Sestdienas rīta sesija
Uguns liesma apslēptā
Fragmenti
Brāļi un māsas, es liecinu, ka Dievs uzklausa katru mūsu izteikto lūgšanu un atbild uz katru no tām, balstoties uz to ceļu, ko Viņš ir paredzējis mūsu pilnveidei. … Vienīgi Dievam zināmu iemeslu dēļ uz lūgšanām var tikt atbildēts citādi, nekā mēs esam cerējuši, taču es jums apsolu, ka tās tiek uzklausītas un uz tām tiek atbildēts, balstoties uz Viņa neizsmeļamo mīlestību un Visumā noteikto laiku.
Ja vien mēs „nelū[dzam] nepatiesi” [2. Nefija 4:35], tad nav nekādu ierobežojumu tam, kad, kur vai par ko mums vajadzētu lūgt. …
… Mums vajadzētu lūgt individuāli, savās ģimenēs un visdažādākā lieluma draudzēs. Mums būtu jāizmanto lūgšanas kā vairogu pret kārdinājumiem, un, ja gadās tādi brīži, kad nevēlamies lūgt, mēs varam nešaubīties, ka šī vilcināšanās nenāk no Dieva, kurš alkst pēc saziņas ar Saviem bērniem vienmēr un jebkurā laikā. … Ja mēs nezinām, kā vai par ko tieši lūgt, mums vajadzētu sākt un turpināt, līdz Svētais Gars ievadīs mūs tāda veida lūgšanā, ko mums vajadzētu izteikt. …
Galu galā mēs varam paraudzīties uz Glābēja piemēru, kurš lūdza ļoti, ļoti bieži. …
Raugoties šajā kontekstā un ņemot vērā Kristus uzvaru pār nāvi un Viņa neseno dāvanu man, kas varētu būt vēl dažas laicīgās dzīves nedēļas vai mēneši, es svētsvinīgi liecinu par mūžīgās dzīves pastāvēšanu un nepieciešamību tai nopietni gatavoties.