„Atjaunošanas balsis: Kristīšanās par mūsu priekštečiem — „brīnišķīga mācība””, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: Mācība un Derības 2025 (2025)
„Kristīšanās par mūsu priekštečiem — „brīnišķīga mācība””, „Nāciet, sekojiet Man!” studijām mājās un baznīcā: 2025
Atjaunošanas balsis
Kristīšanās par mūsu priekštečiem — „brīnišķīga mācība”
Šajā zīmējumā ir atainots Navū tempļa kristību baseins, kas ir balstīts uz divpadsmit vēršiem.
Fēbe un Vilfords Vudrafi
Fēbe Vudrafa dzīvoja netālu no Navū, kad Džozefs Smits sāka mācīt par iespēju kristīties par tiem, kuri ir dzīvojuši iepriekš. Viņa rakstīja par to savam vīram Vilfordam, kurš tobrīd kalpoja misijā Anglijā.
„Brālis Džozefs … caur atklāsmi ir uzzinājis, ka šīs Baznīcas locekļi var tikt kristīti par jebkuru savu mirušo radinieku, kuram nav bijusi privilēģija dzirdēt šo evaņģēliju, pat par saviem bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, tēvočiem un krustmātēm. … Tiklīdz viņi tiek kristīti par saviem draugiem, tie tiek atbrīvoti no cietuma, un viņi ir tiesīgi pēc augšāmcelšanās tikt ievesti celestiālajā valstībā. Baznīcas locekļi šo doktrīnu ir sirsnīgi pieņēmuši un plaši to pielieto. Daži tiek kristīti pat 16 reizes … vienā dienā.”
Vilfords Vudrafs vēlāk par šo principu teica: „Brīdī, kad es par to dzirdēju, mana dvēsele priekā salēcās. … Es devos un tiku kristīts par visiem saviem mirušajiem radiniekiem, kurus spēju atminēties. … Kad tika saņemta atklāsme par kristīšanos mirušo labā, es vēlējos izsaukties: „Aleluja!” Es jutu, ka mums ir tiesības priecāties par šīm debesu svētībām.”
Vileita Kimbala
Tāpat kā māsa Vudrafa, arī Vileita Kimbala dzirdēja par aizstājošajām kristībām, kad viņas vīrs Hibers atradās prombūtnē, jo sludināja evaņģēliju. Viņa aizrakstīja viņam vēstuli:
„Prezidents Smits ir uzsācis runāt par jaunu un brīnišķīgu tematu … kas Baznīcā ir izraisījis gluži vai atmodu. Proti, par kristīšanos mirušo labā. Pāvils par to runā pirmās vēstules korintiešiem 15. nodaļas 29. pantā. Džozefs atklāsmē ir saņēmis pilnīgāku šīs mācības skaidrojumu. … Kristīties par visiem saviem priekštečiem, kuri ir nomiruši pirms evaņģēlija atjaunošanas, pat par vecvectēvu un vecvecmāti … ir šīs Baznīcas privilēģija. To darot, mēs darbojamies kā viņu pārstāvji un nodrošinām viņiem privilēģiju — uzcelties pirmajā augšāmcelšanās reizē. Viņš teica, ka viņiem tiks sludināts evaņģēlijs … taču gari nevar tapt kristīti. … Kopš šeit tiek sludināta šī kārtība, ūdeņi pastāvīgi ir nemierīgi. Konferences laikā vienlaicīgi upē reizēm bija astoņi līdz desmit elderi, veicot kristības. … Es vēlos kristīties par savu māti. Es domāju, ka varbūt varētu sagaidīt tevi mājās, taču pēdējā reizē, kad Džozefs runāja par šo tematu, viņš ieteica visiem rīkoties, cik ātri vien iespējams, un atbrīvot savus draugus no gūsta. Tāpēc es domāju, ka to izdarīšu šonedēļ, jo kristībās plāno piedalīties arī vairāki kaimiņi. Daži jau vairākas reizes ir bijuši kristīti. … Tā nu redzi, visiem ir dota ir iespēja. Vai šī nav brīnišķīga mācība?”
Fēbe Čeisa
Pēc tam, kad Navū templī tika uzbūvēts kristību baseins, aizstājošās kristības tika izpildītas tur, nevis upē. Fēbe Čeisa, Navū pilsētas iedzīvotāja, rakstīja mātei par templi, aprakstot kristību baseinu kā vietu, kur „mēs varam tapt kristīti par saviem mirušajiem un kļūt par glābējiem Ciānas kalnā”. Viņa turpināja, skaidrojot: „Šajā baseinā es esmu kristījusies par savu mīļo tēvu un visiem pārējiem saviem mirušajiem draugiem. … Tagad es gribu zināt, kāds ir tava tēva un mātes vārds, lai es varu tos atbrīvot, jo es vēlos atbrīvot mirušos. … Tas Kungs ir atkal runājis un atjaunojis seno laiku kārtību.”
Sallija Rendala
Rakstot draugiem un ģimenei par kristīšanos mirušo radinieku labā, Sallija Rendala atcerējās sava dēla Džordža nāvi:
„Ak, tas man bija tik grūts laiks, un šķiet, es vēl nevaru samierināties ar notikušo, taču … viņa tēvs tika kristīts par viņu, un tas ir tik brīnišķīgi, ka mēs ticam un saņemam evaņģēlija pilnību, kā tas tagad tiek sludināts, un varam tikt kristīti par visiem mūsu mirušajiem draugiem un izglābt visus tos, par kuriem mums ir jebkādas zināšanas.
Es gribu, lai jūs man uzrakstītu visu mūsu kopējo mirušo radinieku vārdus — visus vectēvus un vecmāmiņas no katra zara. Es gribu darīt visu, kas ir manos spēkos, lai glābtu savus draugus, un es ļoti priecātos, ja daži no jums atbrauktu un man palīdzētu, jo tas ir liels darbs vienam cilvēkam. … Es pieļauju, ka jums šī doktrīna liksies dīvaina, bet jūs sapratīsiet, ka tā ir patiesība.”