Pretstats visās lietās
Lai mēs varētu izmantot savu rīcības brīvību, mums ir nepieciešamas pretējas izvēles iespējas.
Nesen, ar sievu braucot pa mums nepazīstamu pilsētu, es nejauši nepareizi nogriezos, kā rezultātā mēs nokļuvām uz ātrgaitas šosejas, kur daudzu kilometru garumā mums nebija iespējas atkal apgriezties. Mēs bijām saņēmuši laipnu ielūgumu uz drauga mājām un uztraucāmies, ka tagad ieradīsimies daudz vēlāk, nekā bija paredzēts.
Kamēr mēs braucām pa šoseju un izmisīgi meklējām nobrauktuvi, es vainoju sevi par to, ka nebiju uzmanīgi sekojis navigācijas sistēmas norādēm. Šī pieredze man lika aizdomāties par to, kā dažkārt mēs savā dzīvē pieņemam nepareizus lēmumus un kā mums pazemīgi un pacietīgi jāsadzīvo ar sekām, līdz mēs varam atkal izmainīt savu kursu.
Dzīve sastāv no izvēļu veikšanas. Mūsu Tēvs Debesīs deva mums dievišķo rīcības brīvības dāvanu tieši tā iemesla dēļ, lai mēs mācītos no savām izvēlēm — gan no pareizajām, gan nepareizajām. Mēs izlabojam savas nepareizās izvēles tad, kad nožēlojam grēkus. Tieši šajā brīdī notiek izaugsme. Debesu Tēva iecere mums visiem ir paredzēta, lai mēs mācītos, attīstītos un virzītos uz mūžīgo dzīvi.
Kopš tā laika, kad mūs ar sievu pirms daudziem gadiem mācīja misionāri un mēs pievienojāmies Baznīcai, mani vienmēr ir iedvesmojušas varenās mācības, ko Lehijs Mormona Grāmatā deva savam dēlam Jēkabam. Viņš viņam mācīja, ka „Dievs Tas Kungs ļāva cilvēkam rīkoties patstāvīgi” un ka „ir vajadzīgs, lai būtu pretstats visās lietās”. Lai mēs varētu izmantot savu rīcības brīvību, mums ir nepieciešamas pretējas izvēles iespējas. Veicot šīs izvēles, Mormona Grāmata mums arī atgādina, ka mēs esam tikuši „pietiekami apmācīti” un ka „Kristus Gars” ir dots katram no mums, lai mēs „varētu atšķirt labu no ļauna”.
Dzīvē mēs nepārtraukti saskaramies ar daudzām svarīgām izvēlēm. Piemēram:
-
izvēle —sekot vai nesekot Dieva baušļiem.
-
izvēle — ticēt un atpazīt brīnumus, kad tie notiek, vai skeptiski gaidīt uz kādu notikumu un tikai tad izvēlēties ticēt.
-
izvēle — uzticēties Dievam vai bailīgi gaidīt uz nākamo nākotnes izaicinājumu.
Tāpat kā man, veicot nepareizu pagriezienu, kas mani noveda uz šosejas, izciest mūsu pašu neveiksmīgo izvēļu sekas var būt īpaši sāpīgi, jo mēs nevaram vainot nevienu citu, kā tikai sevi. Tomēr mēs vienmēr varam izvēlēties saņemt mierinājumu caur dievišķo grēku nožēlošanas procesu, izlabot nepareizo un galu galā iegūt mācības, kas izmainīs mūsu dzīvi.
Dažkārt mēs piedzīvojam pretestību un pārbaudījumus tādu apstākļu dēļ, ko mēs nevaram ietekmēt, piemēram:
-
brīži, kad esam pie labas veselības, kas mijas ar slimības periodiem.
-
miera laiki un kara laiki.
-
dienas vai nakts stunda vai gadalaiks — vai tā būtu vasara vai ziema.
-
laiks, kad mums ir darba pilnas rokas, kam seko atpūta.
Lai gan mēs parasti nevaram izvēlēties šādas situācijas, jo tās vienkārši notiek, mēs vēl arvien spējam brīvi izvēlēties, kā uz tām reaģēt. Mēs varam izvēlēties reaģēt ar pozitīvu vai pesimistisku attieksmi. Mēs varam tiekties mācīties no šīs pieredzes un lūgt palīdzību un atbalstu no Tā Kunga, vai arī mēs varam izlemt, ka mums jācieš vienatnē un ar šo izaicinājumu jātiek galā vieniem pašiem. Mēs varam „pieskaņot savas buras” jaunajai realitātei, vai arī mēs varam izlemt neko nemainīt. Nakts tumsā mēs varam iedegt gaismu. Ziemas aukstumā mums vajadzētu izvēlēties valkāt siltas drēbes. Slimības laikā mēs varam meklēt medicīnisku un garīgu palīdzību. Visos šajos apstākļos mēs izvēlamies, kāda būs mūsu rīcība.
Pielāgoties, mācīties, tiekties, izvēlēties — šie visi ir darbības vārdi. Atcerieties, ka mēs esam personas, kas rīkojas pašas, nevis priekšmeti, uz kuriem iedarbojas. Nekad neaizmirsīsim, ka Jēzus apsolīja „uzņem[ties] Savas tautas sāpes un slimības, … lai Viņš zinātu, … kā palīdzēt” mums, kad mēs pie Viņa vēršamies. Mēs varam izvēlēties celt savu pamatu uz Jēzus Kristus klints, lai tad, kad nāk virpuļvēji, tiem „nebūtu spēka” pār mums. Viņš ir apsolījis, ka „katru, kas nāks [pie Viņa], to [Viņš] pieņem[s]; un svētīti ir tie, kas nāk pie [Viņa]”.
