Augstākā prezidija vēstījums, 2015. gada marts
Viņa maigo roku ieskāvumā
Mani, tāpat kā daudzus citus, bieži iedvesmo skaisti mākslas darbi un mūzika. Reiz izjutu šādu iedvesmu, skatoties uz meistarīgu gleznu, ko radījis dāņu mākslinieks Francis Švarcs. Tās nosaukums ir Ciešanas dārzā (The Agony in the Garden).1
Šajā sāpinoši skaistajā gleznā atainots Glābējs, kurš nometies ceļos Ģetzemanes dārzā. Kamēr Viņš lūdz, Viņam līdzās stāv eņģelis, kurš ieskauj Viņu savās maigajās rokās, dāvājot mierinājumu, debešķīgu palīdzību un atbalstu.
Jo ilgāk aplūkoju šo gleznu, jo vairāk manu sirdi un prātu pārņem neizsakāms saviļņojums un pateicība. Es varu kaut nelielā mērā sajust, kā tas bija — būt klāt, kad Glābējs nonāca līdz Sava diženā laicīgās dzīves uzdevuma kulminācijai, uzņemoties pasaules grēkus. Es apbrīnoju to nebeidzamo mīlestību un līdzjūtību, kādu Tēvs izjūt pret Saviem bērniem. Mani pārņem dziļa pateicība par to, ko bezgrēcīgais Dēls paveica visas cilvēces un manis labā.
Dieva Dēla upuris
Katru gadu šajā laikā mēs pieminam un domājam par Jēzus Kristus upuri, ko Viņš nesa visas cilvēces dēļ.
Tas, ko Glābējs paveica mūsu labā, sākot ar Ģetzemani un beidzot ar Golgātu, sniedzas pāri manai saprašanai. Viņš uzņēmās mūsu grēku nastu un samaksāja mūžīgu un saistošu izpirkumu ne vien par Ādama pirmo pārkāpumu, bet arī par tiem grēkiem un pārkāpumiem, kurus pastrādājuši miljardiem dvēseļu, kas dzīvojušas šajā pasaulē. Šis mūžīgais, svētais upuris lika „Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā” (M&D 19:18).
Viņš cieta par mani.
Viņš cieta par jums.
Manu dvēseli pārpludina pateicība, domājot par šī upura neizmērojamo nozīmi. Es izjūtu pazemību, apzinoties, ka ikviens, kas pieņem šo dāvanu un pievērš savu sirdi Viņam, var saņemt piedošanu un tikt attīrīts no saviem grēkiem, lai cik smags būtu viņa nodarījums vai cik nomācošs viņa slogs.
Mēs no jauna varam tapt pilnīgi tīri un šķīsti. Mēs varam tikt pestīti, pateicoties mūsu mīļotā Glābēja mūžīgajam upurim.
Kurš mūs mierinās?
Kaut arī neviens no mums nekad neizjutīs tik dziļas ciešanas, kā mūsu Kungs, katram no mums būs savi tumšie un rūgtie brīži — brīži, kad šķiet, ka mūsu skumjas un bēdas ir tik lielas, ka nespējam izturēt. Būs arī tādi brīži, kad mūs nežēlīgi nomāks pašu grēku smagums un sirdsapziņas pārmetumi.
Taču, ja, par spīti visam, šajos brīžos domāsim savā sirdī par To Kungu, Viņš pavisam noteikti zinās un sapratīs. Tas, kurš reiz tik nesavtīgi izcieta par mums dārzā un pie krusta, neatstās mūs bez mierinājuma. Viņš mūs stiprinās, uzmundrinās un svētīs. Viņš ieskaus mūs savās maigajās rokās.
Viņš palīdzēs daudz vairāk nekā eņģelis.
Viņš dāvās mums svētīgu mieru, dziedinājumu, cerību un piedošanu,
jo Viņš ir mūsu Pestītājs.
Mūsu Atbrīvotājs.
Mūsu žēlastīgais Glābējs un mūsu svētītais Dievs.
© 2015 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/14. Tulkojuma apstiprinājums: 6/14. First Presidency Message, March 2015 tulkojums. Latvian 12583 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Gatavojoties mācīt, tiecieties pēc Gara vadības, lai izprastu savu apmācāmo vajadzības. Daloties citātos no prezidenta Uhtdorfa vēstījuma, lieciniet par Glābēju un Viņa īstenotās Izpirkšanas upuri. Jūs varētu pajautāt tiem, kurus mācāt, ko viņiem nozīmē Glābēja īstenotā Izpirkšana un kā viņi ir izjutuši Tā Kunga mierinājumu savas dzīves „tumšajos un rūgtajos brīžos”.