Augstākā Prezidija vēstījums, 2012. gada februāris
Skubiniet viņus lūgt
Kad es biju mazs zēns, mani vecāki ar savu piemēru mācīja man, kā lūgt. Es sāku ar to, ka iedomājos, ka Debesu Tēvs ir tālu projām. Kad es pieaugu, mana lūgšanas pieredze mainījās. Manā prātā Debesu Tēvs ir līdzās, Viņš zaigojas spožā gaismā un Viņš pazīst mani pilnīgi.
Šī izmaiņa notika tad, kad es ieguvu drošu liecību par to, ka Džozefs Smita stāsts par 1820. gada notikumiem Mančesterā, Ņujorkas štatā, ir patiess.
„Es ieraudzīju gaismas stabu spožāku par sauli, tieši virs savas galvas, kas pakāpeniski nolaidās, līdz krita man pāri.
Tiklīdz tas parādījās, es jutos atbrīvots no ienaidnieka, kas mani turēja saistītu. Kad gaisma apstājās virs manis, es ieraudzīju divas personas stāvam virs manis gaisā, kuru spožumu un godību nav pat iespējams aprakstīt. Viena no viņām uzrunāja mani, nosaucot mani vārdā un, norādot uz otro, sacīja — Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi viņu!” (Džozefs Smits — Vēsture 1:16–17).
Debesu Tēvs tajā skaistajā pavasara dienā bija tajā birzī. Viņš nosauca Džozefu vārdā. Un viņš stādīja priekšā augšāmcēlušos pasaules Glābēju kā Savu „mīļo Dēlu”. Lai arī kur jūs lūdzat un kad vien jūs lūdzat, jūsu liecība par šo brīnišķīgo notikumu var jūs svētīt.
Tēvs, kuru mēs lūdzam, ir brīnišķīgais Dievs, kurš caur Savu mīļoto Dēlu radīja pasaules. Viņš dzird mūsu lūgšanas, tāpat kā Viņš dzirdēja Džozefa lūgšanu — tikpat skaidri, ja tās tiktu izteiktas Viņa klātbūtnē. Viņš mīl mūs pietiekami, lai dotu Savu Dēlu kā mūsu Glābēju. Ar šo dāvanu Viņš deva mums iespēju iegūt nemirstību un mūžīgo dzīvi. Un Viņš piedāvā mums iespēju, caur lūgšanu Sava Dēla vārdā, sazināties ar Viņu šajā dzīvē tik bieži, cik vien mēs to izvēlamies darīt.
Priesterības nesējiem Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā ir svēta atbildība „apmeklēt mājās katru baznīcas locekli, un skubināt tos lūgt Dievu balsī un slepenībā” (M&D 20:47; uzsvērums ir pievienots).
Pastāv daudzi veidi, kā kādu skubināt lūgt. Piemēram, mēs varam liecināt, ka Dievs ir pavēlējis mums lūgt vienmēr, vai arī mēs varam aprakstīt piemērus no Svētajiem Rakstiem un no mūsu pašu pieredzes par svētībām, kas ir nākušas no pateicības, sirsnīga lūguma vai jautājuma lūgšanām. Piemēram, es varu liecināt, ka es zinu, ka Debesu Tēvs atbild uz lūgšanām. Es esmu saņēmis norādījumu un mierinājumu no vārdiem, kas ir ienākuši manā prātā, un es zinu caur Garu, ka šie vārdi bija no Dieva.
Pravietim Džozefam Smitam bija šāda pieredze un jums arī var būt. Viņš saņēma šādu atbildi uz dziļi izjustu lūgšanu:
„Mans dēls, miers tavai dvēselei; tavas likstas un tavas ciešanas būs, bet tikai mazu brītiņu;
un tad, ja tu tās labi izturēsi, Dievs tevi paaugstinās augstumos” (M&D 121:7–8).
Tā bija atklāsme no mīloša Tēva uzticīgam dēlam lielu grūtību brīdī. Katrs Dieva bērns var sazināties lūgšanā ar Viņu. Nevienam pamudinājumam lūgt nav bijusi lielāka ietekme uz mani kā mīlestības un gaismas sajūtām, kas nāk līdz ar pazemīgas lūgšanas atbildēm.
Mēs iegūstam liecību par kādu Dieva bausli, ievērojot šo bausli (skat. Jāņa 7:17). Tas arī attiecas uz bausli, lai mēs lūdzam vienmēr balsī un klusumā. Kā jūsu skolotājs un draugs es apsolu, ka Dievs atbildēs uz jūsu lūgšanām un ka ar Svētā Gara spēku jūs varēsiet zināt paši, ka atbilde ir no Viņa.
© 2012 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/11. Tulkojuma apstiprinājums: 6/11. First Presidency Message, February 2012 tulkojums. Latvian 10362 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
-
„Attēli ir vērtīgi palīglīdzekļi, lai atbalstītu mācību stundas galveno ideju” (Teaching, No Greater Call [1999], 160, 176). Parādiet Džozefa Smita Pirmās vīzijas gleznu. Apspriediet Džozefa Smita lūgšanas brīdī piedzīvoto. Cik lielā mērā jūsu lūgšanas būtu vairāk piepildītas ar jēgu, ja jūs iedomātos „Debesu Tēvu … līdzās”, kā to dara prezidents Airings?
-
Kā iesaka prezidents Airings, apsveriet iespēju dalīties savā liecībā par lūgšanu, aprakstīt svētības, kuras jūs saņēmāt tāpēc, ka lūdzāt, vai dalīties Svēto Rakstu pantos par lūgšanu.