2013
Misionāru darbs
janvāris 2013


Apmeklējuma mācības vēstījums, 2013. gada janvāris

Misionāru darbs

Lūdziet un studējiet šo materiālu, un piemērotā brīdī apspriediet to ar māsām, kuras apmeklējat. Uzdodiet jautājumus, kas palīdz jums stiprināt māsas, kuras apmeklējat, un padara Palīdzības biedrību par aktīvu jūsu dzīves sastāvdaļu. Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet reliefsociety.lds.org.

Palīdzības biedrības zīmogs

Ticība, ģimene, palīdzība

Pēdējo Dienu svētie ir sūtīti „lai strādātu [Tā Kunga] vīna dārzā cilvēku dvēseļu glābšanai” (M&D 138:56), kas sevī ietver misionāru darbu. Mums nav nepieciešams formāls misijas aicinājums, lai dalītos evaņģēlijā. Citi, kuru dzīves svētīs evaņģēlijs, ir mums apkārt, un, ja mēs sagatavosimies, Tas Kungs mums palīdzēs. Apmeklējošās māsas var uzņemties savus garīgos pienākumus un var palīdzēt „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).

Kad pravietis Džozefs Smits organizēja Palīdzības biedrību 1842. gadā, viņš teica, ka sievietēm ne tikai ir jārūpējas par trūcīgajiem, bet arī ir jāglābj dvēseles.1 Tas vēl joprojām ir mūsu mērķis.

„Tas Kungs … uztic liecību par patiesību tiem, kas tajā dalās ar pārējiem,” teica prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā Prezidijā. „Pat vairāk — Tas Kungs sagaida, ka Viņa Baznīcas locekļi „[atvērs savu muti] visu laiku, sludinot [Viņa] evaņģēliju ar prieka skaņu” (M&D 28:16). … Dažreiz viena liecības frāze var izraisīt notikumu virkni, kas ietekmēs kāda cilvēka dzīvi uz visu mūžību.”2

No Svētajiem Rakstiem

Mācība un Derības 1:20–23; 18:15; 123:12

No mūsu vēstures

Olgas Kovarovas no bijušās Čehoslovākijas stāsts ir piemērs Baznīcas locekļu misionāru darbam Palīdzības biedrības vēsturē. 1970. gadā Olga studēja doktorantūrā un bija izsalkusi pēc dziļākas garīgās dzīves. Viņa ievēroja 75 gadus veco Otakaru Vojkuvku, Pēdējo dienu svēto. „Man viņš izskatījās septiņdesmit piecus gadus vecs, bet savā sirdī viņš līdzinājās astoņpadsmit gadus vecam, priekpilnam cilvēkam,” viņa teica. „Čehoslovākijā tajā cinisma laikā tas bija ļoti neierasti.”

Olga jautāja Otakaram un viņa ģimenei, kā viņi atrada prieku. Viņi iepazīstināja viņu ar citiem Baznīcas locekļiem un iedeva viņai Mormona Grāmatu. Viņa to kāri izlasīja un drīz tika kristīta un konfirmēta. Kopš tā laika Olgai ir bijusi pozitīva ietekme uz pasauli, kurā valda politiskā apspiestība un reliģiskā vajāšana. Viņa kalpoja par Palīdzības biedrības prezidenti savā mazajā draudzē un palīdzēja glābt citus, vedot viņus pie Kristus.3

Ko es varu darīt?

  1. Vai es sekoju Svētā Gara pamudinājumiem, kad es dalos savā liecībā ar māsām, kuras es apmeklēju?

  2. Kā es palīdzu māsām, par kurām es rūpējos, mācīties evaņģēliju?

Atsauces

  1. Skat. Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2007), 450. lpp.

  2. Dīters F. Uhtdorfs, „Waiting on the Road to Damascus”, Liahona, 2011. gada maijs, 76.–77. lpp.

  3. Skat. Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society (2011), 92.–95. lpp.