2019
Kev Txhawb Pab Yog Kev Saib Lwm Tus Zoo Li tus Cawm Seej Saib Lawv
Rau Hli Ntuj 2019


Daim Duab
ministering

Tej Ntsiab Cai txog Kev Txhawb Pab, Rau Hli Ntuj 2019

Kev Txhawb Pab Yog Kev Saib Lwm Tus Zoo Li tus Cawm Seej Saib Lawv

Yexus twb siv sij hawm nrog cov uas tib neeg saib yog neeg txawv; Nws twb pom tias lawv muaj peev xwm hloov los ua li Vajtswv.

Thaum peb ua hauj lwm kom txhawb pab lwm tus zoo li tus Cawm Seej tau ua, tej zaum peb yuav tsum txhawb pab ib tug neeg uas tsis zoo li peb. Qhov no yuav ua rau peb muaj cib fim kawm thiab muaj txuj ci ntxiv.

Kev sib txawv los ntawm kab lig kev cai, kev kawm ntawv, haiv neeg, nyiaj txiag, laus los hluas, tau ua li cas tam sim no los sis yav tas los, los sis lwm yam sib txawv yeej ua yooj yim rau peb txiav txim rau ib tug neeg ua ntej peb paub lawv. Kev txiav txim ua ntej yeej yog lub ntsiab ntawm kev ntxub, thiab tus Cawm Seej twb ceeb toom kom txhob ua li ntawd (saib 1 Xamuyees 16:7; Yauhas 7:24).

Peb puas txawj tsis tsom rau tej yam uas sib txawv thiab saib lwm tus li tus Cawm Seej saib lawv? Peb yuav ua li cas kom kawm hlub lwm tus txawm lawv yog leej twg thiab lawv hloov tau ua neeg li cas los?

Kev Ntsia thiab Kev Hlub

Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum hais ib zaj txog tus tub hluas nplua nuj uas nug seb nws yuav tsum ua li cas kom tau txoj sia nyob mus ib txhis: “Yexus hais rau nws hais tias, Yog koj xav ua tus uas zoo kawg nkaus, koj cia li mus muab koj tej qhov txhia chaw muag huv tib si, thiab muab cov nyiaj ntawd faib rau cov neeg pluag, koj thiaj yuav yog tus uas nplua nuj nyob saum ntuj ceeb tsheej: tom qab ntawd, koj cia li tuaj nrog kuv mus” (Malakaus 10:21).

Thaum Txwj Laug S. Mark Palmer ntawm Pawg Xya Caum kawm nqe vaj lug kub no ob peb xyoo tas los, nws tsom ntsoov rau ib feem ntawm zaj no.

Tus uas hais lus tau siv tej nqe vaj lug kub twg kom txhawb nqa nws zaj lus?

“Thaum kuv hnov cov lus no, kuv txawm xav hauv kuv paj hlwb es pom tus Tswv nres thiab tsa qhov muag ntsia tus txiv neej hluas no. Tsa qhov muag ntsia—ib yam hais tias ua tib zoo saib nws qhov muag thiab paub nws tus ntsuj plig xav li cas, pom tau hais tias nws ua siab zoo thiab nws muaj peev xwm ua li cas, thiab kuj to taub tias nws xav tau kev pab li cas.

“Ces txawm hais tej lo lus yooj yim—Yexus hlub nws. Nws txawm muaj kev hlub thiab kev khuv leej txog tus txiv neej siab zoo no, thiab vim hais tias muaj kev hlub no, thiab nrog txoj kev hlub no, Yexus tau thov kom nws ua tej yam ntxiv. Kuv txawm xav tau tias tus txiv neej hluas no xav li cas thaum muaj txoj kev hlub zoo li no tab txawm Yexus tab tom hais kom nws ua ib qho nyuaj heev vim yuav tsum muab txhua yam uas nws muaj coj mus muag thiab muab rau cov neeg txom nyem. …

“[Kuv nug kuv tus kheej tias] ‘Kuv yuav ua li cas thiaj muaj kev hlub zoo li Yexus, xwv kom [lwm tus] yuav hnov tau Vajtswv txoj kev hlub dhau ntawm kuv thiab yuav muaj lub siab xav hloov?’ Kuv yuav ua li cas tsa qhov muag ntsia rau [tib neeg nyob ib puag ncig kuv] ib yam li tus Tswv tau ntsia tus txiv neej nplua nuj no, es thiaj pom lawv tseeb thiab seb lawv muaj peev xwm rais los mus ua neeg zoo li cas, tsis yog saib lawv tab tom ua li cas tas sim no? Kuv yuav ua li cas thiaj ua tau neeg zoo li tus Cawm Seej?”1

Kev Kawm Saib Lwm Tus

Kev kawm saib lwm tus ib yam li tus Cawm Seej yeej ua rau yus tau nqi zog zoo. Nov yog tej kev tawm tswv yim uas pab tau peb thaum peb ua raws li lub hom phiaj no.

  • Nrog Lawv Sib Raug Zoo
    Cia li siv zog kom paub tib neeg zoo tsis yog paub tej yam uas yus qhov muag pom tau xwb. Cia li paub tias yuav tsum siv sij hawm thiab siv zog tiag tiag yog xav sib raug zoo. (Saib zaj hais txog tej Ntsiab Cai txog Kev Txhawb Pab rau lub Yim Hli Ntuj 2018 hu ua “Txhawb Nqa tej Kev Sib Raug Zoo” yog xav tau kev pab.)

