētas iespējas un atliktas svētības. Tas nozīmē kavēšanos svarīgajā personīgajā izaugsmē, kas notiek attiecībās starp vīru un sievu, izaugsmē tādās īpašībās kā pašaizliedzība un pazemība. Tas nozīmē mazāk iespēju savstarpējai sadarbībai, ceļot Dieva valstību. Un vissvarīgākais, tas nozīmē, ka piedzims mazāk bērnu ar evaņģēlija svētībām. Jūs to visu zināt, un jums jāzina arī tas, ka vadītāji apzinās — daudzi cilvēki neprecas ātrāk to iemeslu dēļ, kurus viņi nespēj ietekmēt. Par to es runāšu nedaudz vēlāk.

Kristena, lūdzu padalies savās domās par šo tēmu.

Māsa Kristena M. Ouksa: Labi. Patiesībā laulība ir dāvana. Laulība mums sniedz ne tikai iespēju radīt vairāk bērnu, bet arī iespēju un pamudinājumu sākt ceļojumu uz kopīgu izaugsmi. Mēs mācāmies upurēt un kalpot, kā varam, dažādos veidos.

Kad biju neprecēta, es vienmēr meklēju kalpošanas iespējas. Tagad, katru vakaru pie vakariņu galda, man pretī sēž mans kalpošanas projekts. Es mācos, kā labāk mīlēt un palīdzēt savam vīram; man ir draugs, ar kuru kopā smieties un raudāt. Man ir aizstāvis un skolotājs, un līdzjutējs, kurš savukārt palīdz man. Laulība ir lieliska iespēja mācīties, kā komunicēt un saskatīt perspektīvu. Es gribu, lai jūs zinātu, ka dzīve kļūst labāka, kad mūsu laulība tiek saistīta ar kaut ko, kas ir diženāks par mums pašiem, un kļūst tuvāka mūsu Glābējam. Un mēs to vēlamies ikvienam no jums.

Lugā Nožēlojamie ir kāda rindiņa: „Mīlēt otru cilvēku nozīmē — redzēt Dieva vaigu.”⁵ Vislabāk to var piedzīvot laulībā.

Prezidents Oukss: Laicīgā ziņā bērnu radīšanas atlikšana, pat tās pienācīga nenovērtēšana acīmredzami izpaužas tendencē, kas atklājās uzticamā valsts līmeņa aptaujā, parādot, ka bērnu radīšanas svarīgums pieaugušajiem pēdējo 25 gadu laikā ir krities no 66 procentiem līdz 33 procentiem.⁶

Mēs ar Kristenu aizdomājāmies par to, kā šī svarīguma nenovērtēšana bērnu radīšanas ziņā valsts līmenī ietekmē atjaunoto Baznīcu, kad Kristenas māsa atstāstīja sava jaunākā mazdēla komentāru. Kopā ar dēlu lasot žurnālu Draugs un aplūkojot Jēzus attēlus, viņā radās apmulsums attiecībā uz Glābēja aicinājumu bērniem — nākt pie Viņa. Anderss, četrgadīgs zēns, sniedza šādu iedvesmotu skaidrojumu: „Vai tad tu nesaproti? Jēzus mīl bērnus.”

Paturiet prātā — mīlošajam Debesu Tēvam ir iecere Saviem jaunajiem pieaugušajiem, un laulības un bērni ir šīs ieceres sastāvdaļa.

Lai radītu nedaudz pozitīvāku gaisotni, mēs tagad gribētu padalīties tajā, ko reiz mācījām par došanos uz randiņiem un kopīga laika pavadīšanu. Lūk, video ieraksts tam, ko teicu 2005. gadā, kad vecākie jaunie pieaugušie no šodien klātesošajiem bija vien aptuveni 12 gadus veci, bet pārējie no jums bija bērni vai pat vēl nebija piedzimuši.

Daudzus gadus Baznīca ir ieteikusi mūsu jauniešiem nedoties uz randiņiem pirms 16 gadu vecuma. Iespējams, daži jaunie pieaugušie, it īpaši vīrieši, ir pārmērīgi klausījuši šim padomam un nosprieduši nedoties uz randiņiem līdz 26 vai pat 36 gadu vecumam. Tagad es jūs aicināšu ar mani kopā atskatīties uz šo 2005. gada video.

