Augstākā Prezidija vēstījums, 2011. gada janvāris
Tam Kungam ir nepieciešami misionāri
Pagājušā gada oktobra vispārējā konferencē es izteicu nepieciešamību pēc lielāka misionāru skaita. Katram cienīgam, spējīgam jaunam vīrietim nepieciešams sagatavoties kalpošanai misijā. Šāda kalpošana ir priesterības pienākums — saistības, ko Tas Kungs sagaida no mums, kuriem ir tik ļoti daudz dots. Jaunie vīrieši, es mudinu jūs gatavoties kalpošanai kā misionāram. Esiet tīri, šķīsti un cienīgi, lai pārstāvētu To Kungu. Saglabājiet savu veselību un spēku. Studējiet Svētos Rakstus. Kur tas ir iespējams, piedalieties seminārā vai institūtā. Mācieties no misionāru rokasgrāmatas Sludini Manu evaņģēliju.
Māsas, lai arī jums nav tādas priesterības atbildības kā jaunajiem vīriešiem kalpot kā pilnlaika misionāriem, arī jūs sniedzat vērtīgu ieguldījumu kā misionāres, un mēs ar prieku pieņemam jūsu kalpošanu.
Baznīcas brāļi un māsas brieduma gados, es jums atgādinu, ka Tam Kungam ir nepieciešams, lai daudzi no jums kalpotu kā pilnlaika misionāri. Tie no jums, kuri vēl neesat tajā dzīves posmā, kad jūs varētu kalpot kā pāri misijā, es mudinu jūs tagad sagatavoties tai dienai, kad jūs ar savu dzīvesbiedru to varētu darīt. Ir tikai dažas reizes jūsu dzīvē, kad jūs baudīsit patīkamās sajūtas un gandarījumu, kas rodas, kopā sniedzot pilnlaika kalpošanu Meistara darbā.
Daži no jums, iespējams, pēc dabas esat kautrīgi vai uzskatāt sevi par nepiemērotiem, lai apstiprinoši atbildētu uz aicinājumu kalpot. Atcerieties, ka šis ir Tā Kunga darbs, un, kad mēs strādājam Tā Kunga labā, mēs esam tiesīgi saņemt Tā Kunga palīdzību. Tas Kungs dos mums spējas, ka varēsim panest uzliktās nastas.
Citi, lai arī ir cienīgi kalpot, iespējams, domā, ka viņiem ir svarīgākas prioritātes. Es labi atceros Tā Kunga solījumu: „To, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu” (1. Samuēla 2:30). Neviens no mums nevar vairāk turēt godā mūsu Debesu Tēvu un mūsu Glābēju, kā kalpojot kā uzticīgs, līdzjūtīgs misionārs.
Šādas kalpošanas piemērs bija misionāru pāra Jūliusa un Dorotejas Fuseku pieredze, kuri tika aicināti kalpot misijā Polijā. Brālis Fuseks bija dzimis Polijā. Viņš runāja šai valodā. Viņš mīlēja šos ļaudis. Māsa Fuseka bija dzimusi Anglijā, un viņa maz zināja par Poliju un neko nezināja par tās ļaudīm. Uzticoties Tam Kungam, viņi uzsāka savu uzdevumu. Darbs bija vienmuļš, viņu uzdevums neaptverams. Misija toreiz Polijā nebija izveidota. Fusekiem dotais uzdevums bija sagatavot ceļu, lai varētu tikt izveidota misija.
Vai elders un māsa Fuseki krita izmisumā sava lielā uzdevuma dēļ? Nevienu brīdi. Viņi zināja, ka viņu aicinājums ir no Dieva. Viņi lūdza pēc Viņa dievišķās palīdzības, un viņi ar visu sirdi veltīja sevi darbam.
Pēc kāda laika elders Rasels M. Nelsons, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, elders Hans B. Ringers, toreiz būdams Septiņdesmitais, un es kopā ar elderu Fuseku tikāmies ar Polijas valdības reliģisko lietu ministru Adamu Lopatku. Mēs dzirdējām viņu sakām: „Jūsu baznīca šeit ir laipni lūgta. Jūs varat celt savas ēkas, jūs varat sūtīt savus misionārus. Šis cilvēks,” norādot uz Jūliusu Fuseku, „ir labi kalpojis jūsu baznīcai. Jūs varat būt pateicīgi par viņa piemēru un viņa darbu.”
Līdzīgi Fusekiem darīsim to, kas mums ir jādara Tā Kunga darbā. Tad mēs varam kopā ar Jūliusu un Doroteju Fusekiem atcerēties psalmu:
„Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
… Viņš neļaus tavai kājai slīdēt.
Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ” (Psalmi 121:2–4).
© 2011 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Printed in Germany. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/10. Tulkojuma apstiprinājums: 6/10. First Presidency Message, January 2011 tulkojums. Latvian. 09761 153
Kā mācīt no šī vēstījuma
Teaching, No Greater Call ir rakstīts: „Dalieties personīgā pieredzē par to, kā dzīvošana pēc evaņģēlija principa ir svētījusi jūsu dzīvi. Aiciniet tos, kurus jūs mācāt, īsi dalīties savā pieredzē” ([1999], 159). Izlasiet šo vēstījumu un tad pavaicājiet ģimenes locekļiem, par kuriem prezidents Monsons runāja, kam būtu jākalpo misijā. Dalieties personīgā pieredzē par kalpošanu kā pilnlaika misionāriem, kas bijusi jums vai citiem. Vai arī pastāstiet par saviem plāniem kalpot par misionāru nākotnē. Lūdziet ģimenes locekļus dalīties savos plānos un pozitīvajā pieredzē.