„Saruna ar Eilišu par Svēto Garu”, Draugs, 2024. g. janv., 40.–41. lpp.
Saruna ar Eilišu par Svēto Garu
Eiliša ir 12 gadus veca meitene no Singapūras austrumu reģiona. Mēs jautājām viņai par to, kā viņai palīdz Svētais Gars.
Pastāsti mums par sevi.
Man ļoti patīk lasīt un spēlēt volejbolu, un mans mīļākais mācību priekšmets skolā ir matemātika. Mans mīļākais ēdiens ir lazanja, un mana mīļākā krāsa ir sarkanā. Kad izaugšu, es ceru kļūt par juristi un strādāt tiesā.
Kā tu sajūti Svēto Garu?
Man Svētais Gars šķiet kā tuvs draugs. Es jūtu, ka es varu uz Viņu paļauties, kad ievēroju baušļus un savas derības ar Debesu Tēvu. Es domāju par Viņu kā par savu pavadoni un pārinieku. Viņš var man palīdzēt veikt labas izvēles.
Kādu padomu tu dotu cilvēkam, kurš nav pārliecināts, ka ir sajutis Svēto Garu?
Dažkārt es arī nejūtos pārliecināta par to, vai sajūtu Svēto Garu. Taču, ja tu patiešām par to domā, lasi Svētos Rakstus un lūdz Dievu un ja tu jūties labi, tad tas ir Svētais Gars. Dažkārt Svētā Gara sadzirdēšana nav tikai sajūta. Tā var būt arī kāda doma vai ideja. Ja tu joprojām jūties apmulsis, tu vienmēr vari lūgt un atkārtoti prasīt Tam Kungam palīdzību.
Kad tu esi sajutusi Svēto Garu?
Pagājušajā gadā es piedalījos volejbola sacensībās. Tāpat kā vairums manu komandas biedru, es jutos satraukta. Kad es sāku spēlēt, mūsu komanda jau bija zaudējusi pirmajās divās spēlēs. Mēs bijām zaudējuši drosmi. Tad cilvēki, kuri vēroja spēli, pateica dažus nelaipnus vārdus, un mēs jutāmies vēl sliktāk. Mēs zaudējām.
Kad mamma man pajautāja, kā gāja, es sāku raudāt. Es biju ļoti vīlusies. Es devos uz savu istabu, kur bija jauki un klusi, un izteicu lūgšanu. Pēc lūgšanas es nomierinājos un savā sirdī jutos mierīgāka. Es zināju, ka Svētais Gars mani mierināja un ka Viņš man vienmēr palīdzēs. Es zinu, ka nākamajās šī gada sacensībās Viņš spēlējot būs ar mani.
Kā vēl Svētais Gars ir tev palīdzējis?
Svētais Gars man palīdzēja arī tad, kad es pārgāju no Sākumskolas pie Jaunajām sievietēm. Es biju sajūsmā par iespēju doties pie Jaunajām sievietēm. Taču tajā pašā laikā es jutos diezgan satraukta. Turklāt es jutos nedaudz noskumusi, pametot Sākumskolu.
Pirms pirmās nodarbības es noskaitīju lūgšanu un palūdzu Debesu Tēvam palīdzēt man izjust prieku Jauno sieviešu klasē. Ieejot jaunajā klasē, es savā sirdī sajutu mieru. Es biju gatava mācīties. Tas palīdzēja atcerēties, ka Svētais Gars vienmēr būs man līdzās!
Anabeles Tempestas ilustrācijas