Prezidents Oukss [video]: Vīrieši, ja esat atgriezušies no misijas un joprojām ievērojat puišu meiteņu dalījumu, kam jums ieteica sekot 15 gadu vecumā, tad tagad ir pienācis laiks jums pieaugt. Sadūšojieties un centieties atrast sev pāri. Iesākumā dodieties uz randiņiem ar dažādām jaunām sievietēm un, kad šīs „fāzes” laikā jūs atklājat kādu ar labām nākotnes izredzēm, turpiniet veidot attiecības. Ir pienācis laiks apprecēties. Tas Kungs to ir paredzējis saviem jaunajiem pieaugušajiem dēliem un meitām. Iniciatīva ir vīriešu rokās, un jums, vīrieši, tā ir jāizrāda. Ja nezināt, kas ir randiņš, iespējams, jums varētu palīdzēt šāds definējums. Es to dzirdēju no savas 18-gadīgās mazmeitas. Randiņš ir tad, ja tiek ievēroti šie trīs nosacījumi: 1) iepriekš plānots; 2) apmaksāts; 3) notiek divatā.

„Mani jaunie, neprecētie draugi, mēs mudinām jūs savā saskarsmē ar pretējo dzimumu doties uz tādiem randiņiem, kam ir potenciāls pāraugt laulībā, nevis tikai kopā pavadīt brīvo laiku, kas var vienīgi pāraugt komandas sporta veidā, piemēram, skārienfutbolā. Laulība nav „grupas aktivitāte” — vismaz ne līdz brīdim, kad tajā parādās liels bērnu skaits.”⁷

[video beigas]

Māsas, man šķiet, ka jums patika šie norādījumi neprecētajiem vīriešiem. Tagad Kristena dalīsies dažos vārdos neprecētajām sievietēm.

Māsa Ouksa: Prezident Ouks, šis video par došanos uz randiņiem nudien ir vecs, taču princips paliek nemainīgs — sākumā randiņi, tad laulība.

Tā kā es apprecējos 53 gados, es zinu, kā tas ir — gaidīt uz cienīgu dzīvesbiedru, es pazīstu šīs ilgas un sirdssāpes, un saraudātu spilvenu, kas to bieži pavadīja. Taču es varu liecināt par Tā Kunga mīlestību pret šīm drošsirdīgajām māsām, kuras gaida, jo es to esmu sajutusi. Un es jūtu līdzi arī uzticamajiem brāļiem ar līdzīgām vēlmēm. Šīs grūtības ir īstas. Gan iešana uz randiņiem, gan neiešana ir uztraukuma pilns laiks.

Kad šķita, ka mana ticība un nākotne tiek pārbaudīta, — kad es brīnījos, kāpēc dzīve šķiet tik grūta, kad darīju to labāko, ko spēju, lai dzīvotu saskaņā ar evaņģēliju, — dažkārt es jutu, ka droši vien daru ko nepareizi. Es nedarīju neko nepareizi.

Kā ir teikusi māsa Mišela D. Kreiga: „Pārbaudījumi nenozīmē, ka iecere nestrādā.” Iecere ietver izaugsmi, un tā ir paredzēta, lai mums palīdzētu tiekties pie Dieva. Māsa Kreiga piebilda: „Debesu Tēvam vairāk interesē [jūsu] izaugsme, esot Jēzus Kristus mācekļiem, nekā [jūsu] ērtums.”⁸

Ja jūs vienkārši mīņājaties uz vietas, gaidot, kad parādīsies izdevība salaulāties, beidziet gaidīt un sāciet gatavoties. Sagatavojieties dzīvei, iegūstot izglītību, pieredzi un plānojot. Negaidiet, kad laime pati jūs sameklēs. Meklējiet iespējas kalpot un mācīties. Taču pats svarīgākais — paļaujieties uz To Kungu, „ikdienas piesaucot Tā Kunga vārdu un nelokāmi stāvot ticībā par to, kas nāks”.⁹ Un es apsolu — ja jūs tā darīsiet, laime jūs uzmeklēs.

