Žurnāla Jauniešu spēkam ikmēneša vēstījums, 2024. gada decembris

Kristus dzimšana

Deivids A. Edvardss

Baznīcas žurnāli

Mācies par šo labi zināmo Ziemassvētku stāstu un to, kā tas mums palīdz vērst uzmanību uz Glābēju.

Kerolainas Vibertas ilustrācijas

Bētleme

Bētleme ebreju valodā nozīmē „maizes nams”. Dažkārt to dēvē par Dāvida pilsētu, no kuras, kā tika pravietots, nāks Dāvida pēctecis Mesija (skat. Jeremijas 23:5; Jāņa 7:42). Samuēls iesvaidīja Dāvidu par ķēniņu Bētlemē (skat. 1. Samuēla 16:1–13). Tika pravietots, ka tur piedzims Mesija (skat. Mihas 5:2).

„Cik gan atbilstoši ir tas, ka [Jēzus Kristus], „dzīvības maize”, nāca no „maizes nama”.”

Prezidents Rasels M. Nelsons, „In This Holy Land”, Liahona, 1991. g. 13. febr.

Mājoklis

Grieķu vārds mājoklis var nozīmēt jebkuru pagaidu apmešanās vietu, tostarp viesu istabu. Marija „lika [Kristus bērniņu] silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī” (Lūkas 2:7). (Džozefa Smita tulkojumā ir teikts „mājokļos”.) „Nav vietas” varētu nozīmēt, ka viņi tika atraidīti vai ka nevienā vietā, kur viņi būtu varējuši palikt, nebija vietas, kur piedzemdēt bērniņu. Jebkurā gadījumā viņi devās uz kādu vietu, kur bija silīte.

Sile

Sile ir kaste vai abrai līdzīgs trauks uz paaugstinājuma, kurā tiek turēta barība dzīvniekiem. Senajā Jūdejā siles lielākoties tika izgatavotas no akmens. Mājokļu centrā bija pagalmi ar silēm, un daudzās mājās bija siles lielā dzīvojamajā istabā, lai tajā pa nakti varētu turēt dzīvniekus.

Autiņi

Mātes jau tūkstošiem gadu ietin savus jaundzimušos autiņos (ievīsta segā vai audumā). Tas viņus nomierina pēc šoka, ko viņi piedzīvo, atstājot mātes miesas. Iespējams, ka Marijas izmantotajam audumam bija īpaša, tikai viņas ģimenei raksturīga iezīme.

Marija un Jāzeps

Viņi bija labi un taisnīgi ļaudis, un abi bija Dāvida pēcteči. Gatavojoties Glābēja piedzimšanai, katru no viņiem bija apmeklējis eņģelis (skat. Mateja 1:18–25; Lūkas 1:26–38). Viņi nogāja 100–140 kilometrus līdz Bētlemei. Marija ceļojuma laikā bija stāvoklī.

Gani

Gani ganīja savus ganāmpulkus netālu no Bētlemes. Saskaņā ar dažu pētnieku teikto, netālu no pilsētas drīkstēja audzēt tikai tās aitas, kas bija paredzētas upurēšanai templī. Tāpēc šie gani, iespējams, rūpējās par avīm, kas simbolizē Jēzus Kristus upuri, ko Viņš īstenoja mūsu labā (skat. Mozus 5:6–7). Viņi atstāja savus ganāmpulkus, lai apraudzītu Mesiju, kura īstenotajai Izpirkšanai vajadzēja izbeigt dzīvnieku upurēšanu.

Kristus bērniņš

Jēzus Kristus ir Kristus piedzimšanas ainas — un arī mūsu dzīves — galvenā persona.

„Es ceru, ka šajos Ziemassvētkos jūs atradīsiet laiku dažiem klusuma brīžiem un ļausiet Glābēja Garam jūs sasildīt un nomierināt. … Klusi pasēdiet kopā ar šo mazo bērniņu un tad dodieties tālāk, būdami garīgi stiprināti. … Ļaujiet šim mirklim kļūt par atpūtas, atspirdzinājuma, uzmundrinājuma un atjaunošanās brīdi.

Lai Dievs jums šajos Ziemassvētkos dod šo svētību — kopā ar mani liecināt par Glābēju Jēzu Kristu, Viņa galveno lomu mūsu un visas cilvēces dzīvē, kā arī par mūsu pastāvēšanas nolūku.”

Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „Be at Peace”, Liahona, 2015. g. dec, 37. lpp.

© 2024 by Intellectual Reserve, Inc. All rights reserved. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/19. Tulkojuma apstiprinājums: 6/19. Monthly For the Strength of Youth Message, December 2024 tulkojums. Latvian. 19346 153

Atsauces

1. Joseph Smith Translation, Luke 2:7 (Luke 2:7, footnote b).

2. Skat. Andy Mickelson, „An Improbable Inn: Texts and Tradition Surrounding Luke 2:7”, Studia Antiqua 14. sēj., Nr. 1 (2015. g. maijs).

3. Skat. Andy Mickelson, „An Improbable Inn”.

4. Skat. Rasels M. Nelsons, „The Peace and Joy of Knowing the Savior Lives”, Liahona, 2011. g. dec., 19.–20. lpp.

5. Skat. Alfred Edersheim, The Life and Times of Jesus the Messiah, 8. izd. (1907. g.), 1:186.