Jaunās sievietes Baznīcas darbā
Katrai Baznīcas jaunajai sievietei vajadzētu justies vērtīgai, ar iespējām kalpot, lai sajustu, ka viņa sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajā darbā.
Pirms gada vispārējās konferences priesterības sesijā bīskaps Džeralds Kosē uzrunāja Baznīcas vīriešus, paskaidrojot, ka Ārona un Melhisedeka priesterības nesēji ir nešķirami partneri glābšanas darba veikšanā.1 Šī uzruna kā liela svētība ir palīdzējusi jaunajiem vīriešiem, kuriem ir Ārona priesterība, izprast viņu lomu Dieva valstības celšanā uz šīs Zemes. Viņu kopīgā kalpošana stiprina Baznīcu un veicina nozīmīgāku pievēršanos un apņemšanos jauno vīriešu sirdīs, jo viņi saskata sava pienesuma vērtību un izprot šī darba vērienīgumu.
Es vēlētos, lai mana uzruna šodien atskaņotu šo vēstījumu, kad runāšu par Baznīcas jaunajām sievietēm, kuras ir vienlīdz nepieciešamas un būtiskas Tā Kunga darba veikšanā viņu ģimenēs un Viņa Baznīcā.
Gluži kā bīskaps Kosē, labu laiku savu pusaudžu gadu es pavadīju mazā Baznīcas draudzē, kur bieži vien man uzticēja pienākumus un aicinājumus, kurus parasti veic pieaugušie. Piemēram, mēs, kas bijām jaunieši, bieži uzņēmāmies iniciatīvu, palīdzot organizēt un vadīt mūsu aktivitātes un īpašos pasākumus. Mēs iestudējām lugas, izveidojām dziedošu grupu, lai izklaidētu draudzes pasākumos, un pilnvērtīgi piedalījāmies katrā sanāksmē. Es tiku aicināta par draudzes mūzikālo vadītāju un katru nedēļu Vakarēdiena sanāksmēs vadīju dziedāšanu. Tā bija lieliska pieredze man, sešpadsmitgadniecei, — stāvēt visas draudzes priekšā katru svētdienu un vadīt viņus garīgo dziesmu dziedāšanā. Es jutos vajadzīga un zināju, ka varu sniegt savu ieguldījumu. Cilvēki paļāvās uz mani, un man patika justies noderīgai. Šī pieredze palīdzēja veidot manu liecību par Jēzu Kristu un, līdzīgi kā bīskapam Kosē, tā noenkuroja manu dzīvi evaņģēlija kalpošanā.
Katram Baznīcas loceklim vajadzētu apzināties, cik ļoti viņš vai viņa ir vajadzīgi. Katram cilvēkam ir kaut kas vērtīgs, ko piedāvāt, un katram piemīt talanti un spējas, lai turpinātu virzīt uz priekšu šo būtisko darbu. Mūsu jaunajiem vīriešiem Ārona priesterības pienākumi ir aprakstīti Mācībā un Derībās, kas ir diezgan acīmredzami. Varbūt Baznīcas jaunajām sievietēm, viņu vecākiem un vadītājiem nav tik uzskatāms, ka no tā brīža, kad jaunās sievietes top kristītas, viņām ir derības pienākumi: sērot ar tiem, kas sēro; jā, un mierināt tos, kuriem nepieciešams mierinājums, un stāvēt kā Dieva lieciniecēm visos laikos un visās lietās, un visās vietās, lai jūs tādas varētu palikt līdz pat nāvei.2 Jaunajām sievietēm ir iespējas pildīt šos pienākumus savās bīskapijās un draudzēs, kalpojot klases prezidijos, jauniešu padomēs un citos aicinājumos. Katrai Baznīcas jaunajai sievietei vajadzētu justies vērtīgai, ar iespējām kalpot, lai sajustu, ka viņa sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajā darbā.
Rokasgrāmatā nr. 2 (Handbook 2) mēs mācamies, ka glābšanas darbs mūsu draudzēs ietver „Baznīcas locekļu misionāru darbu, jaunpievērsto aktivitātes uzturēšanu, mazaktīvo Baznīcas locekļu aktivizēšanu (iesaistīšanu), tempļa un ģimenes vēstures darbu un evaņģēlija sludināšanu”.3 Šo darbu vada mūsu uzticīgie bīskapi, kuriem ir savas draudzes priesterības atslēgas. Jau vairākus gadus mūsu prezidijs uzdod šo jautājumu: „Kurās no šīm minētajām sfērām mūsu jaunās sievietes varētu nebūt iesaistītas?” Atbilde ir tāda, ka viņas var sniegt savu ieguldījumu katrā no šī darba sfērām.