Prezidents Oukss: Kristena jums ir devusi vērtīgu padomu, māsas. Viņas padoms nav vecmodīgs. Arī mans padoms neprecētajiem vīriešiem nav vecmodīgs. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vadītāji ir tikpat norūpējušies par laulībām mūsdienās, kā viņi bija pirms 20 gadiem. Mēs esam norūpējušies par iemesliem, piemēram, par nepietiekamo mājokļu skaitu, ko jaunie pāri varētu atļauties nopirkt, un par pieaugošajiem studiju kredītiem.

Kā jūs, jaunie pieaugušie, labi zināt, — jūs neesat šo apstākļu iemesls, bet gan to upuris. Ko lai dara? Virzieties ticībā un pielieciet labākās pūles šajos nekustamā īpašuma tirgus apstākļos, kas jums ir mazāk labvēlīgi, nekā tie bija man un jūsu vecvecākiem mūsu jaunībā. Un it īpaši strādājiet, lai mazinātu studiju kredītu.

Dieva iecerē mēs varam iegūt visu, taču ne tādā secībā, kā to mums saka šī pasaule. Mēs vēlamies jums palīdzēt, atgādinot par Dieva ieceri un mūsu priekšteču cienīgajiem piemēriem. Agrīnie pionieri atstāja savas mājas un mantu, lai aizvestu savas ģimenes garīgā drošībā rietumos. Šodien mēs jūs mudinām — nepamest garīgo drošību un ģimeni, lai iegūtu materiālās vērtības.

III

Tagad es pievērsīšos dažiem jautājumiem, kas attiecas arī uz mūsu auditorijā esošajiem un mīlētajiem vidusskolēniem.

Visā valstī jūsu vienaudžus skar trauksme, narkotiku apdraudējums, atkarība no sociāliem medijiem, un rekordliels jauniešu skaits meklē profesionālu terapeitu palīdzību. Tas viss ietekmē arī jūs, taču jums labo ziņu ir vairāk, nekā slikto.

Jūs zināt, ka esat Dieva bērni, kas ir vienreizēji dievišķs mantojums. Dievs jūs mīl. Viņš ir spēcīgs mentors, un Viņš jums ir apsolījis palīdzēt, ja vien jūs Viņu meklēsiet tā, kā Viņš to ir mācījis. Nostipriniet savā prātā un savās personīgajās prioritātēs to, ka jūs esat mīlēts Dieva bērns. Viņa mīlestība jūs apvelta ar pašcieņu, spēku un motivāciju pārvarēt jebkādas problēmas, ar kurām jūs savā dzīvē saskaraties. Un nekad neaizmirstiet to, ka Viņa kalpi jūs mīl. Mēs jūs mīlam.

Es nesen saņēmu kādu vērtīgu vēstuli no 16 gadus vecas jaunietes, kura dzīvo vietā ar nelielu Baznīcas locekļu skaitu. Es dēvēšu viņu par Eimiju. Viņas vēstule ir nozīmīga, jo tā pauž sajūtas, kas ir daudziem Baznīcas jauniešiem visā pasaulē. Eimijas garajā vēstulē ir šādi fragmenti. Es palūdzu kādam no jūsu vienaudžiem nolasīt viņas vārdus.

Eimija: „Man ir sajūta, ka dažkārt es no Baznīcas saņemu pretrunīgus un mulsinošus vēstījumus. Ikdienas dzīvē es redzu, kā sociālajos tīklos Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļi rīkojas tā, it kā viņi nebūtu daļa no šī evaņģēlija. … Man ir sajūta, it kā es būtu vienīgā jaunā sieviete savā bīskapijā, kas pamana to, kas šajā pasaulē nav pareizi. … Es tiešām nesaprotu, kāpēc tik daudz jauniešu mūsu Baznīcā nesaskata problēmu tajā, ka cilvēki vēlas mainīt savu dzimumu, iet uz randiņu ar sava dzimuma pārstāvjiem vai sevi nepieskaita nevienam no dzimumiem. …

