22. oktobris

Kā es varu būt stiprs savā apņēmībā sekot Jēzum Kristum?

1. un 2. vēst. tesaloniķiešiem

Kopīgās pārrunas

Kopīgās pārrunas vada klases vai kvoruma prezidija loceklis; apmēram 10–20 minūtes

Sanāksmes sākumā kopīgi atkārtojiet Jauno sieviešu lozungu vai Ārona priesterības kvorumu lozungu. Pēc tam vadiet diskusiju par glābšanas un paaugstināšanas darbu, izmantojot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem vai saviem personīgajiem jautājumiem (skat. Vispārējā rokasgrāmata, 10.2, 11.2). Izplānojiet to, kā rīkoties, balstoties uz apspriesto.

• Dzīvojiet pēc evaņģēlija. Kas no pēdējā laikā pieredzētā ir stiprinājis mūsu liecību?

• Gādājiet par grūtībās nonākušajiem. Kuriem cilvēkiem būtu nepieciešama mūsu palīdzība un lūgšanas? Ko mēs jūtamies pamudināti darīt, lai viņiem palīdzētu?

• Aiciniet visus pieņemt evaņģēliju. Kā mēs varam būt par gaismu saviem ģimenes locekļiem un draugiem, kas netic tam pašam, kam mēs?

• Apvienojiet ģimenes uz mūžību. Kā mēs varam izrādīt vairāk mīlestības un atbalsta saviem ģimenes locekļiem un ieviest pozitīvas pārmaiņas savās mājās?

Nodarbības beigās, spriežot pēc situācijas, rīkojieties šādi:

• lieciniet par pasniegtajiem principiem;

• atgādiniet klases vai kvoruma locekļiem par sanāksmes laikā izstrādātajiem plāniem un izteiktajiem aicinājumiem.

Doktrīnas mācīšana

Pieaugušā vadītāja vai jaunieša vadībā; aptuveni 25–35 minūtes

Garīgā sagatavošanās

Lielākā daļa no mums pazīst kādu, kurš vienā brīdī šķita pilnībā apņēmies sekot Jēzum Kristum, taču tad atkrita no savas ticības. Ir tikai dabiski prātot: „Vai tā kādreiz varētu notikt ar mani?” Pāvils slavēja Tesalonīkes svētos par viņu uzticību, taču sajuta iedvesmu viņus brīdināt par viltus mācībām un citām ietekmēm, kas varētu vājināt viņu ticību. Lai arī cik stipra šobrīd ir mūsu apņēmība sekot Glābējam, mēs vienmēr varam darīt ko vairāk, lai „[stiprinātu sevi] ticībā, ja tas vēl vajadzīgs” (1. tesaloniķiešiem 3:10).

Lūdzot par savas klases vai kvoruma jauniešiem, ieklausieties Tā Kunga pamudinājumos, ko Viņš jums sniegs. Kas, jūsuprāt, viņiem palīdzēs būt uzticīgiem Glābējam, neatkarīgi no pretestības, ar kuru viņi sastapsies? Kas jums ir palīdzējis? Gatavojoties pasniegt nodarbību, papildus 1. un 2. vēst. tesaloniķiešiem jūs varētu pārlasīt arī eldera Deila G. Renlanda vēstījumu „Nelokāma apņēmība — sekot Jēzum Kristum” (vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. nov., 22.–25. lpp.).

Kopīga mācīšanās

Lai jauniešiem palīdzētu atkārtot to, ko viņi izlasīja 1. un 2. vēst. tesaloniķiešiem un iepazīstinātu ar tēmu — būt stipram savā apņēmībā sekot Jēzum Kristum, jūs varētu kopīgi izlasīt 2. tesaloniķiešiem 2:1–3. Pārrunājiet, ko varētu nozīmēt jēdziens „atkrišana”. Precīzāk, ko nozīmē — cilvēkam atkrist no Jēzus Kristus? Jūs varētu pretstatīt šo frāzi citiem Pāvila izmantotajiem izteikumiem, piemēram, „stipri [stāvēt] savā Kungā” (1. tesaloniķiešiem 3:8) un „nepiekūstiet, labu darīdami” (2. tesaloniķiešiem 3:13). Pēc tam jūs varētu atkārtot 1. tesaloniķiešiem 5:15–23. Kā, sekojot Pāvila padomam, kas sniegts šajos pantos, mēs sev palīdzam neatkrist no savas ticības Jēzum Kristum — pat tad, kad saskaramies ar pretestību? Turpmāk minētās mācīšanas idejas var palīdzēt klases vai kvoruma jauniešiem būt stingriem savā apņēmībā sekot Glābējam.

