Augstākā prezidija vēstījums, 2016. gada jūnijs

Mūsu Tēvs, mūsu Audzinātājs

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs

Otrais padomnieks Augstākajā prezidijā

Vai esat jebkad atvēruši kārbu ar detaļām, izņēmuši no tās lietošanas pamācību un nodomājuši: „Tam galīgi nav nekādas jēgas?”

Dažreiz mēs, neskatoties uz saviem labākajiem nodomiem un iekšējo pārliecību, izvelkam kādu detaļu un vaicājam: „Kam tas domāts?” vai „Kā tas iederas?”

Mūsu neapmierinātība aug, kad paskatāmies uz kārbu un ieraugām uzrakstu: „Nepieciešama montāža; bērniem no astoņu gadu vecuma.” Tāpēc ka mēs joprojām esam neziņā, šāds paziņojums nevairo mūsu pašpārliecinātību vai pašcieņu.

Dažreiz mums ir līdzīgas pieredzes ar evaņģēliju. Kad skatāmies uz kādu tā daļu, varam kasīt pakausi un brīnīties, kam vajadzīga šī daļa. Vai, kad apskatām kādu citu detaļu, varam nākt pie atziņas, ka pat pēc cītīgiem pūliņiem mēs vienkārši nevaram saprast, kāpēc tā detaļa ir iekļauta komplektā.

Mūsu Debesu Tēvs ir mūsu audzinātājs

Par laimi, mūsu Debesu Tēvs ir devis mums brīnišķīgus norādījumus, pēc kuriem veidot savu dzīvi un vislabākajā veidā „salikt sevi kopā”. Šie norādījumi darbojas, neatkarīgi no mūsu vecuma vai apstākļiem. Viņš ir devis mums evaņģēliju un Jēzus Kristus Baznīcu. Viņš ir devis mums pestīšanas ieceri, glābšanas ieceri, patiešām, — laimes ieceri. Viņš nav mūs atstājis vienus visās dzīves neskaidrībās vai izaicinājumos, sakot: „Nu, tā. Vēlu veiksmi. Izdomā pats.”

Ja vien būsim pacietīgi un raudzīsimies ar pazemīgu sirdi un atvērtu prātu, mēs atklāsim, ka Dievs ir devis mums daudzus rīkus, lai labāk saprastu Viņa visaptverošos norādījumus mūsu laimīgai dzīvei:

Viņš ir devis mums nenovērtējamo Svētā Gara dāvanu, kas var būt mūsu personīgais, debešķīgais skolotājs, kad studējam Dieva vārdu un mēģinām saskaņot savas domas un rīcību ar Viņa vārdu.
Viņš ir devis mums nepārtrauktu piekļuvi Viņam caur lūgšanām, kas teiktas ticībā, un lūgumiem, kas izteikti ar patiesu nolūku.
Viņš ir devis mums mūsdienu apustuļus un praviešus, kuri atklāj Dieva vārdu mūsdienās un kuriem ir pilnvaras saistīt jeb aizzīmogot uz Zemes un debesīs.
Viņš ir atjaunojis Savu Baznīcu — ticīgo organizāciju, kurā strādā visi kopā, lai palīdzētu cits citam, cenšoties īstenot savu glābšanu ar dziļu pazemību un neaprakstāmu prieku.¹
Viņš ir devis mums Svētos Rakstus — Savu rakstīto vārdu mums.
Viņš ir devis neskaitāmus mūsdienu tehnoloģijas rīkus, lai mums palīdzētu māceklības ceļā. Daudzus no šiem brīnumainajiem instrumentiem var atrast tīmekļvietnē LDS.org.

Kāpēc mūsu Debesu Tēvs ir devis mums tik daudz palīdzības? Tāpēc ka Viņš mūs mīl. Un, tāpēc ka par Sevi Viņš sacīja: „Šis ir Mans darbs un Mana godība — īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”²

Citiem vārdiem, Debesu Tēvs ir mūsu Dievs, un Dievs ir mūsu audzinātājs.