Bīskapijas un staba pasākumos man jautā, ar kādu vietniekvārdu es sevi identificēju, vai skolā man lūdz dejot kopā ar meiteni, kura sevi uzskata par zēnu. Es zinu, ka mums ir jāmīl ikviens cilvēks un katram jāizrāda cieņa, un to es vienmēr daru. Man [tikai] šķiet, ka mēs pārkāpjam robežas. … Es vēlos, kaut varētu dzirdēt vairāk Baznīcas vadītāju uzrunu par šo problēmu.”¹⁰

Prezidents Oukss: Šī ir vēstule no kādas jaunās sievietes, kas ir tikpat veca, kā pēdējās klases vidusskolēni šajā auditorijā. Kāpēc viņas vēstule mani tik ļoti uzrunā? Viņa vēlas darīt to, kas ir pareizi, taču viņai visapkārt ir tādi vērtību un uzvedības piemēri, kas viņai šķiet nepareizi, un viņa vienkārši nezina, kā rīkoties. Viņa grib iestāties par patiesību, bet nezina, kā to darīt ar mīlestību. Kādā svētbrīdī jaunajiem pieaugušajiem „Ensign” koledžā mēs ar elderu Klārku G. Gilbertu raksturojām izaicinājumu — būt stipriem un mīlestības garā sludināt patiesību. Mēs joprojām varam mīlēt citus cilvēkus un rast kopsaucēju, nepiekāpjoties attiecībā uz patiesību, ko zinām.¹¹

Eimija savā vēstulē raksta par Baznīcas draugiem, kuri ir neziņā par savu dzimumu, šo stāvokli sauc par dzimuma disforiju. Šis apmulsums var izpausties dažādos veidos atšķirīgos cilvēka dzīves posmos. Personām un ģimenes locekļiem, kurus tas skar, vajadzētu uz to raudzīties ar tālāku skatu nākotnē un censties paļauties uz mūžīgajiem principiem un rīkoties saskaņā ar tiem. Es kādu laiku esmu gremdējies pārdomās par šo tēmu. Mīlestības garā, ko izjūtu pret cilvēkiem, kuri ir norūpējušies par šiem jautājumiem, es esmu sajutis Gara pamudinājumu izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu vērtīgās patiesības, ko Jēzus Kristus evaņģēlijs mums atklāj, palīdzot šādos mulsuma brīžos.

Jaunie vīrieši un jaunās sievietes, jūsu Baznīcas un semināra un institūta vadītājiem un skolotājiem, kā arī jūsu vecākiem ir pienākums un iedvesma jums mācīt Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija patiesās mācības. Jums ir pieejama vērtīga brošūra Jauniešu spēkam, kas balstās uz šādiem principiem: mūsu Debesu Tēva glābšanas iecere; Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana; derības, ko noslēdzām kristoties un ko atjaunojam katru svētdienu, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Tās ievadlappusēs ir teikts: „Šīs patiesās mācības būs jūsu ceļvedis, lai jūs varētu veikt iedvesmotas izvēles, kas jūs svētīs tagad un visā mūžībā.”¹²

Kad Jēzum vaicāja, kurš ir augstākais bauslis, Viņš atbildēja, ka tādi ir divi. Pirmais ir — mīlēt Dievu, ko mēs pildām, ievērojot Viņa baušļus. Otrais ir — mīlēt savu tuvāko.¹³ Mums jāievēro abi baušļi, un tas nav viegli. Daudziem no mums piemīt tieksme pievērst mazāku uzmanību bauslim — mīlēt savu tuvāko, bet pārlieku uzsvērt likuma jeb baušļu ievērošanu. Arī man piemīt šāda tieksme savas profesionālās darbības — jurisprudences — dēļ. Galu galā — mīlēt Dievu un izrādīt savu mīlestību Dievam, ievērojot Viņa baušļus, — tas ir pirmais augstākais bauslis. Un, protams, mums ir vieglāk tiesāt sevi vai citus uz tā pamata, vai mēs ievērojam likumu. Tomēr katram no mums ir arī svarīgi ievērot otro bausli, kas ir „tam līdzīgs”¹⁴ — mīlēt savus tuvākos tā, kā Jēzus mīl mūs.¹⁵

