Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas
Kev Ntseeg tus Khetos Ua Ntej Nws Rov Qab Los
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2024


Kev Ntseeg tus Khetos Ua Ntej Nws Rov Qab Los,” Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas, Plaub Hlis Ntuj 2024.

Zaj Lus hauv Ntxiv Dag Zog rau cov Tub Hluas Ntxhais Hluas Txhua Hli, Plaub Hlis Ntuj 2024

Yaloos

Kev Ntseeg tus Khetos Ua Ntej Nws Rov Qab Los

Cov Neeg Nifais tau muaj kev ntseeg ua ntej tus Cawm Seej tau los, thiab peb ntseeg tau Nws ua ntej Nws rov qab los.

Daim Duab
Yexus Khetos tuaj xyuas cov Neeg Nifais

Koj puas tau xav tias yuav zoo li cas yog tias yus ntseeg tus Cawm Seej ua ntej Nws tau los rau hauv lub ntiaj teb? Cov Neeg Nifais puag thaum ub twb ua li ntawd—lawv “tos ntsoov tus Mexiyas, thiab ntseeg tias nws yuav los kom zoo li nws twb los lawm” (Yaloos 1:11).

Niaj hnub no, peb muaj cov vaj lug kub thiab cov ceev xwm txheej uas ua tim khawv tias Yexus Khetos tau ua neej nyob, tuag, thiab sawv rov los. Peb ntseeg ib tug Cawm Seej uas twb tau los lawm. Tiam sis peb kuj ntseeg ib tug Cawm Seej uas yuav rov qab los.

Ua Nej Yexus Khetos Tau Los, cov Neeg Nifais Muaj Kev Ntseeg Txaus Kom:

Daim Duab
Vaj Ntxwv Npeyamis thiab nws tus poj niam thov Vajtswv

Txais kev zam txim rau lawv tej kev txhaum.

“Txhua tus uas ntseeg tias Khetos yuav los, cov ntawd thiaj yuav tau txais kev zam txim rau lawv tej kev txhaum, thiab yuav zoo siab nrog txoj kev xyiv fab uas loj kawg nkaus, zoo ib yam li nws twb tau los nrog lawv nyob lawm” (Mauxiyas 3:13; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Daim Duab
Enos

Zam txim rau lawv tus kheej.

“Muaj ib lub suab los rau kuv, hais tias: Enos, twb zam txim rau koj tej kev txhaum lawm. … Yog li ntawd, kuv txoj kev muaj txim ploj huv tib si. Thiab kuv tau hais tias: Tus Tswv es, ua li cas es thiaj ua tau li ntawd? Thiab nws hais rau kuv tias: Vim yog koj txoj kev ntseeg Khetos, tus uas yav tas los koj ib txwm tsis tau hnov los sis pom dua li. Thiab ntau xyoo yuav dhau mus ua ntej nws yuav ua nws tus kheej tshwm los ntawm cev nqaij daim tawv; … koj txoj kev ntseeg tau ua rau koj huv” (Enos 1:5–8; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Daim Duab
Yakhauj qhuab qhia

Ua tej txuj ci tseem ceeb.

“Peb [tau] paub txog Khetos, thiab peb tau muaj kev cia siab rau nws lub yeeb koob ntau pua xyoo ua ntej nws los. … Ua rau peb thiaj muaj cuab kav txib los ntawm Yexus lub npe thiab tej ntoo, thiab tej roob, thiab tej ntas dej hiav txwv puav leej mloog peb lus” (Yakhauj 4:4, 6; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Daim Duab
Maulaunais sau rau cov phiaj kub

Txais kev tshwm sim.

“Twb muaj ntau tus uas txoj kev ntseeg muaj zog heev, twb yog ua ntej thaum Khetos los, cov uas cheem tsis tau lawv kom nyob hauv daim ntaub thaiv, tiam sis lawv lub qhov muag tau pom tiag tiag” (Ethaws 12:19; ntxiv qhov uas ntawv qaij).

Ua Ntej Yexus Khetos Rov Qab Los, Peb Muaj Tau Kev Ntseeg Txaus Kom:

Txais kev zam txim, zam txim rau peb tus kheej, ua tej txuj ci tseem ceeb, thiab txais kev tshwm sim (ib yam li cov Neeg Nifais).

Daim Duab
tub hluas hu nkauj hauv lub koom txoos

Npaj peb tus kheej rau Nws txoj kev los.

Thaum peb sim ua raws li peb tej kev khi lus, peb npaj nyob hauv lub nceeg vaj xilethia-aus. “Vim saib seb, lub neej no yog lub caij rau tib neeg npaj mus ntsib Vajtswv; muaj tseeb tiag, saib seb lub caij ntawm lub neej no yog lub caij rau tib neeg ua lawv tej hauj lwm” (Amas 34:32).

Daim Duab
cov tub hluas ntxhais hluas nyob hauv ntej lub tuam tsev

Npaj lub ntiaj teb rau Nws txoj kev los.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau caw peb los koom ua “txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj plaws hauv lub ntiaj teb no”—yog kev muab Ixayees sau los ua ke. “Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau tshwj Nws cov me nyuam ntsuj plig zoo tshaj tseg—tej zaum, kuv hais tias, Nws pawg me nyuam zoo tshaj plaws—rau lub caij nyoog kawg no. Cov me nyuam ntsuj plig—cov zoo tshaj plaws, cov pha-ej thiab na-ej—yog nej sawv daws!”1

Daim Duab
ob tug ntxhais hluas sib khawm

Muaj kev cia siab thaum raug tej yam nyuaj.

Thaum tus Cawm Seej rov qab los, cov neeg ncaj ncees yuav muaj kev thaj yeeb. Tus Cawm Seej yuav los kav, thiab yeej yuav kho txhua yam uas tsis ncaj. “Vim tus Tswv yuav nyob nrog nraim lawv; thiab nws lub yeeb koob yuav nyob rau saum lawv, thiab nws yuav ua lawv tus vaj ntxwv thiab tus uas muab kev cai rau lawv.” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:59).

Daim Duab
tus ntxhais hluas

Kev Tso Siab rau Kev Sawv Rov Los.

Txhua tus neeg yuav sawv rov los. Peb yuav muaj lub cev uas zoo tag nrho thiab tsis txawj tuag. Peb yuav rov qab pom cov neeg uas peb hlub uas twb tas sim neej lawm. “Vajtswv yuav ua kom tus ntsuj plig thiab lub cev rov qab los koom ua ke muaj yam ntxwv uas zoo tag nrho; Vajtswv yuav muab txhais npab txhais ceg thiab pob qij txha txum tim rov qab los ua lub cev li ib txwm muaj, zoo ib yam li peb nyob lub sij hawm tam sim no” (Amas 11:43).

Daim Duab
Yexus Khetos tshwm sim rau cov Neeg Nifais

Cov Neeg Nifais puag thaum ub ntseeg tus Cawm Seej ua ntej Nws tau los. Peb muaj tau kev ntseeg hais tias tus Cawm Seej yuav rov qab los—thaum “[peb] yuav pom [Nws] nrog tej huab saum ntuj, muaj hwj chim thiab yeeb koob loj” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:44; kuj saib Tes Hauj Lwm 1:11). Qhov uas koj paub tias Nws yuav rov qab los puas hloov tej yam uas koj yuav ua hnub no?

Lus Cim

  1. Russell M. Nelson, “Hope of Israel” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), Txoj Moo Zoo cov Ntawv.

Luam