Reģiona prezidija vēstījums
Vienkāršie stabiņi
Kādudien Karls G. Mezers kopā ar kādu gados jaunu misionāru grupu ceļoja uz Alpiem. Tur viņi šķērsoja augstu kalnu pāreju. No sniegotā ledāja augšup slējās gari stabiņi kā takas iezīmēšanai paredzētas norādes, lai ceļotāji varētu droši atrast ceļu pāri kalniem un nokāpt lejup kalna otrā pusē.
Kad viņi bija sasnieguši kalna virsotni, brālis Mezers nolēma pasniegt gados jaunākajiem elderiem kādu mācībstundu. Viņš piestāja kalna virsotnē un vērsa viņu uzmanību uz stabiņiem, kuru virzienam viņi bija sekojuši. Viņš teica: „Brāļi, šī ir Dieva priesterība! Kaut arī tie ir vienkārši stabiņi, to izvietojumam un atrašanās vietai ir būtiska nozīme. Sekojot tiem, jūs pavisam noteikti būsiet drošībā. Novirzoties no tiem, jūs visdrīzāk apmaldīsieties.”
Debesu Dievs ir aicinājis apustuļus un praviešus un devis tiem priesterības spēku. Šīs vienkāršās, parastās, izsenās norādes simbolizē mūsu praviešus, un to izvietojumam ir izšķiroša nozīme. Sekojot viņu vienkāršajiem brīdinājumiem, mēs būsim drošībā.
Līdzīgi Karlam Mezeram, arī elders Henrijs B. Airings ir mācījis: „Droša ceļa meklējumi, uzklausot praviešu padomus, šķiet jēgpilni tiem, kam ir stipra ticība. Dzirdot pravieti runājam, mazticīgie var domāt, ka viņi klausās tikai kādā gudrā vīrā, kurš dod labu padomu..., taču izvēle — neuzklausīt praviešu padomu — maina pamatu pamatus, uz kā mēs stāvam. Tie kļūst nedrošāki. Nespēja ņemt vērā pravieša padomu mazina mūsu spēju — arī turpmāk ņemt vērā iedvesmotus padomus.”
Mēs dzīvojam laikā, par kuru ir pareģojuši sendienu pravieši, — lielu šķelšanos, šaubu, nāciju mazdūšības un apjukuma laikā, kad ļaudis ar baiļpilnām nopūtām gaida turpmākas likstas. Mēs redzam daudzu cilvēku bailes, šaubas, un cilvēku sirdis kļūst arvien saltākas. Spriežot pēc prezidenta Rasela M. Nelsona teiktā, tā tas notiek tādēļ, ka mēs esam aizmirsuši par savu dabu un mērķi. Ar savu attieksmi pret Dievu un pret apstākļiem, ar savām domām, vārdiem un rīcību mēs veidojam savas dzīves pamatus, kas tiks pārbaudīti un izmēģināti, mērojot dažādas takas, maršrutus, ceļus un pieredzot dažādus notikumus. Visi cilvēki tiks pārbaudīti. Ja nav neviena pravieša, nav nekādas dievišķas vadības, un, ja nav nekādas dievišķas vadības, ļaudis staigā tumsībā un nomaldās.
Tas, kurš ir Alfa un Omega, jau kopš Ādama dienām ir iecēlis praviešus — vadīt Viņa ļaudis, Viņa Baznīcu un brīdināt Zemes iemītniekus. Pravieši allaž liecina par Jēzu Kristu.
Jēzus Kristus ir mācījis mums, ka, neatkarīgi no tā, vai Viņš runā no debesīm ar Savu paša balsi, ar eņģeļu kalpošanas starpniecību vai ar Savu kalpu muti, kuri to dara Svētā Gara pamudināti, tas joprojām ir Dieva prāts un griba. Viņš ir teicis arī to, ka Viņš nedarīs neko, kamēr nebūs atklājis Savus noslēpumus Saviem kalpiem — praviešiem.
Glābējs caur Saviem praviešiem rāda mums drošo pāreju, mudinot mūs: ik dienu studēt Svētos Rakstus, darot to gan individuāli, gan kopā ar ģimeni; ik nedēļu noturēt ģimenes mājvakaru; sirsnīgi un pastāvīgi lūgt kopā ar saviem ģimenes locekļiem un savu laulāto, kā arī darīt to katram individuāli.
Jēzus Kristus ir nodrošinājis labāko maršrutu Saviem jauniešiem un caur Saviem praviešiem aicina cienīgus, fiziski un garīgi sagatavotus jaunos vīriešus atsaukties Viņa aicinājumam un kalpot pilnlaika misijā. Tāpat arī daudzas jaunietes ir laipni aicinātas kalpot pilnlaika misijā, kaut arī viņām kalpošana nav uzlikta par pienākumu, kā tas ir jaunajiem vīriešiem. Tas Kungs caur pravieti ir pateicis, ka ikviens Viņa Baznīcas loceklis ir misionārs.
Israēla Dievs, runājot caur Saviem praviešiem, aicina jauniešus un jaunietes pievienoties Tā Kunga „jauniešu bataljonam”, lai palīdzētu Israēla sapulcināšanā. Pestītājs caur Saviem praviešiem ir mudinājis mūs veikt ģimenes vēstures darbu un, cik bieži vien iespējams, pakāpties augstienēs, kas ir tempļi. Viņš arī mudina mūs organizēt savu mājas dzīvi pēc tempļa parauga, sagatavoties grūtību periodiem, veidot pārtikas krājumus un finansiālos uzkrājumus, atturēties no parādiem un dzīvot savu līdzekļu ietvaros.
Caur praviešiem vīnadārza Kungs aicina bīskapus pievērst īpašu uzmanību jauniešiem un ganīt Viņa avis, un Viņš aicina elderu kvoruma prezidentus un Palīdzības biedrības prezidentes uzņemties atbildību par kalpošanu norīkojumos, kā arī par iesaistīšanos ģimenes vēstures un misionāru darbā.
Kad vien mēs izvēlamies neuzklausīt iedvesmotos padomus vai arī uzskatīt, ka esam izņēmums, mēs atskāršam, ka tādējādi esam nodarījuši kaitējumu ne vien paši sev, bet, iespējams, arī citām paaudzēm. Ikreiz, kad mēs sekojam praviešu aicinājumiem un padomiem, mēs atskāršam, ka dodamies drošā virzienā, ka mūsu ceļš jau ir sagatavots un ka par briesmām brīdina drošības stabiņi. Kāds jau pirms laba laika ir parūpējies par tiem un izlicis tos pareizajās vietās, lai mūs brīdinātu, kā Karls Mezers teica saviem misionāriem.