Augstākā prezidija vēstījums, 2016. gada februāris
Droši piezemēties turbulences apstākļos
Nesen es un mana sieva Harieta bijām lidostā un vērojām, kā nosēžas iespaidīgas lidmašīnas. Tā bija vējaina diena, un lidmašīnai, kas grasījās nosēsties, pretī pūta spēcīga vēja brāzma, kas lika ikvienam novērsties un nodrebēt nosēšanās laikā.
Kad mēs vērojām šo cīņu starp dabu un mašīnu, es savās domās atgriezos pie savām lidošanas nodarbībām un principiem, kurus es toreiz apguvu un vēlāk mācīju citiem pilotiem nodarbībās.
„Necentieties ar spēku vadīt lidmašīnu turbulences laikā,” es mēdzu viņiem teikt. „Saglabājiet vēsu prātu, nereaģējiet pārāk asi. Turiet skatienu vērstu uz skrejceļa viduslīniju. Ja novirzāties no vēlamā piezemēšanās ceļa, nekavējoties, bet uzmanīgi veiciet korekcijas. Uzticieties savas lidmašīnas spējām. Izejiet no turbulences.”
Pieredzējuši piloti saprot, ka viņi nevar vienmēr kontrolēt sev apkārt notiekošo. Viņi nevar vienkārši izslēgt turbulenci. Viņi nevar likt lietum vai sniegam pazust. Viņi nevar likt vējam pārstāt pūst vai mainīt savu virzienu.
Bet viņi arī saprot, ka tā ir kļūda — baidīties no turbulences vai spēcīga vēja un jo īpaši — ļaut, lai šie apstākļi viņus paralizē. Veids, kā droši piezemēties apstākļos, kuri ir tālu no ideāliem, ir palikt uz pareizā ceļa, cik precīzi vien iespējams.
Kad es vēroju vienu lidmašīnu pēc otras, veicot pēdējo nosēšanās mēģinājumu un atsaucot atmiņā principus, kurus es apguvu laikā, kad biju pilots, es domāju, vai tajā visā neslēpjas kāda mācība mūsu ikdienas dzīvei.
Mēs nevaram vienmēr kontrolēt vētras, ko dzīve mums sagādā. Dažreiz vienkārši nenotiek pēc mūsu prāta. Mēs varētu justies vilšanās, šaubu, baiļu, skumju vai stresa nomākti.
Šajos brīžos ir viegli kļūt pārņemtiem ar visu to, kas iet šķērsām, un visas savas domas koncentrēt tikai ap mūsu grūtībām. Pastāv kārdinājums — koncentrēt savu uzmanību uz pārbaudījumiem, ar kuriem mēs saskaramies, tā vietā, lai koncentrētos uz Glābēju un mūsu liecību par patiesību.
Bet tas nav labākais veids, kā izturēt dzīves izaicinājumus.
Tieši tāpat kā pieredzējis pilots koncentrējas nevis uz vētru, bet uz skrejceļa viduslīniju un pareizo piezemēšanās punktu, tā arī mums vajadzētu koncentrēt savu uzmanību uz savu ticību — uz mūsu Glābēju, Viņa evaņģēliju un mūsu Debesu Tēva ieceri — un uz mūsu galīgo mērķi — drošu atgriešanos mūsu debesu galamērķī. Mums ir jāuzticas Dievam un jākoncentrē savas pūles uz to, lai paliktu uz māceklības takas. Mums ir jātur savs skatiens, sirds un prāts vērstus uz tādu dzīvi, kādu mums vajadzētu dzīvot.
Tas, ka mēs izrādīsim savu ticību un paļāvību Debesu Tēvam, ar prieku turot Viņa pavēles, mums sniegs laimi un godību. Un, ja mēs paliksim uz ceļa, mēs pārvarēsim jebkuru turbulenci — lai arī cik stipra tā varētu likties — un atgriezīsimies drošībā mūsu debesu mājās.
Neatkarīgi no tā, vai debesis mums apkārt ir skaidras, vai pilnas ar draudīgiem mākoņiem, būdami Jēzus Kristus mācekļi, mēs papriekš dzenamies pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, zinot: ja mēs tā darīsim, tad viss pārējais, kas mums ir vajadzīgs, galu galā tiks piemests (skat. Mateja 6:33).
Cik nozīmīga dzīves mācība!
Jo vairāk mēs koncentrējamies uz savām grūtībām, problēmām, šaubām un bailēm, jo sarežģītāk viss var kļūt. Bet, jo vairāk mēs koncentrējamies uz mūsu galīgo debesu galamērķi un prieku, kas rodas, ejot pa māceklības taku, — mīlot Dievu un kalpojot saviem tuvākajiem, — jo lielāka iespēja, ka mēs veiksmīgi izturēsim grūtos laikus un turbulenci.
Dārgie draugi, neatkarīgi no tā, cik grūta ir mūsu dzīve, Jēzus Kristus evaņģēlijs vienmēr piedāvā labāko ceļu uz drošu nosēšanos mūsu Debesu Tēva valstībā.
© 2016 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. First Presidency Message, February 2016 tulkojums. Latvian 12862 153
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Prezidents Uhtdorfs dod mums padomu — „[uzticieties] Dievam un [koncentrējiet] savas pūles uz to, lai paliktu uz māceklības takas”. Apsveriet iespēju pajautāt tiem, kurus jūs mācāt, — kā viņi ir noturējuši savā uzmanības centrā „mūsu galīgo debesu galamērķi un prieku, kas rodas, ejot pa māceklības taku” brīžos, kad bija jāsaskaras ar pārbaudījumiem. Jūs varētu viņus aicināt padomāt par veidiem, kādos viņi grūtos brīžos var koncentrēt uzmanību uz savu liecību un Jēzu Kristu, un lūgšanu pilniem izlemt, kā īstenot savā dzīvē vienu vai vairākas no šīm idejām.