  • Ntsuam Xyuas Koj tus Kheej
    Cia li tsom ntsoov rau qhov uas koj txiav txim li cas rau lwm tus, tsis hais koj txhob txwm ua los sis tsis txhob txwm ua. Cia li xav txog koj tej kev ntseeg txog lwm tus thiab sim seb vim li cas koj xav li ntawd txog lawv.

  • Txhob Txiav Txim
    Cia li paub hais tias tej xwm txheej tsis qhia tias ib tug neeg muaj nqi npaum li cas. Cia li xav tias yog koj yog lawv koj yuav xav kom lwm tus saib koj li cas yog tias koj twb raug xwm txheej ib yam li lawv. Kev xav txog ib tug neeg tej kev xaiv thiab kev coj yam ntxwv yog ib qho txawv ntawm qhov uas lawv muaj nqi thiab muaj peev xwm hloov ua li Vajtswv yeej pab tau peb saib lawv zoo li tus Cawm Seej saib lawv.

  • Thov Vajtswv Pab Koj Hlub Lawv
    Hais lawv lub npe thaum koj thov Vajtswv kom pab lawv thiab kom muaj lub siab ntev thiaj li ua tau lawv tus phooj ywg. Thov Vajtswv txog tej yam koj ua kom pab tau lawv. Puas muaj dab tsi uas lawv xav tau tiag tiag es koj tsis ua li ntawd?

Yexus twb siv sij hawm nrog tib neeg uas sib txawv heev: cov nplua nuj, cov pluag, cov nom, thiab cov zej tsoom. Nws pheej raug lwm tus txiav txim rau nws thaum lawv saib Nws thiab saib qhov uas Nws pluag los sis zoo li Nws tsis tseem ceeb. “Nws tsis muaj ib qho zoo txaus nyiam, peb thiaj tsis ntshaw nws. … Peb tsis quav ntsej nws ib yam li nws tsis tsim txiaj dab tsi” (Yaxayas 53:2–3).

Kev Saib Li Khetos Saib

Ib tug poj niam hais zaj no txog qhov uas nws kawm saib ib tug neeg zej zog li Khetos saib nws:

“Julia (twb tau hloov nws lub npe) nyob ze kuv thiab zoo li nws tsis tau muaj phooj ywg hlo li. Zoo li nws pheej tu siab thiab npau taws. Txawm li ntawd los, kuv txiav txim siab tias kuv yuav ua nws tus phooj ywg. Tsis yog lam ua phooj ywg xwb, tiam sis ua nws tus phooj ywg tiag tiag. Kuv tau hais lus rau nws thaum kuv pom nws thiab xav paub txog tej yam twg uas nws ua. Kuv maj mam ntaus phooj ywg nrog nws, ua rau kuv xyiv fab heev.

“Muaj ib hnub, kuv txiav txim siab tias kuv yuav mus xyuas Julia thiab nug nws seb vim li cas nws tsis tuaj koom lub koom txoos.

“Kuv kawm tias nws tsis muaj tsev neeg los sis txheeb ze uas nyob ze heev. Nws tib tug nus nyob deb heev, es nws tus nus tsuas sib tham xov tooj nrog nws ib zaug ib xyoos. Thaum kuv mloog nws qhia txog nws txoj kev tu siab, kev npau taws, thiab kev nyuaj siab txog nws tsev neeg thiab lub Koom Txoos, ua rau kuv muaj siab hlub tus viv ncaus no heev. Kuv hnov tau nws txoj kev nyuaj siab thiab ntxhov siab. Kuv kawm tias nws muaj lub neej kho siab npaum li cas. Zoo li kuv hnov leej twg hais lus ntxhi rau kuv tias: ‘Kuv hlub nws thiab. Cia li hlub nws thiab saib nws rau nqi.’

“Kuv twb zaum mloog nws mus txog thaum nws hais tas.j Kuv muaj lub siab hlub nws heev. Nov yog ib tug viv ncaus uas tsis tau paub hais tias kev hlub yog dab tsi. Ua rau kuv to taub nws ntxiv. Kuv tau ua nws tsaug vim nws cia kuv nrog nws tham, thiab kuv khawm nws thiab qhia nws tias kuv hlub nws thiab saib nws rau nqi. Nws yeej yuav tsis paub tias nws tau tshoov kuv lub siab npaum li cas. Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tau qhib kuv qhov muag thiab qhia kuv tias kuv muaj peev xwb hlub lwm tus nrog kev khuv leej ntxiv. Kuv yeej mob siab xav ua nws tus phooj ywg thiab xav ua nws tsev neeg ib yam thiab.”

Yeej yog ib yam dawb ceev uas lwm tus caw yus los rau hauv lawv lub neej. Thaum thov Vajtswv, ua siab ntev, thiab muaj tus Ntsuj Plig txoj kev pab, peb kawm tau ua li ntawd nrog lub zeem muag li Yexus Khetos muaj.

Sau Lus Cim

  1. S. Mark Palmer, “Ces Yexus Tsa Qhov Muag Ntsia Nws Txawm Hlub Nws,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 115.

Luam