Īpaši svarīgs ir vēl viens papildu princips. Lehijs teica, ka „ir vajadzīgs … pretstats visās lietās”. Tas nozīmē, ka pretstati nepastāv neatkarīgi viens no otra. Tie pat var viens otru papildināt. Mēs nevarētu atpazīt prieku, ja nekad nebūtu pieredzējuši bēdas. Dažkārt laiks, kad jūtam izsalkumu, mums palīdz būt īpaši pateicīgiem tad, kad mums atkal ir pietiekami daudz ēdiena. Mēs nevarētu atpazīt patiesību, ja nekad nebūtu šur un tur sastapušies ar meliem.
Šie visi pretstati ir kā vienas monētas abas puses. Vienmēr vienlaicīgi pastāv abas puses. Čārlzs Dikenss sniedza piemēru šai domai, rakstot: „Tie bija labākie laiki, tie bija sliktākie laiki.”
Ļaujiet man dalīties piemērā no mūsu pašu dzīves. Laulība, ģimenes veidošana un vecāku loma mums ir nesusi vienus no skaistākajiem laimes mirkļiem, kādus mēs jebkad savā dzīvē esam pieredzējuši, bet arī vislielākos sāpju, ciešanu un sēru mirkļus, kad ar kādu no mums kaut kas atgadījās. Bezgalīgam priekam un svētlaimei kopā ar mūsu bērniem dažkārt sekoja atkārtoti slimību periodi, ārstēšanās slimnīcās vai satraukuma pilnas, negulētas naktis, kad radām atvieglojumu lūgšanās un saņemot priesterības svētības. Šīs pretējās pieredzes mums mācīja, ka ciešanu brīžos mēs nekad neesam vieni, un tās mums arī parādīja, cik daudz mēs spējam paveikt ar Tā Kunga palīdzību un atbalstu. Šīs pieredzes brīnišķīgos veidos ir palīdzējušas mūs izveidot par tādiem, kādi esam šodien, un tas viss ir bijis tā vērts. Vai tad tas nav iemesls, kāpēc mēs šeit ieradāmies?
Mēs atrodam dažus interesantus piemērus arī Svētajos Rakstos:
-
Lehijs mācīja savam dēlam Jēkabam, ka ciešanas, ko viņš izcieta tuksnesī, palīdzēja viņam iepazīt Dieva varenību un ka „[Dievs] iesvētīs [viņa] bēdas [viņa] labumam”.
-
Džozefa Smita cietsirdīgā ieslodzījuma laikā Libertī cietumā Tas Kungs viņam pateica, ka „tas viss dos [viņam] pieredzi un nāks [viņam] par labu”.
-
Visbeidzot, Jēzus Kristus bezgalīgais upuris noteikti bija visskaudrākais sāpju un ciešanu piemērs, kāds jebkad redzēts, bet tas arī atnesa Viņa Izpirkšanas brīnišķās svētības visiem Dieva bērniem.
Kur spīd saule, tur atrodama arī ēna. Plūdi var atnest postu, bet tie parasti atnes arī dzīvību. Bēdu asaras nereti pārvēršas arī atvieglojuma un prieka asarās. Sēras par mīļoto aiziešanu mūžībā vēlāk tiks kompensētas ar atkalsatikšanās prieku. Kara un iznīcības laikos tie, kam ir „acis, kas redz, un ausis, kas dzird”, saņem arī daudz mazu laipnības un mīlestības apliecinājumu.
Mūsdienu pasaule bieži tiek asociēta ar bailēm un satraukumu — bailēm par to, ko mums nesīs nākotne. Bet Jēzus mums mācīja uzticēties un „griez[ties] pie [Viņa] katrā domā, nešaub[īties], nebaid[īties]”.
Pieliksim ļoti apzinātas pūles, cenšoties saskatīt katras monētas, kas mums dzīvē piešķirtas, abas puses. Lai gan abas puses mums uzreiz var nebūt redzamas, mēs varam zināt un paļauties uz to, ka tās vienmēr pastāv.
Mēs varam būt droši, ka mūsu grūtības, bēdas, ciešanas un sāpes nenosaka to, kas mēs esam, — drīzāk tas, kā mēs uz tām reaģējam, palīdz mums augt un tuvoties Dievam. Mūsu attieksme un izvēles daudz precīzāk nosaka to, kas mēs esam, nekā mūsu izaicinājumi.
Kad esat veseli — novērtējiet to un esiet pateicīgi par to ik brīdi. Kad esat sasirguši — tiecieties ar pacietību no tā mācīties un ziniet, ka tas var atkal mainīties saskaņā ar Dieva gribu. Kad jūtaties bēdīgi, esiet cerības pilni, ka laime ir tepat aiz stūra, mēs tikai bieži vien to vēl nespējam saskatīt. Apzināti novirziet savas domas, pievēršoties izaicinājumu pozitīvajiem aspektiem, jo neapšaubāmi tādi arī ir. Nekad neaizmirstiet būt pateicīgi. Izvēlieties ticēt. Izvēlieties ticēt Jēzum Kristum. Izvēlieties vienmēr uzticēties Dievam. Izvēlieties „domāt celestiāli”, kā mūs nesen mācīja prezidents Rasels M. Nelsons!
Vienmēr paturēsim prātā mūsu Debesu Tēva brīnišķīgo ieceri attiecībā uz mums. Viņš mūs mīl, un Viņš sūtīja Savu Mīļoto Dēlu mums palīdzēt mūsu grūtībās un atvērt mums durvis, lai mēs varētu atgriezties pie Viņa. Jēzus Kristus dzīvo un ir mums līdzās ik brīdi, gaidot, kad mēs izvēlēsimies vērsties pie Viņa pēc palīdzības, spēka un glābšanas. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.