Mans mīļākais dievišķais piemērs, kur tiek ievēroti šie abi augstākie baušļi, ir atainots gadījumā, kad Glābējs saskārās ar šo problēmu. Jāņa evaņģēlija astotajā nodaļā ir stāstīts par to, kā daži rakstu mācītāji un farizeji Jēzus priekšā atveda sievieti, lai to tiesātu. Viņu mērķis bija nostādīt Glābēju izvēles priekšā — izvēlēties nonākt pretrunā ar Mozus likumu vai romiešu likumu, kas neļāva izpildīt nāvessodu, ko šādā gadījumā noteica Mozus likums. Taču mūsdienās šī piemēra vērtība ir tajā, kā Jēzus izvairījās no slazda un sniedza ietekmīgu mācību par to, kā pielietot abus augstākos baušļus.

Pirmkārt, Glābējs veiksmīgi atspēkoja tos, kuri centās nekavējoties pielietot šo likumu. Viņš to paveica, liekot viņiem izvērtēt pašiem sevi. „Kas no jums ir bez grēka,” Viņš teica, „tas lai pirmais met akmeni uz viņu.”¹⁶ Kad nokaunējies pūlis bija izklīdis, Glābējs pielietoja mīlestības spēku. Viņš žēlsirdīgi atteicās nopelt sievieti, un šāda mīlestības izpausme iedrošināja viņu uzsākt jaunu dzīvi. Vēlāk šis likums tiks pielietots, kad viņu tiesās, balstoties uz visu viņas dzīvi, ņemot vērā grēku nožēlošanu. Taču šajā pirmajā gadījumā Glābējs izrādīja mīlestību un žēlsirdību, atturoties no nosodīšanas, un tad apstiprināja likumu, sakot: „Ej un negrēko vairs!”¹⁷

Joprojām ir aktuāla vajadzība apvienot un pielietot abus — likumu un mīlestību, un saskaņā ar iedvesmu to darīt pareizā laikā. Elders Kristofersons mums ir atgādinājis, ka „pirmā augstākā baušļa likšana pirmajā vietā nemazina vai neierobežo mūsu spēju ievērot otro bausli. Tieši otrādi, tas to papildina un nostiprina. … Mūsu mīlestība pret Dievu vairo mūsu spēju mīlēt citus daudz stiprāk un pilnīgāk, jo mēs būtībā sadarbojamies ar Dievu, lai parūpētos par Viņa bērniem.”¹⁸

Apdomājiet šos divus izteikumus — pirmo nesen pauda kāds runātājs BJU un otro iepriekš izteica savā runā kāds Augstākais pilnvarotais.

„Viss glābšanas ieceres darbs, kas vainagojas ar diženo Tā Kunga Jēzus Kristus Izpirkšanas upuri, dāvā mums iespēju kļūt par mīlošām radībām, kas visdziļākajā veidā var rast saikni ar citiem cilvēkiem. …

Tas mums māca, ka baušļi un [visa veida pravietiskā vadība] — tai skaitā vērtīgās patiesās mācības vēstījumā par ģimeni, — ir tādēļ, lai mūs vadītu saskaņā ar Dieva paredzēto veidu un lai mēs varētu kļūt par mīlošām radībām.”¹⁹

Tagad otrā runa:

„Cenšoties izpatikt citiem vairāk nekā Dievam, pirmais no augstākajiem baušļiem tiek samainīts vietām ar otro. Mēs aizmirstam, ko mēs pārstāvam. Tomēr mēs visi esam pieļāvuši šo kļūdu aiz bailēm no cilvēkiem. …

Glābējs, mūsu dižākais Piemērs, vienmēr pārstāvēja Savu Tēvu. Lai gan Viņš mīlēja Savus līdzcilvēkus un kalpoja tiem, tomēr sacīja: „No cilvēkiem es godu nepieņemu.” (Jāņa 5:41) Viņš vēlējās, lai tie, kurus Viņš māca, sekotu Viņam, taču netiecās pēc viņu labvēlības.”²⁰