Piemēram, nesen Lasvegasas apgabalā es tikos ar vairākām jaunietēm, kuras ir aicinātas kalpot par tempļa un ģimenes vēstures konsultantēm savā draudzē. Viņas priekā staroja par to, ka spēj mācīt un palīdzēt draudzes locekļiem atrast viņu senčus. Viņām piemita vērtīgās datorprasmes, viņas bija apguvušas, kā izmantot FamilySearch, un bija priecīgas dalīties šajās zināšanās ar citiem. Nenoliedzami viņām bija liecība un izpratne par to, cik nozīmīgi ir atrast mūsu aizgājušo senču vārdus, lai būtiskie glābšanas priekšraksti var tikt izpildīti par viņiem templī.
Pirms vairākiem mēnešiem man bija iespēja pārbaudīt kādu ideju ar divām 14 gadus vecām meitenēm. Es sadabūju divus draudzes padomes darba kārtības aprakstus un iedevu tos Emmai un Megijai. Es palūdzu viņām izlasīt un sameklēt, vai šajos draudzes uzdevumu aprakstos bija kāds veicams uzdevums, kurā viņas varētu palīdzēt. Emma ievēroja, ka viena jauna ģimene plāno pārcelties uz šo draudzi, viņa ierosināja palīdzēt pārcelties un izkravāt mantas. Viņa nodomāja, ka varētu sadraudzēties ar šīs ģimenes bērniem un parādīt viņiem jauno skolu. Viņa ieraudzīja, ka drīzumā ieplānotas draudzes vakariņas, un nodomāja, ka viņai būtu vairākas iespējas, kā palīdzēt.
Megija ievēroja, ka draudzē bija vairāki veci cilvēki, kuriem būtu nepieciešama apmeklēšana un sadraudzība. Viņa teica, ka viņa labprāt apmeklētu un palīdzētu šiem brīnišķīgajiem, sirmajiem draudzes locekļiem. Viņa arī nodomāja, ka varētu palīdzēt draudzes locekļiem iemācīties, kā uzsākt izmantot sociālo mediju lietotnes. Patiesībā šajos draudzes uzdevumu sarakstos nebija nekā tāda, ko šīs divas jaunās meitenes nevarētu paveikt.
Vai tie, kuri piedalās draudzes padomes sapulcēs, un tie, kam ir kāds aicinājums draudzē, saskata jaunās sievietes kā vērtīgus resursus, lai atsauktos uz tām daudzajām vajadzībām mūsu draudzēs? Bieži vien ir garš saraksts situāciju, kur nepieciešama kalpošana, un mēs visbiežāk iedomājamies tikai par pieaugušajiem draudzē, lai palīdzētu šajās vajadzībās. Gluži kā mūsu Ārona priesterības nesēji ir tikuši aicināti kalpot kopā ar viņu tēviem un citiem Melhisedeka priesterības nesējiem, tāpat mūsu jaunās sievietes var tikt aicinātas kalpot un atsaukties uz draudzes locekļu vajadzībām kopā ar savām mātēm un citām priekšzīmīgām māsām. Viņas ir spējīgas, dedzīgas un gatavas darīt daudz vairāk, nekā tikai apmeklēt baznīcu svētdienās.
Domājot par lomām, kuras mūsu jaunajām sievietēm drīzumā nāksies uzņemties, mēs varētu apsvērt, kādas pieredzes mēs varētu nodrošināt viņām jau tagad, kas palīdzētu viņām sagatavojoties būt par misionārēm, pārzināt evaņģēliju, būt par vadītājām Baznīcas biedrībās, tempļa darbiniecēm, sievām, mātēm, padomdevējām un draudzenēm. Patiesībā viņas var jau tagad iejusties daudzās no šīm lomām. Jaunieši bieži tiek aicināti palīdzēt mācīt stundas svētdienās savās klasēs. Mūsu jaunajām sievietēm tagad ir iespējas kalpot templī, veicot uzdevumus, kurus iepriekš pildīja tempļa darbinieki vai brīvprātīgie, kad viņas ar jauniešu grupu apmeklē templi, lai veiktu kristības par mirušajiem. Mūsu Sākumskolas vecuma meitenēm tagad ir iespējas apmeklēt tempļa un priesterības sagatavošanās nodarbības, kas viņām palīdzēs apzināties, ka arī viņas ir nozīmīgas dalībnieces priesterības vadītajā darbā. Viņas mācās, ka vīrieši, sievietes, jaunieši un bērni — ikviens ir priesterības svētību saņēmēji, un visi var aktīvi palīdzēt virzīt Tā Kunga darbu uz priekšu.
