Augstākā prezidija vēstījums, 2016. gada janvāris
Mūsu mīļo laime
Prezidents Henrijs B. Airings
Pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā
Mēs visi vēlamies, lai mūsu mīļie justos laimīgi, un mēs gribētu, kaut viņiem nāktos pieredzēt pēc iespējas mazāk sāpju. Lasot Mormona Grāmatas stāstus par laimi un sāpēm, mūsu sirds saraujas, domājot par saviem mīļajiem. Šeit būs kāds patiess stāsts par laimīgu laika posmu:
„Un notika, ka nebija strīdu tai zemē dēļ Dieva mīlestības, kas mājoja ļaužu sirdīs.
Un tur nebija nedz skaudības, nedz strīdu, nedz nekārtību, nedz netiklības, nedz melu, nedz slepkavību, nedz jebkāda veida izlaidības; un noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu starp visiem ļaudīm, kas bija tikuši radīti ar Dieva roku.”
Pēc tam mēs lasām:
„Un cik svētīti viņi bija! Jo Tas Kungs svētīja tos visos viņu darbos; jā, patiesi viņi bija svētīti un aplaimoti līdz simts un desmit gadi bija pagājuši; un pirmā paaudze no Kristus bija aizgājusi, un tur nebija strīdu visā zemē.” (4. Nefija 1:15–16, 18.)
Mīloši Kristus mācekļi lūdz un rīkojas, lai iegūtu šādu svētību citiem un sev. Spriežot pēc Mormona Grāmatas stāstiem un, vairumam no mums, arī no mūsu pašu pieredzes, mēs zinām, ka laimes dāvana ir iegūstama. Mēs zinām, ka ceļš uz laimi ir skaidri nosprausts. Mēs zinām arī to, ka turpināt būt laimīgam nav viegli, ja vien mūsu sirdīs, tāpat kā nefijiešiem pēc Glābēja apciemojuma, nemājo „Dieva mīlestība”.
Šāda mīlestība mājoja nefijiešu sirdīs, jo viņi ievēroja likumus, kas ļauj to īstenot. Šī likuma kopsavilkums rodams Svētā Vakarēdiena lūgšanā, kas aizsākas ar izjustu lūgumu mūsu mīlošajam Debesu Tēvam. Mēs lūdzam ar ticības pilnu sirdi un dziļu mīlestību pret mūsu personīgo Glābēju. Mēs ar patiesu nolūku apsolām — pieņemt Viņa Vārdu, atcerēties Viņu un pildīt visus Viņa baušļus. Visbeidzot mēs pielietojam ticību, lai ar mums vienmēr varētu būt Svētais Gars — Dievības trešais loceklis, kurš liecina mūsu sirdīm par Tēvu un Viņa mīļoto Dēlu. (Skat. M&D 20:77, 79.)
Svētā Gara klātbūtnē mūsu sirdis var mainīties, lai mēs vēlētos ieaicināt tajās sava Debesu Tēva un Tā Kunga, Jēzus Kristus, mīlestību. Ieaicināt Dieva mīlestību savā sirdī ir vienkārši — tāpat kā to zaudēt. Piemēram, kāds var izvēlēties lūgt Debesu Tēvu retāk vai nemaksāt pilnu desmito tiesu, vai pārstāt mieloties ar Dieva vārdu, vai ignorēt nabadzīgos un trūkumcietējus.
Jebkura izvēle — neievērot Tā Kunga baušļus — var kļūt par iemeslu tam, ka Svētais Gars atstāj mūsu sirdis. Šis zaudējums mazina mūsu laimi.
Laime, ko vēlam saviem mīļajiem, ir atkarīga no viņu izvēlēm. Lai kā mēs mīlētu bērnu, klausītāju vai savus draugus, mēs nevaram piespiest tos ievērot baušļus, lai viņi varētu būt Svētā Gara cienīgi un lai Tas varētu aizskart un mainīt viņu sirdis.
Tad nu labākais, ko varam darīt, lai palīdzētu saviem mīļajiem, ir darīt jebko, kas vedina tos būt modriem savās izvēlēs. Tā rīkojās Alma, izsakot aicinājumu, kuru varētu izteikt arī jūs:
„[Kaut jūs] pazemotos Tā Kunga priekšā un piesauktu Viņa Svēto Vārdu, un nepārtraukti būtu modri un lūgtu, lai jūs netiktu kārdināti vairāk par to, ko jūs spējat panest, un tā tiktu vadīti ar Svēto Garu, kļūdami pazemīgi, lēnprātīgi, pakļāvīgi, pacietīgi, pilni mīlestības un visa iecietības;
būdami ar ticību Tam Kungam; būdami ar cerību, ka jūs saņemsit mūžīgo dzīvi; būdami vienmēr ar Dieva mīlestību savās sirdīs, lai jūs varētu tikt paaugstināti pēdējā dienā un ieiet Viņa atdusā.” (Almas 13:28–29.)
Es lūdzu, kaut jūsu mīļie varētu pieņemt šo iedvesmoto aicinājumu — izvēlēties ceļu uz nezūdošu laimi!
© 2016 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. First Presidency Message, January 2016 tulkojums. Latvian. 12861 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Prezidents Airings māca, ka tas, cik laimīgi esam savā dzīvē, ir atkarīgs no mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Pārrunājot šo vēstījumu, jūs varētu pievērsties prezidenta Airinga pieminētajām lietām, ko mēs varam izvēlēties darīt (piemēram, lūgt, strādāt, pielietot ticību un uzņemties saistības ar patiesu nolūku), kas palīdzēs mums ceļā uz laimi. Jūs varētu aicināt tos, kurus mācāt, pierakstīt divas vai trīs lietas, ko viņi vēlētos darīt, kas var palīdzēt viņiem „ceļā uz nezūdošu laimi”.