Šie mīlestības un likuma raksturojumi ir patiesas vadlīnijas tam, ko Dievs mums ir pavēlējis darīt. Iepriekš es atsaucos uz mūsu „nemitīgajām pūlēm rast līdzsvaru starp šo divpusīgo bausli — mīlēt un ievērot likumu”²¹, taču tagad es ticu, ka šis mērķis tiek labāk izteikts šādi: censties dzīvot saskaņā ar šiem abiem baušļiem daudz pilnīgākā veidā. Ikviens, kurš neizturas pret indivīdiem ar dzimuma identitātes izaicinājumiem mīlestības un cieņpilnā garā, neievēro pirmā un otrā augstākā baušļa mācības. Tamdēļ, runājot par Dieva likumu, mums ir jāatceras, ko Dievs ir atklājis atkal un atkal — Viņš ir radījis vīrieti un sievieti.²² Bet, runājot par mūsu pienākumu mīlēt savu tuvāko, mums ir jāatceras, ka Dievs mums ir pavēlējis mīlēt arī tos, kuri neievēro visus baušļus.

Ja jūs, kāds ģimenes loceklis vai draugs cieš no šīm identitātes neskaidrības problēmām, es mudinu jūs pielietot gan evaņģēlija likumu, gan mūsu Glābēja un Pestītāja mīlestību un žēlsirdību, kas jums palīdzēs un jūs vadīs, ja jūs pacietīgi staigāsiet Viņa ceļus. Jēzus Kristus, kurš teica, ka ir „pasaules gaisma”²³, mums māca, pa kuru ceļu iet, lai saprastu, kādas ir Debesu Tēva visaugstākās svētības. Viņš sniedz mums mācības Svētajos Rakstos, praviešu vārdos un personīgajās atklāsmēs. Viņš mūs mīl un mūs vadīs, ja mēs centīsimies sekot, kur Viņš mūs ved.

IV

Saistīta un pazīstamāka problēma ir romantiskas jūtas pret sava dzimuma pārstāvjiem. Protams, ja uz šādu valdzinājumu netiek atbildēts, tas nav grēks. Bet kā mums tikt galā ar šādām sajūtām sevī vai citos?

Mans pirmais padoms ir — atcerēties, lai arī kādas dažādās variācijas mēs būtu izveidojuši, iedalot Debesu Tēva radītās būtnes, Viņš mīl mūs visus, un Viņa nevainojamajā laimes iecerē ir vieta ikvienam. Mēs izrādām savu mīlestību pret Viņu, turot Viņa baušļus, tai skaitā mīlot Viņa bērnus.

Saskaroties ar šādām sajūtām, personām un ģimenes locekļiem ir rūpīgi jāpārdomā, kādus apzīmējumus izmantot. Pagājušā gada pasaules mēroga svētbrīdī par to runāja prezidents Rasels M. Nelsons. Viņš mācīja, ka apzīmējumu piešķiršana sniedz vispārējus ierobežojumus, jo tie mūs šķeļ un ierobežo mūsu skatījumu pašiem uz sevi un citam uz citu. Attiecīgi viņš mācīja: „Nevienai no identitātes iezīmēm nevajadzētu atsaukt, aizstāt vai atstāt ēnā šos trīs nemainīgos apzīmējumus: „Dieva bērns”, „derības bērns” un „Jēzus Kristus māceklis”.” Tad viņš brīdināja:

„Jebkura identitātes iezīme, kas nav savietojama ar šiem trim pamata apzīmējumiem, beigu beigās jūs pievils. Citas kategorijas ar laiku sagādās jums vilšanos, jo tām nav pa spēkam vedināt jūs pie mūžīgās dzīves iemantošanas Dieva celestiālajā valstībā.”²⁴

Derībām, kuras noslēdzam, piemīt spēks mūs aizvest uz mūžīgo dzīvi un celestiālo valstību. Vien pagājušajā gadā prezidents Nelsons mums mācīja:

„Kad ikviens no mums stājas derībā ar Dievu, mūsu attiecības ar Viņu kļūst daudz ciešākas nekā pirms mūsu derības. Tagad mēs esam sasaistīti kopā. Pateicoties mūsu derībai ar Dievu, Viņš nekad nepagurs savos centienos mums palīdzēt, un mēs nekad neizsmelsim Viņa žēlastīgo pacietību pret mums. Katram no mums ir īpaša vieta Dieva sirdī.”²⁵