Mūsu Debesu Tēvs zina Savu bērnu vajadzības labāk par visiem. Viņa darbs un godība ir palīdzēt mums ik uz soļa, dodot mums brīnumainus laicīgos un garīgos resursus, lai palīdzētu mums atgriezties pie Viņa.

Katrs tēvs ir audzinātājs

Dažās pasaules daļās ģimenes un sabiedrība pagodina tēvus jūnijā. Izrādīt godu un cieņu saviem vecākiem vienmēr ir labi. Tēvi dara daudz laba savām ģimenēm un viņiem ir daudzas brīnišķīgas īpašības. Divas no vissvarīgākajām lomām, kas tēviem ir savu bērnu dzīvē, ir būt par labu paraugu un audzinātāju. Tēvi dara vairāk, nekā tikai saka saviem bērniem, kas ir pareizs un kas nepareizs; viņi dara daudz vairāk, nekā tikai pamet viņiem rokasgrāmatu un sagaida, ka bērni paši izpratīs dzīvi.

Tēvi audzina savus dārgos bērnus un rāda ar savu labo piemēru, kā dzīvot godīgu dzīvi. Tēvi nepamet savus bērnus, bet gan steidzas viņiem palīgā, palīdzot piecelties, kad vien viņi pakrīt. Un dažkārt, kad gudrība to nosaka, tēvi ļauj saviem bērniem cīnīties, apzinoties, ka tas var būt vislabākais veids, kā viņiem mācīties.

Mēs visi esam audzinātāji

Lai arī laicīgie tēvi audzina savus bērnus, audzināšanas gars ir kas tāds, kas mums ir jāpiedāvā visiem Dieva bērniem, neatkarīgi no viņu vecuma, atrašanās vietas vai apstākļiem. Atcerieties, Dieva bērni ir mūsu brāļi un māsas; mēs visi esam no vienas mūžīgās ģimenes.

Šajā ziņā būsim audzinātāji mēs visi — dedzīgi vēlēsimies sniegties pretī un palīdzēt cits citam kļūt par vislabāko cilvēku, par kādu varam kļūt. Tā kā esam Dieva atvases, mūsos ir potenciāls kļūt Viņam līdzīgiem. Mīlestība pret Dievu un saviem līdzcilvēkiem, Dieva baušļu ievērošana un sekošana Kristus piemēram ir taisnā, šaurā un priekpilnā taka, kas ved atpakaļ mūsu Debesu vecāku klātbūtnē.

Ja Visuma Dievs tik ļoti par mums rūpējas, ka ir mūsu audzinātājs, varbūt arī mēs varam sniegties pretī saviem līdzcilvēkiem, neatkarīgi no viņu ādas krāsas, rases, sabiedriski ekonomiskajiem apstākļiem, valodas vai reliģijas. Kļūsim par iedvesmotiem audzinātājiem un svētīsim citus cilvēkus — ne tikai savus bērnus, bet arī visus Dieva bērnus visā pasaulē.

© 2016 Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības aizsargātas. Iespiests ASV. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/15. Tulkojuma apstiprinājums: 6/15. First Presidency Message, June 2016 tulkojums. Latvian. 12866 153

Kā mācīt no šī vēstījuma?

Jūs varat sākt, pajautājot tiem, kurus mācāt, padomāt par kādu gadījumu, kad Debesu Tēvs ir audzinājis viņus. Tad varat palūgt viņus padomāt par līdzībām starp šo gadījumu un kādu gadījumu, kad viņus ir audzinājis viņu laicīgais tēvs. Aiciniet viņus uzrakstīt par līdzīgo minētajās audzināšanas izpausmēs. Varat mest viņiem izaicinājumu — censties dzīvot saskaņā ar to, ko viņi uzrakstījuši, cenšoties būt par labāku piemēru citiem.