Augstākā prezidija vēstījums, 2015. gada decembris
Atvēliet laiku Glābējam
Prezidents Tomass S. Monsons
Vēl vieni Ziemassvētki ir klāt, un līdz ar tiem drīz nāks arī jauns gads. Šķiet, ka vēl vakar mēs svinējām Glābēja dzimšanu un nospraudām sev mērķus.
Vai starp šiem mērķiem, kurus mēs apņēmāmies sasniegt šogad, bija arī mērķis — atvēlēt laiku savā dzīvē un telpu savā sirdī Glābējam? Neatkarīgi no tā, cik labi mums līdz šim ir klājies ar šo mērķu sasniegšanu, es esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies labākus rezultātus. Ziemassvētku laiks ir vispiemērotākais laiks, lai pārskatītu un atjaunotu mūsu centienus.
Mūsu aizņemtajā dzīvē, kur par mūsu uzmanību sacenšas arvien vairāk lietu, ir būtiski, lai mēs apzināti un mērķtiecīgi censtos ieaicināt Kristu savā dzīvē un savās mājās. Un ir ļoti svarīgi, lai mēs, kā tie trīs gudrie vīri no austrumu zemes, nenovērstu savu uzmanību no Viņa zvaigznes un „nāktu pielūgt Viņu”.1
Visā vēstures gaitā Jēzus vēstījums ir palicis nemainīgs. Pēterim un Andrejam Galilejas jūras krastos Viņš teica: „Nāciet Man līdzi.”2 Filips saņēma aicinājumu: „Seko Man.”3 Levīts, kas sēdēja pie muitas būdas, saņēma norādījumu: „Nāc Man pakaļ.”4 Jūs un es, ja vien mēs ieklausīsimies, saņemsim to pašu aicinošo ielūgumu: „Sekojiet Man.”5
Šodien sekojot Viņa pēdās un sekojot Viņa piemēram, mums būs iespējas svētīt citu cilvēku dzīves. Jēzus aicina mūs dot no sevis: „Lūk, Tas Kungs pieprasa sirdi un labu gribu.”6
Vai ir kāds šajos Ziemassvētkos, kuram jums vajadzētu palīdzēt? Vai ir kāds, kas gaida jūsu apmeklējumu?
Pirms vairākiem gadiem es apmeklēju kādu vecu atraitni viņas mājās. Kamēr es tur sēdēju, pie durvīm atskanēja zvans. Pie durvīm stāvēja ļoti aizņemts un labi pazīstams ārsts. Viņu neviens nebija izsaucis, viņš vienkārši juta pamudinājumu apmeklēt pacienti, kura ir vientuļa.
Šajā Ziemassvētku laikā cilvēki, kas ir spiesti palikt savās mājās, no sirdis ilgojas pēc Ziemassvētku apmeklējuma. Kādos Ziemassvētkos, aprūpes centra apmeklējuma laikā, es sēdēju un sarunājos ar piecām pavecākām kundzēm, vecākai no viņām bija 101 gads. Šī kundze bija akla, tomēr viņa atpazina manu balsi.
„Bīskap, šogad jūs atnācāt nedaudz vēlāk!” viņa teica. „Es jau domāju, ka jūs vairs neatnāksiet.”
Mēs kopā pavadījām brīnišķīgu laiku. Kāda paciente tomēr nepacietīgi raudzījās pa logu un atkārtoja atkal un atkal: „Es zinu, ka mans zēns šodien atnāks mani apciemot.” Un es prātoju, vai viņš tiešām atnāks, jo citos Ziemassvētkos viņš tā arī nebija atnācis.
Šogad vēl ir laiks, lai sniegtu palīdzīgu roku, mīlošu sirdi un labu gribu — citiem vārdiem sakot, vēl ir laiks, lai sekotu piemēram, kuru parādīja mūsu Glābējs, un kalpotu tā, kā Viņš vēlas, lai mēs kalpojam. Kalpojot Viņam, mēs nepalaidīsim garām savu iespēju, kā to senos laikos izdarīja iebraucamās vietas saimnieks,7 — atvēlēt Viņam laiku savā dzīvē un telpu savā sirdī.
Vai mēs spējam aptvert to iespaidīgo solījumu, ko ietver eņģeļa vēstījums, kurš tika dots ganiem, kas atradās laukā: „Es jums pasludinu lielu prieku. … jo jums šodien Pestītājs dzimis, … kas ir Kristus, Tas Kungs”?8
Dāvinot Ziemassvētkos cits citam dāvanas, atcerēsimies, novērtēsim un pieņemsim šo dižāko no visām dāvanām — mūsu Glābēja un Pestītāja dāvanu, lai mums varētu būt mūžīgā dzīve.
„Jo kāds labums cilvēkam, ja viņam tiek dota dāvana, un viņš nepieņem šo dāvanu? Lūk, viņš nepriecājas par to, kas tiek dots viņam, nedz arī priecājas par to, kurš ir tās dāvanas devējs.”9
Sekosim Viņam, kalposim Viņam, godāsim Viņu un pieņemsim savā dzīvē Viņa dāvanas, lai mēs varētu, ar tēva Lehija vārdiem sakot, tikt „ieskaut[i] mūžīgi Viņa mīlestības rokās.”10
© 2015 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. First Presidency Message, December 2015 tulkojums. Latvian. 12592 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Prezidents Monsons aicina mūs „apzināti un mērķtiecīgi censt[ies] ienest Kristu savā dzīvē un savās mājās”. Apsveriet iespēju kopā ar tiem, kurus jūs mācāt, apspriest to, kādā veidā viņi varētu personīgi un kā ģimene apzināti censties to īstenot. Jūs varētu apsvērt iespēju — lūgt viņiem iedomāties kādu konkrētu cilvēku vai ģimeni, kuru viņi varētu apmeklēt vai kuriem viņi varētu kalpot šajos Ziemassvētkos. „Šogad vēl ir laiks, lai sniegtu palīdzīgu roku, mīlošu sirdi un labo gribu.”