„15.–21. februāris. Mācības un Derību 14.–17. nod.: „Stāvēt kā liecinieks””, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Mācība un Derības 2021 (2020. g.)
„15.–21. februāris. Mācības un Derību 14.–17. nod.”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2021
15.–21. februāris
Mācības un Derību 14.–17. nodaļa
„Stāvēt kā liecinieks”
Dažkārt Džozefa Smita ģimenes locekļi un draugi prasīja, lai viņš lūgtu Dievam atklāsmi par to, kas tiem, saskaņā ar Dieva gribu, būtu jādara. Lasot šīs atklāsmes, padomājiet par Dieva norādījumiem jūsu dzīvē.
Pierakstiet gūtos iespaidus
Kaut arī tulkošanas darbs sekmīgi turpinājās, 1829. gada maijā Džozefam, Emmai un Oliveram Harmonijā bija radušies vēl lielāki sarežģījumi. Kaimiņi kļuva arvien naidīgāki, un Emmas ģimenes locekļu atbalsts mazinājās. Jūtot, ka uzturēties Harmonijā vairs nav droši, Olivers sazinājās ar kādu draugu, kurš bija izrādījis interesi par Džozefa darbu, — Deividu Vitmeru. Deivids ar saviem vecākiem, māsām un brāļiem dzīvoja aptuveni 160 kilometru attālumā — Feijetā, Ņujorkas štatā. Viņš bija ticies ar Oliveru pirms kāda gada, un kopš tā laika Olivers bija uzrakstījis viņam vairākas vēstules, daloties savā pieredzē par darbu kopā ar pravieti. Ne pats Deivids, ne arī kāds no viņa ģimenes locekļiem vēl nekad nebija satikuši Džozefu. Taču, kad Olivers apvaicājās, vai viņi ar Džozefu varētu pārcelties uz Vitmeru mājām, lai pabeigtu Mormona Grāmatas tulkojumu, Vitmeri labprāt atdarīja tiem savas mājas durvis. Un Tam Kungam attiecībā uz Vitmeriem padomā bija kas vairāk par pravieša izmitināšanu. Viņš gribēja dot tiem īpašus norādījumus, kas ir atrodami Mācības un Derību 14.–17. nodaļā, un ar laiku viņiem bija lemts kļūt par vienu no Baznīcas pamatlicēju ģimenēm un aizsāktās Atjaunošanas lieciniekiem.
Lai iegūtu vairāk informācijas par Vitmeru ģimeni, skat. Saints, 1:68–71.
Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām
Es varu piedalīties Dieva „lielajā un brīnumainajā darbā”.
Kad Deivids Vitmers iepazinās ar Džozefu Smitu, viņš vēl bija jauns vīrietis, kurš bija cītīgi nodevies darbam savu vecāku saimniecībā. Taču, domājot par Deividu, Tam Kungam bija padomā kāds cits darbs, kas zināmā mērā līdzinājās zemkopja darbam. Lasot Mācības un Derību 14:1–4, pievērsiet uzmanību tam, kā Tas Kungs pielīdzina Savu darbu tam darbam, ko bija paradis veikt Deivids. Ko jūs varat mācīties par Tā Kunga darbu no šī salīdzinājuma?
Kā jūs varētu „[laist] darbā savu sirpi”? (4. pants.) Pievērsiet uzmanību tam, kādi solījumi šajā nodaļā tiek doti tiem, kuri cenšas „radīt un nostiprināt … Ciānu” (6. pants).
Dieva vārds ir „dzīvs un spēcīgs”.
Tas Kungs salīdzināja Savu vārdu ar „abpusgriezīgu zobenu” (Mācības un Derību 14:2). Ko šis salīdzinājums, jūsuprāt, liecina par Dieva vārdu? Piemēram, kādā ziņā Viņa vārds ir dzīvs, spēcīgs un ass? Kā jūs esat izjutuši Dieva vārda spēku?
Padomājiet par to, kā vēl Dievs ir raksturojis Savu vārdu. Piemēram, ko jūs varat uzzināt par Dieva vārdu no šajās rakstvietās ietvertajiem salīdzinājumiem?