• Varētu būt iedvesmojoši mācīties no citu cilvēku piemēriem, kuri kļuva nelokāmi savā apņēmībā sekot Kristum. Piemēram, jūs varētu kopīgi studēt anti-nefij-lehijiešu piemērus, kuri bija „mežonīga, cietsirdīga un nežēlīga tauta”, taču viņi „nekad neatkrita” pēc tam, kad „tika pievērsti Tam Kungam” (skat. Almas 17:14; 23:6–8). Kāpēc, saskaņā ar Almas 24:8–18, viņi palika uzticīgi? Kādas noteicošās izvēles viņi veica? Kā Glābējs viņiem palīdzēja? Papildu piemēri ir atrodami eldera Deila G. Renlanda vēstījumā „Nelokāma apņēmība — sekot Jēzum Kristum”. Iespējams, daži jaunieši varētu izlasīt šos piemērus un dalīties jauniegūtajās zināšanās par to, kā palikt uzticīgiem Kristum. Kā mēs esam saglabājuši savu apņēmību sekot Tam Kungam par spīti mūsu trūkumiem?

• Cenšoties stiprināt mūsu ticību, mums ir jāzina par spēkiem, kas tiecas to vājināt. Lehija vīzijā par dzīvības koku ir aprakstīti daži no šiem spēkiem. Iespējams, jūs varētu parādīt attēlu, kur atainota šī vīzija (skat. Evaņģēlija mākslas darbu grāmata (2008), Nr. 69), un kopīgi atkārtot aprakstu, kas atrodams 1. Nefija 8:10–34. Kas šajā vīzijā atturēja cilvēkus no tā, lai viņi baudītu koka augli? Kas cilvēkiem palīdzēja sasniegt koku un pie tā palikt? Kāda tam ir līdzība ar mūsu dzīvi?

• Elders Pīters M. Džonsons savā vēstījumā „Spēks pieveikt pretinieku” (vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. nov., 110.–112. lpp.) uzskaita trīs veidus, kā Sātans cenšas mūs vājināt. Jūs varētu uzdot katram jaunietim izlasīt par vienu no šiem veidiem un dalīties piemēros ar pārējiem klasē vai kvorumā par to, kā Sātans izmanto konkrēto rīku pret jauniešiem mūsdienās. Pēc tam katrs no viņiem varētu izlasīt četrus eldera Džonsona ieteikumus par to, kā pārvarēt pretinieka taktiku, un pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši.

Be Not Afraid („Nebīsties!”), Maikls Malms

Rīkošanās ticībā

Mudiniet klases vai kvoruma locekļus apdomāt un pierakstīt, ko viņi darīs, lai rīkotos saskaņā ar šodien gūtajiem iespaidiem. Ja viņiem ir tāda vēlme, viņi varētu padalīties savās idejās. Aiciniet viņus padomāt par to, kā rīkošanās saskaņā ar gūtajiem iespaidiem stiprinās viņu attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu.

Papildu materiāli

• 1. Nefija 2:9–10; Almas 17:1–3; Helamana 5:12

• Džefrijs R. Holands, „Kungs, es ticu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2013. g. maijs, 93.–95. lpp.

• Nīls L. Andersens, „Nekad neatstāj Viņu” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. nov., 39.–42. lpp.

• Bekija Kreivena, „Rūpība pret paviršību” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. maijs, 9.–11. lpp.

Mācīšana pēc Glābēja parauga

Daudzās stundās var būt lietderīgi aicināt audzēkņus palīdzēt cits citam atrast atbildes uz viņu jautājumiem. Ja jūtat Gara pamudinājumu, jūs varat to darīt pat tad, ja pats zināt atbildi.