2021
Txua Koj tus Kheej Kom Zoo Tag Nrho
Cuaj Hlis Ntuj 2021


“Txua Koj Tus Kheej Kom Zoo Tag Nrho,” Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas, Cuaj Hli Ntuj 2021, 6-7.

Zaj Lus hauv Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas Txhua Hli, Plaub Hlis Ntuj 2021

Txua Koj tus Kheej Kom Zoo Tag Nrho

Muaj tsib yam uas txua tau ib lub neej uas zoo siab thiab xyiv fab.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:13–14

Daim Duab
ntxhais hluas duab xob, daim qauv ntawm lub tuam tsev

Tus uas kos duab yog Juliet Percival

Thaum tus Tswv txib kom Joseph Smith ua lub Tuam Tsev Kirtland, tus Tswv tsis tau tso nws tseg kom nws xav seb nws yuav ua li cas xwb. Tus Tswv tau tshwm sim ib txoj hauv kev kom yuav ua tau zoo.

Tus Tswv hais tias, “Cia li ua lub tsev, tsis yog raws li neeg ntiaj teb ua. Cia li ua lub tsev raws li tus qauv uas kuv yuav muab qhia los rau nej” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 95:13–14). Tom qab ntawd, tus Tswv tau muab lus qhia txog txoj kev ua lub tuam tsev (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 95:15–17).

Ua Vajtswv tsaug, tus Tswv tau qhia peb ntau tshaj qhov uas ua cov tuam tsev xwb. Nws tau muab tej lus qhia rau peb kom pab peb hloov los ua cov tib neeg zoo tag nrho. Thaum peb ua raws li cov lus qhia, peb yuav txhawb nqa peb lub neej “tsis yog raws li neeg ntiaj teb ua” tiam sis yog raws li tus Tswv tau tsim.

Muaj tsib yam uas txua tau ib lub neej uas zoo siab thiab xyiv fab uas tsom ntsoov rau Yexus Khetos.

Ua lub Hauv Paus Ruaj Khov

Ib tug kws ua vaj tsev los ib tug uas txua tsev yuav qhia koj tias ib lub hauv paus ruaj khov tseem ceeb heev rau ib lub tsev. Hilamas qhia tias lub hauv paus uas zoo tshaj plawv rau peb lub neej yog “lub pob zeb ntawm peb tus Txhiv Dim, uas yog tus Khetos, Vajtswv Leej Tub” (Hilamas 5:12). Peb muaj peev xwm ua Khetos peb lub hauv paus thaum peb los cuag Khetos thiab ua raws li Nws tej kev qhia. Koj xav li cas txog tej yam koj ua kom ua Khetos lub hauv paus ntawm koj lub neej?

Pab Lwm tus Neeg

Daim Duab
ko taw

Ib yam zoo heev kom ua peb lub neej raws li Thawj Tswj Hwm Dieter F. Uchtdorf, Pab Cuam thib Ob hauv Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm, los thaum “peb sawv pab tus Tswv thiab pab cov ua nyob ib puag ncig peb.”1 Thaum koj pab lwm tus, koj ua ib yam li Yexus ua thiab koj kawm kom hloov los ua li Nws. Thiab tsis yog kom foom koob hmoov rau cov neeg koj pab xwb, tiam sis koj yuav txais kev foom koob hmoov thiab.

Tsim Ib tug Txheej Txheem rau Kev Thov Vajtswv thiab Kawm Vaj Lug Kub

Daim Duab
thov Vajtswv txhais tes

Nrhiav kev txheeb ze nrog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Yexus Khetos yog ib yam uas ua ib lub neej zoo siab. Kev thov Vajtswv thiab kawm vaj lug kub yog ib yam zoo heev kom ua li ntawd.

Thawj Tswj Hwm Uchtdorf hais tias: “Xwv kom peb txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv muaj zog peb thiaj yuav tsum siv sij hawm nrog Nws ib leeg xwb. Tej yam xws li kev thov Vajtswv yus tus kheej thiab kev kawm vaj lug kub txhua hnub … tej no yog tej kev siv sij hawm thiab lub dag zog uas zoo kom peb yuav los ze dua rau ntawm peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.”2

Kev thov Vajtswv yog ib ib lub cib fim rau peb sib tham nrog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Nws paub peb, hlub peb, thiab xav hnov los ntawm peb! Thaum peb rau siab thov Vajtswv, ua Nws tsaug, thiab thov rau tej yam peb xav tau, Nws mloog thiab ib txwm teb raws li Nws txoj kev thiab caij nyoog.

Hais txog kev kawm vaj lug kub, tsis muaj ib txoj kev xwb. Qhov tseem ceeb yog koj cia li ua! Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau qhia, “Peb yuav tsum kawm txog Vajtswv txoj lus txhua hnub kom peb thiaj li yuav muaj peev xwm nyiaj kom dhau hauv lub caij nyoog uas muaj tej xwm txheej ntawm sab ntsuj plig.”3 Qhov uas koj siv sij hawm nyeem vaj lug kub txhua hnub yuav pab koj ua ib lub neej uas muaj kev ntseeg thiab muaj zog.

Muaj cov uas Pab Koj Ua Tej Yam Zoo Nyob Ib Puag Ncig Koj

Daim Duab
me nyuam tub nthuav caj npab

Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom peb koom tes thiab muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus-- feem ntau tsev neeg thiab phooj ywg. Feem ntau, peb hloov los ua li cov uas peb siv sij hawm nrog. Txawm lawv yog mej zeej los tsis yog, koj yuav tsum ua kom muaj tib neeg uas pab koj ua raws li txoj moo zoo ib puag ncig koj, raws li tus Tswv txoj kev cai, thiab hloov los ua ib tug tib neeg zoo dua. Koj kuj pab lwm tus uas nyob ze kom ua ib yam. Koj cov phooj ywg twg tab tom pab koj txua ib lub hauv paus ncaj ncees?

Nrhiav Kev Xyiv Fab Thaum Txua Koj lub Hauv Paus

Muaj ntau yam ntxiv uas pab koj txua koj lub neej kom muaj zog ntawm sab ntsuj plig thiab muaj kev xyiv fab, xws li mus rau lub tsev koom txoos thiab txais lub cim nco txog, ua thiab ua raws li tej kev khi lus, thiab ua raws li cov yaj saub tau txib.

Qhov tseem ceeb yog qhov uas koj nco qab tias yuav tsum siv zog thiab siv sij hawm kom ua tej yam no. Yeej ib txwm yuav tsum ua thiab kawm txhua lub sij hawm, tiam sis koj tsis tas ua koj ib leeg xwb. Tus Tswv yuav pab koj txhua hnub thaum koj siv zog kom txua ib lub neej uas yuav ua rau koj thiab Nws txaus siab thiab ua rau koj muaj kev xyiv fab.

Lus Cim

  1. Dieter F. Uchtdorf, “Waiting on the Road to Damascus,” Plaub Hlis Ntuj 2011 lub tuam rooj sab laj (Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2011, 76).

  2. Dieter. F. Uchtdorf, “Of Things That Matter Most,” Kaum Hli Ntuj 2010 lub tuam rooj sab laj (Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2010, 21).

  3. Russell M. Nelson, “Mloog Nws Hais,” Plaub Hlis Ntuj 2020 lub tuam rooj sab laj (Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2020, 89).

Luam