Mūžīgā dzīve ir „lielākā no visām Dieva dāvanām”.
Lasot Mācības un Derību 14:7, padomājiet, kādēļ mūžīgā dzīve ir „lielākā no visām Dieva dāvanām”. Jums varētu palīdzēt šī prezidenta Rasela M. Nelsona atziņa: „Saskaņā ar Dieva diženo laimes ieceri, ģimenes var tikt saistītas tempļos un sagatavoties atgriezties, lai uz mūžīgiem laikiem dzīvotu Viņa svētajā klātbūtnē. Tā ir mūžīgā dzīve!” („Paldies Dievam” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 77. lpp.)
Jūs varētu pievienot 7. pantam mijnorādes, kas palīdz gūt dziļāku izpratni par mūžīgo dzīvi (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Mūžīgā dzīve”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Kas no uzzinātā iedvesmo jūs — censties iemantot mūžīgo dzīvi?
Mācības un Derību 15.–16. nod.
Dvēseļu vešana pie Kristus ir ļoti vērtīga nodarbe.
Gan Džons Vitmers, gan Pīters Vitmers vēlējās uzzināt, kas viņu dzīvē „būtu visvērtīgākais” (Mācības un Derību 15:4; 16:4). Vai jūs jebkad esat aizdomājušies par šo jautājumu? Lasot Mācības un Derību 15.–16. nodaļu, padomājiet, kādēļ dvēseļu vešana pie Kristus ir tik vērtīga nodarbe. Kā jūs varētu aicināt dvēseles pie Kristus?
Skat. arī Mācības un Derību 18:10–16.
Tas Kungs izmanto lieciniekus, lai iedibinātu Savu vārdu.
Kas ir liecinieks? Kālab Tas Kungs Savā darbā izmanto lieciniekus? (Skat. 2. korintiešiem 13:1.) Padomājiet par šiem jautājumiem, lasot to, ko Dievs saka Trim lieciniekiem Mācības un Derību 17. nodaļā. Jums varētu būt lietderīgi pārskatīt arī Mormona Grāmatā ietverto Trīs liecinieku liecību. Kā liecinieki palīdz īstenot Dieva „taisnīgos nodomus”? (4. pants.)
Vai jūs zināt, ka arī Marija Vitmere saņēma liecību par zelta plāksnēm? Eņģelis Moronijs parādīja tās viņai kā atzinību par tiem upuriem, ko viņa bija pienesusi, kamēr viņas mājās dzīvoja Džozefs, Emma un Olivers (skat. Saints, 1:70–71). Ko jūs varat mācīties par liecības saņemšanu no viņas pieredzes?
Skat. arī Saints, 1:73–75; Ulisess Soaress, „Mormona Grāmatas nākšana klajā” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 32.–35. lpp.
Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem
-
Mācības un Derību 14:1–4.Jūs varētu aicināt, lai jūsu ģimenes locekļi uzmeklē šajos pantos frāzes, kas saistās ar zemkopības darbiem. Kādēļ Tas Kungs varētu pielīdzināt Savu darbu ražas pļaujai? Kā mēs varētu palīdzēt Viņa darbā?
-
Mācības un Derību 14:2.Sadaļā „Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām” pie šī panta ir ietverts uzdevums, kur ir minētas dažas rakstvietas par Dieva vārdu. Varbūt jūsu ģimenes locekļi varētu tās izlasīt un pastāstīt, ko viņi no tām ir mācījušies? Kā šīs rakstvietas iedvesmo mūs „pievērst vērību” Dieva vārdam?
-
Mācības un Derību 15:6; 16:6.Šie panti varētu pamudināt jūs uz sarunu par to, kas jūsu ģimenei šķiet visvērtīgākais (skat. arī Mācības un Derību 18:10).
-
Mācības un Derību 17. nod.Jūsu ģimenes locekļiem varētu patikt, ja jūs aicinātu tos uzzīmēt visas tās lietas, ko redzēja Trīs liecinieki (skat. 1. pantu). Lasot 17. nodaļu, pievērsiet uzmanību frāzēm, kuras māca par Mormona Grāmatas nozīmi. Kā mēs varam kļūt par Mormona Grāmatas lieciniekiem? Jūsu ģimene varētu noskatīties arī video „A Day for the Eternities” angļu valodā (ChurchofJesusChrist.org).
Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.
Ieteicamā dziesma: „Es iešu, kur vēlies”, Garīgās dziesmas, nr. 168.
Atjaunošanas balsis
Lūsija Meka Smita, Trīs liecinieki un Astoņi liecinieki
Eņģelis parādīja zelta plāksnes Džozefam Smitam, Oliveram Kauderijam un Deividam Vitmeram mežā, kas atradās līdzās Vitmeru mājai Feijetā, Ņujorkas štatā. Tobrīd pie Vitmeriem ciemojās Džozefa vecāki. Džozefa māte Lūsija Meka Smita aprakstīja to, kādu iespaidu uz lieciniekiem atstāja šī brīnumainā pieredze:
„Pulkstenis bija starp trijiem un četriem pēcpusdienā. Mēs ar Vitmera kungu un Smita kungu sēdējām guļamistabā. Es sēdēju uz gultas malas. Kad ienāca Džozefs, viņš nometās man līdzās. „Tēv! Māt!” viņš teica. „Jums nav ne jausmas, cik es esmu priecīgs. Tas Kungs lika, lai plāksnes tiktu parādītas vēl trim cilvēkiem, kuri arī ir redzējuši eņģeli un kuriem turpmāk nāksies liecināt, ka tas, ko es esmu teicis, ir patiesība. Jo tagad viņi zina, ka es necenšos maldināt cilvēkus. Un es jūtos tā, it kā būtu atsvabināts no briesmīgas nastas, kuru man bija teju par grūtu panest. Taču tagad arī viņiem būs jānes daļa no tās, un tas, ka man vairs nav ilgāk jājūtas šajā pasaulē ar to pilnīgi vienam, tik tiešām ielīksmo manu dvēseli.” Tad ienāca Martins Heriss. Šķita, ka viņu ir pārņēmis pāri plūstošs prieks. Tad viņš liecināja par to, ko ir redzējis un dzirdējis, tāpat kā to darīja arī Olivers un Deivids. Viņu liecība savā būtībā bija tāda pati, kā tā, kas ir ietverta Mormona Grāmatā. …
Šķita, ka viņi un jo īpaši Martins Heriss nav spējīgi izteikt savas jūtas vārdos. Martins teica: „Tagad es esmu redzējis eņģeli no debesīm, kurš ir pārliecinoši apliecinājis, ka viss, ko es esmu dzirdējis par šo pierakstu, ir patiess, un es esmu redzējis viņu pats savām acīm. Es esmu aplūkojis arī plāksnes un turējis tās savās rokās, un es varu liecināt par to visai pasaulei. Taču es pats personīgi esmu saņēmis liecību, kas nav izsakāma vārdos, ko mēlei ir neiespējami aprakstīt, un es visā savas dvēseles nopietnībā slavēju Dievu par to, ka Viņš ir izrādījis man, tieši man, šo labvēlību, padarot mani par liecinieku Viņa varenajam darbam un iecerei cilvēku bērnu labā.” Viņam pievienojās arī Olivers un Deivids, svētsvinīgi slavējot Dievu par Viņa labestību un žēlastību. Nākamajā dienā mēs atgriezāmies mājās [Palmīrā, Ņujorkas štatā,] kā priekpilns un līksms pulciņš.”1
Lūsija Meka Smita bija klāt arī tad, kad pēc pieredzētā mājās atgriezās Astoņi liecinieki:
„Kad mājā atgriezās šie liecinieki, Džozefam vēlreiz parādījās eņģelis, un tobrīd Džozefs nodeva plāksnes viņa rokās. Tovakar mēs noturējām sanāksmi, kurā visi liecinieki liecināja par iepriekš minētajiem faktiem; un visa mūsu ģimene, pat Dons Karloss [Smits], kuram bija tikai 14 gadi, liecināja par pēdējo dienu evaņģēlija atklāšanas laikmeta patiesumu, apliecinot, ka tas ir visā pilnībā aizsācies.”2