Pazudušais dēls un ceļš, kas ved mājup
Fragmenti
The Return of the Prodigal Son [Pazudušā dēla atgriešanās], Ričards Bērds
Kurš gan no mums nav novirzījies no svētuma ceļa, muļķīgi uzskatot, ka mēs varētu būt laimīgāki, ejot paši savu egocentrisko ceļu?
Kurš gan no mums nav izjutis pazemību, sirdssāpes un izmisīgu vēlmi pēc piedošanas un žēlastības?
Varbūt daži pat ir prātojuši: „Vai maz vispār ir iespējams atgriezties? Vai mani bijušie draugi uz visiem laikiem mani norakstīs, atstums un vairīsies no manis? Vai nebūtu labāk vienkārši palikt pazudušam? Kāda būs Dieva attieksme, ja es mēģināšu atgriezties?”
[Līdzība par pazudušo dēlu] dāvā mums atbildi.
Mūsu Debesu Tēvs skries mums pretī ar mīlestības un līdzjūtības pārpilnu sirdi. …
Debesis līksmos par mūsu atgriešanos. …
Lai gan jūsu izvēles var būt aizvedušas jūs tālu projām no Glābēja un Viņa Baznīcas, diženais Dziednieks stāv pie ceļa, kas ved mājup, un laipni sagaida jūs. Un mēs, būdami Jēzus Kristus Baznīcas locekļi, cenšamies sekot Viņa piemēram un uzņemt jūs kā savus brāļus un māsas, kā savus draugus. Mēs līksmojam un svinam kopā ar jums. …
Es neizlikšos, ka atgriezties ir viegli. Es varu to apliecināt. Patiesībā tā var būt pati grūtākā izvēle, ko jūs jebkad pieņemsiet.
Taču es liecinu, ka tajā pašā brīdī, kad jūs nolemsiet atgriezties un mērot mūsu Glābēja un Pestītāja ceļu, Viņa spēks ienāks jūsu dzīvē un pārveidos to.