„Saruna ar Isabeli par derībām”, Draugs, 2024. g. maijs, 40.–41. lpp.
Saruna ar Isabeli par derībām
Isabele ir no Alajuelas Kostarikā. Mēs viņai uzdevām dažus jautājumus par to, ko nozīmē ievērot kristību derības.
Pastāsti mums par sevi.
Man ir 13 gadu. Man patīk spēlēt futbolu, gatavot, šūt, peldēt un kalpot citiem. Mans sapnis ir kļūt par veterinārārsti, jo man patīk palīdzēt dzīvniekiem. Mani mīļākie ēdieni ir spageti un pica, un mana mīļākā krāsa ir violeta.
Kā tu ievēro savas kristību derības?
Es katru nedēļu nožēloju grēkus un pieņemu Svēto Vakarēdienu. Man ir aicinājums manā Jauno sieviešu klasē, un es cenšos pret to izturēties nopietni. Es arī ievēroju savas derības, kalpojot citiem.
Ko tu dari, lai kalpotu citiem?
Man patīk palīdzēt savai ģimenei. Es bieži spēlējos ar savu trīs gadus veco māsīcu Linu, kamēr viņas vecāki strādā. Man patīk palīdzēt vecvecākiem, kad esmu viņiem vajadzīga. Es arī palīdzu klasesbiedrei gatavoties franču valodas eksāmeniem skolā.
Pastāsti mums vairāk par savu aicinājumu.
Es esmu pirmā padomniece savā Jauno sieviešu klasē. Manos pienākumos ietilpst kalpošana jaunajām sievietēm. Tas nozīmē palīdzēt viņām it visā, kas tām nepieciešams. Es apmeklēju nodarbības un pasākumus, un es cenšos būt draudzene citām meitenēm, kuras neapmeklē nodarbības.
Kādu padomu tu dotu kādam, kas ir saņēmis savu pirmo aicinājumu?
Es viņam teiktu, ka viņam nav jāuztraucas. Aicinājums ir tikai veids, kā tu vari palīdzēt Debesu Tēva darbā. Labākais veids, kā citiem palīdzēt, ir rādot savu piemēru!
Viviānas Minekeres ilustrācijas