Tad, vien dažus mēnešus iepriekš, prezidents Nelsons mums atkal atgādināja, ka „baušļu ievērošana īstenībā padara mūsu dzīvi vieglāku! Katram cilvēkam, kurš stājas derībās …, paveras lielāka pieeja Jēzus Kristus spēkam.”²⁶

Klāt mūsu personīgajam spēkam, ko gūstam no derību ievērošanas, nāk mūsu Glābēja brīnišķīgā mācība, ka laicīgās dzīves grūtību brīžos mums vajag „turēt drošu prātu”.²⁷

Pirms dažiem mēnešiem, uzrunājot visu pasauli, elders Džefrijs R. Holands mums atgādināja par to, ka Jēzus sniedza šo mācību dienā, kad tika sists krustā. Kā Viņš varēja runāt par dzīvesprieku, saskaroties ar tik daudzām ciešanām? Elders Džefrijs R. Holands paskaidroja:

„Pat tanī nolemtības pilnajā gaisotnē, kas noteikti valdīja Pēdējā Vakarēdiena laikā, Kristus joprojām atgādināja Saviem mācekļiem par to, kālab viņiem ir iemesls un pienākums „turēt drošu prātu” (Jāņa 16:33). …

Nešaubos, ka Viņš spēja šādi apliecināt Savu ticību, Savu cerību un žēlsirdību tādēļ, ka Viņš zina, ar ko šis stāsts beigsies. Viņš zina, ka beigās, kad visi rēķini tiks noslēgti, taisnīgums gūs virsroku. Viņš zina, ka gaisma vienmēr uzveic tumsu mūžīgi mūžos un mūžīgi.²⁸

Kristena, vai tu vēlētos pateikt dažus noslēguma vārdus šiem mīļajiem jauniešiem?

Māsa Ouksa: Viss mūsu sacītais var ienest mūsu dzīvē svētības. Mēs visi zinām stāstu par Israēla bērniem, kuriem tuksnesī uzbruka indīgas čūskas. Taču šovakar tas ir arī jūsu stāsts. Pēc Dieva pavēles Mozus darināja zizli, kas simbolizēja mūsu Glābēju Jēzu Kristu. Tad Mozus aicināja visus uz to paskatīties, lai taptu dziedinātas viņu brūces.

Šovakar arī mums, gluži kā israēliešiem, tiek uzbrukts vairāku uzskatu dēļ, kurus mēs turam svētus. Arī es jūs lūdzu raudzīties uz Dievu un dzīvot! Raugieties uz šovakar paustajiem vārdiem, mūsu praviešu vārdiem, Svētajiem Rakstiem, glābšanas ieceri un savām patriarhālajām svētībām. Lūdziet, un Tas Kungs būs ar jums. Tas nenozīmē, ka mūs nekas neskars, bet tas nozīmē, ka mēs nebūsim vientuļi un virzīsimies uz priekšu ar vadību un aizsardzību pret apkārt esošo ļaunumu. Tas nozīmē, ka mēs zināsim patiesību un baudīsim Gara klātbūtni. Es jūs aicinu raudzīties uz Dievu un dzīvot.

V

Prezidents Oukss: Mēs esam runājuši par glābšanas ieceri — visiem trim mūsu esības cēlieniem, kuri ir tikuši atklāti, it īpaši par šīs laicīgās dzīves mērķi.

Mēs esam runājuši par laulības un bērnu lomu un tam paredzēto laiku.

Mēs esam mācījuši, ka mums ir uzcītīgi jācenšas iepazīt Jēzu Kristu, jāsajūt Viņa mīlestība, jāiemanto ticība Viņam un Viņa mīlošajai vadībai, ejot pa derību ceļu uz mūsu mūžīgo sūtību.

Mēs esam runājuši par diviem augstākajiem baušļiem — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko — un mācījuši, ka tie abi ir jāievēro.

Lai arī kādas rūpes mūs nomāktu, pārvarot visa veida izaicinājumus, mēs mudinām turēt drošu prātu, jo Viņš pasauli ir uzvarējis. Arī mēs to varam. Atcerieties, mūsu Tēva iecere ir laimes iecere.

Es liecinu par Glābēju Jēzu Kristu, kurš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Viņa svētajā Vārdā, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.