Reģiona vadītāja vēstījums
Kā vispārējās konferences vēstījumi ir svētījuši manu dzīvi
Laikā, kad iznāks šis Liahonas numurs, mēs nepacietīgi gaidīsim kārtējo vispārējo konferenci. Mācība un Derības mums sniedz modeli, pēc kura noturēt mūsu sanāksmes.
„Kad jūs esat sapulcējušies kopā, jūs pamācī[sit] un iedvesmo[sit] cits citu, lai jūs zinātu, kā rīkoties un vadīt Manu baznīcu, … un jums būs jāapņemas rīkoties pilnīgā svētumā Manā priekšā.”1
Mums ir jātiek a) pamācītiem, b) iedvesmotiem un c) jāapņemas rīkoties saskaņā ar dzirdēto.
Pirms dažiem gadiem es runāju ar kādu draugu, kurš todien bija apmeklējis Baznīcas sanāksmi, un es jautāju viņam par gūto pieredzi. Viņa reakcija bija negatīva; acīmredzot uzrunas bija vājas, un sanāksme nebūt nebija iedvesmojoša. Vēlāk tajā pašā dienā es runāju ar kādu citu draugu, kurš arī bija apmeklējis to pašu sanāksmi, un es uzdevu to pašu jautājumu. „Tā bija brīnišķīga,” skanēja atbilde.
Es bieži esmu domājis par šo divu draugu gūtajām pieredzēm. Abi apmeklēja vienu un to pašu sanāksmi un klausījās vienas un tās pašas uzrunas, taču viens no viņiem pēc sanāksmes aizgāja garīgi izsalcis, bet otrs — pilnībā pabarots. Iespējams, ka uzstāšanās tēmas vienkārši vairāk uzrunāja manu otro draugu. Tomēr es domāju, ka patiesie iemesli ir dziļāki. Mans otrs draugs bija devies uz sanāksmi garīgi sagatavojies, lai klausītos ar atvērtu sirdi un ar vēlmi rīkoties saskaņā ar dzirdēto.
Protams, tiem, kam ir uzticēts uzstāties vai mācīt, ir rūpīgi jāmeklē Gara vadība attiecībā uz tēmu, saturu un mācīšanas veidu. Tomēr mana pieredze rāda, ka tiem, kas apmeklē sanāksmes, ir vismaz tikpat liela atbildība attiecībā uz savu garīgo sagatavotību, lai viņi varētu tikt iedvesmoti un būtu gatavi rīkoties saskaņā ar dzirdēto.
Lasot Mormona Grāmatu, es jūtu Nefija, ķēniņa Benjamīna, Almas, Mosijas un citu cilvēku sacīto vārdu lielo spēku. Tas pats spēks ir klātesošs vispārējā konferencē, kad klausāmies mūsu pravieti prezidentu Nelsonu un citas Baznīcas augstākās amatpersonas.
Padomājiet par šiem dažiem norādījumiem, kas pēdējo gadu laikā ir sniegti vispārējā konferencē:
„Taču, mani dārgie brāļi un māsas, mūs gaida tik daudz brīnišķīgu notikumu! Turpmākajās dienās mēs redzēsim diženākās Glābēja spēka izpausmes, kādas pasaule jebkad ir pieredzējusi. No šī brīža līdz tam laikam, kad Viņš atgriezīsies „ar lielu spēku un godību”, Viņš dāvās ticīgajiem neskaitāmas privilēģijas, svētības un brīnumus.”2
„Es mācos, ka Debesu Tēvam vairāk interesē mana izaugsme, esot Jēzus Kristus māceklei, nekā manas ērtības. Es varbūt ne vienmēr vēlos, lai tas tā būtu, taču tā ir!
Dzīvošana ērtībās nedod spēku. Tas spēks, kas mums ir nepieciešams, lai izturētu mūslaiku svelmi, ir Tā Kunga spēks, un Viņa spēks plūst caur mūsu derībām ar Viņu.”3
„Nekas neatver debesis tādā mērā, kā arvien lielāka šķīstība, savienojumā ar pilnīgu paklausību, sirsnīgiem meklējumiem, ikdienas Kristus vārdu baudīšanu, lasot Mormona Grāmatu, un regulāru laika veltīšanu tempļa un ģimenes vēstures darbam.”4
„Glābējam ļoti patīk atjaunot to, ko jūs nespējat atjaunot; Viņam ļoti patīk dziedēt brūces, ko jūs nespējat dziedēt; Viņam ļoti patīk labot to, kas ir neatgriezeniski sabojāts; Viņš atlīdzinās jebkuru jums nodarīto netaisnību; un Viņam ļoti patīk uz mūžiem dziedēt pat pilnībā satriektas sirdis.”5
No šīm un simtiem citu iedvesmotu uzrunu mēs esam saņēmuši brīnišķīgas norādes, pamācības un aicinājumus rīkoties. Piedaloties vispārējā konferencē — vai nu klātienē, vai tiešraides pārraidēs, vai arī lasot vai skatoties uzrunas vēlāk — es aicinu ikvienu no mums garīgi sagatavoties, lai mēs tiktu pamācīti un būtu gatavi rīkoties saskaņā ar dzirdēto. Tāpat kā ķēniņš Benjamīns savā laikā deva ļaudīm padomus, tā arī mūsdienu vadītāji mūs vadīs cauri šiem nedrošajiem un vētrainajiem laikiem, stiprinot mūsu ticību Jēzum Kristum un aicinot mūs izdarīt tādas izvēles, kas ļaus mums droši iet pa derības ceļu.