Augstākā Prezidija vēstījums, 2010. gada jūnijs
Kanārijputniņi ar pelēkām spalvām spārnos
Gandrīz pirms 60 gadiem, laikā, kad es kalpoju kā jauns bīskaps, manā bīskapijā nomira kāda atraitne Ketlīna Makkī. Starp viņas palikušajām lietām bija trīs kanārijputniņi. Divi kanārijputniņi, kas bija nevainojami dzelteni, tika atdoti viņas draugiem. Trešais kanārijputniņš Bilijs bija dzeltens ar pelēkām spalvām spārnos. Māsa Makkī man bija uzrakstījusi zīmīti: „Vai jūs un jūsu ģimene sniegsiet Bilijam mājas? Viņš nav tas skaistākais, bet viņš vislabāk dzied.”
Māsa Makkī bija ļoti līdzīga savam dzeltenajam kanārijputniņam ar pelēkajām spalvām spārnos. Viņa nebija svētīta ar skaistumu vai apdāvināta ar pašpārliecinātību, vai pagodināta ar pēcnācējiem. Tomēr viņas dziesma palīdzēja citiem daudz labprātīgāk nest savas nastas un daudz meistarīgāk izpildīt savus uzdevumus.
Pasaule ir pilna ar dzelteniem kanārijputniņiem ar pelēkām spalvām spārnos. Par nožēlu tikai ļoti nedaudz no viņiem ir iemācījušies dziedāt. Daži no viņiem ir jauni cilvēki, kuri nezina, kas viņi ir, par ko viņi var kļūt, vai pat to, par ko viņi vēlas kļūt; viss, ko viņi vēlas, ir kļūt par kādu. Citus ir saliecis vecums, apgrūtinājušas problēmas vai piepildījušas šaubas, un viņi dzīvo, izmantodami tikai niecīgu daļu no savām spējām.
Lai dzīvotu diži, mums ir jāattīsta spēja stāties pretī nepatikšanām ar drosmi, pieņemt vilšanos ar dzīvesprieku un triumfu ar pazemību. Jūs jautāsit: „Kā lai mēs sasniedzam šos mērķus?” Es atbildēšu: „Iegūstot patiesu sapratni par to, kas mēs patiesībā esam!” Mēs esam dzīvā Dieva, pēc kura tēla mēs esam radīti, dēli un meitas. Padomājiet par to: radīts pēc Dieva tēla. Mēs nevaram patiesi tam noticēt, nepieredzot dziļu jaunu spēka un varas apziņu.
Mūsu pasaulē tikumisks raksturs bieži vien šķiet mazāksvarīgs nekā skaistums un pievilcība. Taču jau no sendienām atbalsojas Tā Kunga padoms pravietim Samuēlam: „Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi” (1. Samuēla 16:7).
Kad Glābējs meklēja ticīgu cilvēku, Viņš neizvēlējās kādu no daudzajiem paštaisnajiem cilvēkiem, kurus varēja regulāri sastapt sinagogās. Drīzāk Viņš aicināja to no Kapernaumas zvejniekiem. Šaubu svaidītais, neskolotais, impulsīvais Sīmanis kļuva par Pēteri, ticības apustuli. Dzeltenais kanārijputniņš ar pelēkajām spalvām spārnos ieguva pilnīgu Skolotāja uzticību un pastāvīgu mīlestību.
Kad Glābējs izvēlējās dedzīgu un spēcīgu misionāru, Viņš neatrada to starp Saviem piekritējiem, bet starp Saviem pretiniekiem. Sauls, vajātājs, kļuva par Pāvilu sludinātāju.
Pestītājs izvēlējās nepilnīgus cilvēkus, lai mācītu viņiem to, kā kļūt pilnīgiem. Tā Viņš darīja toreiz. Tā Viņš dara arī tagad — Viņš izvēlas kanārijputniņus ar pelēkām spalvām spārnos. Viņš aicina tevi un mani kalpot Viņam šeit uz Zemes. Mums ir jābūt pilnīgai apņēmībai. Un, ja savā cīņā mēs paklūpam, tad lūgsim: „Vadi mūs, ak, vadi mūs, dižais Radītāj, ārā no tumsas, lai vēlreiz dotos cīņā.”1
Mana lūgšana ir, lai mēs sekotu Glābēja piemēram, Kuru bieži varēja atrast sarunājamies ar nabagajiem, apspiestajiem, nomāktajiem un apbēdinātajiem. To darot, lai no mūsu sirds nāk patiesa dziesma.
© 2010 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Printed in Germany. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/09. Tulkojuma apstiprinājums: 6/09. First Presidency Message, June 2010 tulkojums. Latvian 09366 153
Kā mācīt no šī vēstījuma
Mācot … , bieži palīdz tas, ka tie, kas tiek mācīti, klausoties cenšas saredzēt kaut ko specifisku.” (Teaching, No Greater Call [1999], 55). Lai palīdzētu ģimenes locekļiem saprast prezidenta Monsona vēstījumu, apsveriet iespēju palūgt viņiem sagatavoties dalīties tajā, ko viņi būs iemācījušies, izlasot šo vēstījumu kopā. Uzaiciniet katru dalīties tajā, kas viņam vai viņai liekas svarīgs šajā rakstā. Pabeidziet, liecinot par prezidenta Monsona vēstījumu.
Dieva vārda mācīšana, kā tas tika dots caur Viņa praviešiem, var atstāt spēcīgu ietekmi uz to cilvēku dzīvi, kurus mēs mācām (skat. Teaching, No Greater Call, 50). Prezidents Monsons paziņoja, ka spēks un vara slēpjas tajā, ka mēs zinām to, ka esam Dieva bērni. Pēc tam, kad esat izlasījuši šo rakstu, palūdziet ģimeni dalīties tajā, kas palīdz viņiem atcerēties to, kas viņi ir.