Bērni, kuri rīkojas pareizi
Stāsts par Storiju
„Sveiki, draugi!”
Mani sauc Storija Es dzīvoju Turkmenistānā. Tā ir valsts Centrālāzijā. Man patīk lasīt, zīmēt un šūt. Man patīk vērotzvaigznes kopā ar tēti. Mana ģimene un es bijām vienīgie Baznīcas locekļi visā valstī!
Lūgšana par Misiju
Kādu dienu, pēc lielas vētras, pazuda manas draudzenes kaķene Misija. Mēs meklējām visur, bet nevarējām viņu atrast. Es teicu, ka mēs varētu lūgt. Mani draugi nezināja, kā tas darāms, tādēļ es viņiem parādīju. Mēs visi nometāmies ceļos, un katrs teicām savu lūgšanu. Tad mēs piecēlāmies un no jauna sākām meklēt. Kāda meitene pieskrēja pie mums un pateica, ka ir atradusi Misiju! Es biju laimīga, ka nedaudz dalījos evaņģēlijā ar saviem draugiem.
Mācīšanās citam no cita
Mana māsa Sārija un es gājām internacionālā skolā. Mums patika mācīties citam no cita un priecāties.
Rokdarbi un priecāšanās
Sārija un es aicinājām ciemos draugus kopā spēlēties. Mēs zīmējām, nodarbojāmies ar rokdarbiem un rīkojām piknikus. Ziemassvētku laikā mums bija izrāde kopā ar apkaimes bērniem.
Baznīca mājās
Ņemot vērā, ka mēs bijām vienīgie Baznīcas locekļi, Baznīca bija mūsu mājas. Tajās notika Svētā Vakarēdiena sanāksmes, dziesmas, dalīšanās laiks un Sākumskolas stundas. Dziesmu laikā es spēlēju klavieres.