Reģiona vadītāju vēstījums
Garīgie ieradumi
Attīstīt un uzlabot labus garīgos ieradumus lielākajai daļai cilvēku nav ne viegli, ne arī tas notiek pats no sevis. Ceļš uz garīgo attīstību parasti ir nevienmērīgs un grūts.
Gatavojoties kalpot pilna laika misijā, es devos pie sava draudzes prezidenta un viņam jautāju, kas man būtu jādara, lai kalpotu ar godu. Viņš man iedeva sarakstu, kurā ietilpa Svēto Rakstu studijas, garīgā un fiziskā sagatavotība, arī ēdiena gatavošanas prasmes. Kad es ar prieku sāku gatavoties visos iespējamos veidos, lai kļūtu par „lielisku misionāru”, es pamanīju, ka dažus paradumus bija vieglāk attīstīt, nekā citus, un bija arī diezgan grūti attīstāmi paradumi. Neskatoties uz to, es centos kļūt par tādu cilvēku, kādu mani vēlējās redzēt Tas Kungs, pat ar visiem izaicinājumiem, ar kuriem tajā laikā saskāros.
Sagatavošanās nebija viegla, bet tās rezultātā es ieguvu patiesas svētības, kas man joprojām sagādā prieku. Sekojot savu vadītāju padomam, lai gan brīžiem tas bija grūti, viņu norādījumi palīdzēja man kļūt par Tam Kungam tīkamu misionāru, un laika gaitā tie ir kļuvuši par daļu no manas dzīves un garīgās esamības.
Līdzīgi ir ar jebkuru citu jomu, kurā cenšamies sasniegt izmērāmus rezultātus un pilnveidoties. Dažkārt nav viegli sekot norādījumiem, ievērot stingrus noteikumus vai vienkārši koncentrēties. Piemēram, ja mēs vēlamies saglabāt savu fizisko ķermeni veselīgu un spēcīgu, mums ir bieži jātrenējas un regulāri tas jānodrošina ar pārtiku un ūdeni. To nedarot, radīsies vājums vai slimība un, ja nebūsim uzmanīgi, var pat iestāties nāve.
Tādi paši principi attiecas arī uz mūsu garīgo ķermeni, kas nepārtraukti jākopj, lai saglabātu veselību un sparu. Mūsu garīgajā režīmā ir jāiekļauj ne tikai labi ieradumi, kas kopj garu, bet arī jāizvairās no ieradumiem, kas tam var nodarīt kaitējumu.
Mūsu garīgajā režīmā ir jāietver regulāri garīgie vingrinājumi, piemēram, ikdienas lūgšanas un Svēto Rakstu studijas, kalpošana, kā arī iknedēļas garīgā barošana, kas nāk no Svētā Vakarēdiena pieņemšanas, baznīcas sapulču apmeklēšanas un ikmēneša gavēņa. Mēs regulāri atjaunojam savu tempļa rekomendāciju, tādējādi pārliecinādamies, ka visi garīgie elementi tiek uzņemti sabalansētā daudzumā, lai mūsu garīgais ķermenis tiktu pienācīgi pabarots. Brīžiem mums ir nepieciešams gavēt un lūgt pēc palīdzības, lai sniegtu savam garam papildu spēku un enerģiju konkrētu izaicinājumu pārvarēšanai.
Atceroties savu misionāra pieredzi un to, cik grūti bija tai sagatavoties, tomēr tajā pašā laikā, cik tā mani priecēja, es domāju par Mosijas dēliem, kuri saprata, cik svarīgi ir kopt savu garu ar bagātīgu papildu enerģijas devu, kas iegūta, ievērojot garīgos ieradumus.
„… jo tie bija vīri ar veselu saprātu, un viņi bija cītīgi pētījuši Rakstus, lai viņi varētu zināt Dieva vārdu. Bet tas vēl nav viss; viņi bija daudz nodevušies lūgšanām un gavēšanai; tādēļ tiem bija pravietojuma gars un atklāsmes gars, un, kad viņi mācīja, viņi mācīja ar Dieva spēku un pilnvarām.”1
Ikdienas garīgie vingrinājumi nepieciešami arī tam, lai uzturētu savu liecību un būtu droši par to, ka mūsu pārliecība pārvar šaubas, jo tā liecība, kas mums piemīt šodien, rīt vairs nebūs, ja vien mēs kaut ko nedarīsim, lai to uzturētu. Tāpat kā fizisko muskuļu vingrināšana padara tos spēcīgākus un lielākus, arī savu liecību mēs varam padarīt stipru un nezūdošu, ja nepārtraukti ievērosim ikdienas garīgos paradumus.
Miesīgā cilvēka tieksme ir vienmēr sagaidīt vairāk no Tā Kunga un mazāk no sevis paša. Attīstot spēcīgākus garīgos ieradumus un piedzīvojot spēcīgu sirds pārmaiņu, bieži, regulāri un pienācīgi barojot savu garu, šie garīgie ieradumi kļūst par neatņemamu mūsu personības sastāvdaļu, un mēs sākam sagaidīt arvien vairāk no sevis un arvien mazāk no Tā Kunga.
Kaut mēs cītīgi strādātu pie tā, lai sagatavotu, trenētu un koptu savu garu, tāpat kā mēs to darām ar savu ķermeni, attīstot labus garīgos ieradumus un izvairoties no pasaules kaitīgajiem ieradumiem. Sākumā tas varētu būt sāpīgi un grūti, bet tas noteikti ir tā vērts, jo varēsim baudīt no šī garīgā izaugsmes procesa un labsajūtas izrietošās svētības.