Bīskapi, mēs zinām, ka jūsu pienākumu nasta var būt smaga, bet, līdzīgi kā viena no jūsu augstākajām prioritātēm ir prezidēt pār Ārona priesterības kvorumiem, Rokasgrāmatā nr. 2 (Handbook 2) ir paskaidrots, ka „bīskaps un viņa padomnieki nodrošina priesterības vadību pār Jauno sieviešu biedrību. Viņi pārrauga un stiprina jaunās sievietes individuāli, gan arī sadarbojoties ar viņu vecākiem un Jauno sieviešu vadītājām šajā darbā.” Tāpat ir norādīts, ka „bīskaps un viņa padomnieki regulāri piedalās Jauno sieviešu sanāksmēs, kalpošanas un citās aktivitātes.”4 Mēs esam pateicīgi par bīskapiem, kuri atvēl laiku tam, lai apmeklētu Jauno sieviešu nodarbības, un sagādā iespējas jaunietēm kalpot, nevis tikai vērot notiekošo. Pateicamies par apliecinājumu, ka novērtējat jauno sieviešu ieguldījumu, palīdzot draudzes locekļiem to vajadzībās! Šādas iespējas kalpot nozīmīgos veidos nāk viņām par svētību — vairāk nekā pasākumi, kuros viņas vienkārši tiek izklaidētas.
Jums, jaunās meitenes Baznīcā, jūsu pusaudžu gadi var būt saspringti un bieži vien izaicinoši. Mēs esam novērojušas, ka jūs arvien vairāk cīnāties ar zemu pašnovērtējumu, trauksmi, paaugstinātu stresu un, iespējams, pat ar depresiju. Tā vietā, lai fokusētos uz savām problēmām, vērsiet savas domas uz citiem, — tas varbūt neatrisinās visas jūsu problēmas, tomēr kalpošana var atvieglināt jūsu slogus un padarīt jūsu izaicinājumus šķietami vieglākus. Viens no labākajiem veidiem, kā celt pašnovērtējumu, ir atskārst, ka, rūpējoties un kalpojot citiem, mums ir daudz vērtīga, ar ko dalīties.5 Es mudinu jūs, jaunās sievietes, brīvprātīgi pieteikties palīdzēt un meklēt iespējas palīdzēt vajadzībās jums visapkārt. Kā jūs pildīsiet savu derību pienākumus un piedalīsieties Dieva valstības celšanā, svētības ieplūdīs jūsu dzīvē un jūs atklāsiet patiesu un paliekošu prieku māceklībā.
Brāļi un māsas, mūsu jaunās sievietes ir apbrīnojamas. Viņām piemīt talanti, nebeidzams entuziasms un enerģija, un viņas ir līdzjūtīgas un mīlošas. Viņasvēlas kalpot. Viņām ir jāzina, ka viņas tiek novērtētas un ka viņām ir būtiska loma glābšanas darbā. Gluži kā jaunie vīrieši sagatavojas Ārona priesterībā lielākai kalpošanai, kad viņi pāriet uz Melhisedeka priesterību, mūsu jaunās sievietes gatavojas kļūt par dižākās sieviešu organizācijas uz Zemes — Palīdzības biedrības — loceklēm. Kopā šīs skaistās, stiprās, uzticīgās jaunās sievietes un jaunie vīrieši gatavojas kļūt par sievām un vīriem, mātēm un tēviem, kuri audzinās celestiālās Dieva valstības cienīgas ģimenes.
Es liecinu, ka mūsu Debesu Tēva darbs ir īstenot nemirstību un mūžīgo dzīvi Viņa bērniem.6 Mūsu dārgajām jaunajām sievietēm ir būtiska loma šī diženā darba paveikšanā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.