„Jēzus Kristus piedāvā mums cerību”, Jauniešu spēkam, 2022. g. sept.
Jēzus Kristus piedāvā mums cerību
Kad mēs kalpojam apkārtējiem, Jēzus Kristus dāvā mums cerību uz to, ka arī mūsu pašu dzīvē viss nokārtosies.
Jaunie vīrieši no Kusko, Peru, kopīgi strādā, lai kalpotu apkārtējiem.
Šajā dzīvē ir pa pilnam izaicinājumu. Jūs, visdrīzāk, jau esat pieredzējuši dažus no tiem. Satraukumam un bažām, bailēm un trauksmei ir daudz iemeslu. Pieredzot visu iepriekšminēto, mums ir tieksme pievērsties sev, pirmkārt, parūpējoties pašiem par sevi un savām vajadzībām. Mēs uzskatām, ka, veltot savu laiku un enerģiju centieniem visu „atrisināt”, mēs paši varam izkļūt no savām problēmām.
Taču Jēzus Kristus rāda mums labāku ceļu. Viņš māca: „Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.” (Lūkas 17:33) Ātrākais veids, kā rast cerību savos pārbaudījumos, ir pievērst savu sirdi Glābējam, sekot Viņa piemēram un kalpot apkārtējiem.
The Healing at Bethesda (Dziedināšana pie Betzatas), Gerijs Smits
Glābēja dzīve ir nevainojams piemērs tam, kā izturēties pret citiem ar mīlestību un labvēlību. Viņš allaž gādāja par citiem, aizmirstot par Savām vajadzībām. Viņa nesavtīgā rīcība izpaudās visā, ko Viņš darīja katru Sava mūža dienu, un tas neaprobežojās tikai ar kādu noteiktu periodu.
Ja mēs pievērsīsim savu sirdi apkārtējiem, kā to darīja Glābējs, es varu jums apliecināt, ka mēs radīsim neierobežotas iespējas, lai klusi un laipni kalpotu tiem cilvēkiem, kam mēs esam vajadzīgi.
Tas palīdzēs mums labāk iepazīt Glābēju un rast sev mieru uz Zemes, arvien žēlsirdīgāk izturoties pret apkārtējiem. Ja jūs „zaudēsiet savu dzīvi”, lai palīdzētu apkārtējiem, tādējādi sekojot Glābēja piemēram, Viņš jums palīdzēs.
Ikdienā kalpojošie eņģeļi
Glābējs bieži ievedīs mūsu dzīvē cilvēkus, kuri palīdzēs mums, dāvājot mieru un mierinājumu, kas mums ir nepieciešams pārbaudījumu brīžos. Mums šķiet, ka šie svētīgie cilvēki līdzinās debesu sūtītiem eņģeļiem, jo tā pavisam noteikti arī ir.
Mēs ar ģimeni vairākkārt esam pieredzējuši mierinājuma un miera izjūtu, ko dažādās situācijās ir dāvājis mūsdienīgu eņģeļu pulks. Es vēlos atsaukties uz vienu šādu gadījumu. 2003. gadā mēs pārcēlāmies no savas dzimtās Brazīlijas uz Jūtas štatu, ASV.
Toziem Jūtas štatā tika pieredzēta viena no lielākajām sniega vētrām vairāku gadu periodā. Mēs vēl nekad savā mūžā neko tādu nebijām pieredzējuši, jo uzaugām vietā, kur ir palmas un smilšainas pludmales. Mūsu māja atradās uz kāda kalna pagrieziena, gar kuru stiepās ļoti gara ietve.
Kad sāka snigt, mana sieva ar sniega pūtēju sāka drosmīgi attīrīt piebraucamo ceļu un ietves. Es nespēju palīdzēt, jo pirms dažām dienām biju paslīdējis uz ledus un salauzis plaukstas locītavu. Šis nelaimes gadījums beidzās ar operāciju un pamatīgi ieģipsētu roku.
Kad mana dārgā sieva pirmo reizi savā mūžā sāka darboties ar sniega pūtēju, viņai nebija ne jausmas, ka, beidzot tīrīt vienu piebraucamā ceļa malu, ir jānomaina pūšanas virziens. Kad viņa devās tīrīt otru ceļa pusi, sniegs tika pūsts iepriekš notīrītās vietas virzienā. Tā nu viņa staigāja šurpu turpu, un viss velti. Kāda jezga!
Ilgstoši uzturējusies aukstumā, viņa saslima ar abpusēju ausu iekaisumu un divus mēnešus bija teju pilnīgi nedzirdīga. Tajā pat laikā mans sešpadsmitgadīgais dēls bija savainojis muguru braucienā ar ragavām un bija spiests palikt gultā, lai atlabtu. Te nu mēs bijām: viens piesaistīts gultai, viens nedzirdīgs, viens ieģipsēts, un visi nosaluši.
Esmu pārliecināts, ka mūsu kaimiņiem pavērās diezgan iespaidīgs skats. Vienā no tiem agrajiem, saltajiem rītiem es ap pulksten pieciem pamodos no sniega pūtēja skaņas aiz sava loga. Es paskatījos pa logu un ieraudzīju savu kaimiņu no pretējās mājas — brāli Bleinu Viljamsu. Būdams teju septiņdesmit gadu vecs, viņš bija atstājis savas siltās, ērtās mājas, klusi ieradies un notīrījis mūsu piebraucamo ceļu un ietvi, zinot, ka mēs paši to nespējam.
Fotogrāfija no Getty Images
Pie manis ieradās vēl kāds draugs, brālis Daniels Almeida, lai aizvestu mani uz darbu Soltleiksitijā, jo es ar savu apgrūtinošo ģipsi nespēju vadīt automašīnu. Viņi abi ieradās pie manis katru rītu, ar šiem vienkāršajiem, laipnajiem darbiem izrādot mums savu mīlestību, līdz mūsu ģimene izveseļojās, un mēs atkal spējām visu paveikt saviem spēkiem.
Tanī aukstajā 2003. gada ziemā pie mums tika atsūtīti šie eņģeļiem līdzīgie brāļi. Abi šie brāļi sekoja mūsu Glābēja piemēram un padomāja par mūsu vajadzībām, pirms domāt par savējām.
Glābējs piedāvā mieru
Kalpošana apkārtējiem dāvā mums augstāku un svētāku skatījumu. Kad mēs kalpojam apkārtējiem, Jēzus Kristus dāvā mums cerību uz to, ka arī mūsu pašu dzīvē viss nokārtosies.
Ja mēs pievērsīsim savu sirdi apkārtējiem, kā to darīja Glābējs, es varu jums apliecināt, ka mēs radīsim neierobežotas iespējas, lai klusi un laipni kalpotu cilvēkiem, kam mēs esam vajadzīgi. Dzīvojot tā, kā to darīja Glābējs, mēs varam mācīties izrādīt arvien kristīgāku žēlsirdību pret apkārtējiem. Tas palīdz mums iegūt arvien vairāk mīlestības, miera, gaismas un pastāvīga spēcinājuma.
Glābējs aicina mūs pievērsties Viņam katrā domā un sekot Viņam. Mums tiek apsolīts, ka tādējādi mēs varēsim staigāt Viņa gaismā un ka, iegūstot savā dzīvē Viņa vadību, mēs varēsim izvairīties no tumsības ietekmes. Ja jūs „zaudēsiet” savu dzīvi Viņā, Viņš jums palīdzēs atrast pašiem sevi.
Fotogrāfija no Getty Images
Allaž vērsieties pie Kristus
Es svētsvinīgi liecinu, ka Jēzus ir uzcēlies no mirušajiem un ka Viņš dzīvo. Es jums liecinu, ka Glābējs ir nodrošinājis mums veidu, kā caur Viņu un Viņa īstenoto Izpirkšanu pārvarēt gan fizisko, gan garīgo nāvi.
Papildus tam, Viņš dāvā mums arī iespēju — rast mierinājumu un iedrošinājumu grūtos brīžos. Es jums apliecinu, ka, uzticoties Jēzum Kristum un Viņa dievišķajam Izpirkšanas upurim un pastāvot ticībā līdz pat galam, mēs varēsim baudīt mūsu mīļotā Debesu Tēva apsolījumu īstenošanos, jo Viņš dara visu, kas ir Viņa spēkos, lai palīdzētu mums kādudien pie Viņa atgriezties.