Mūsu mērķis ir pievēršanās

Evaņģēlijs tiek apgūts un mācīts ar mērķi padziļināt mūsu pievēršanos Jēzum Kristum un palīdzēt mums vēl vairāk līdzināties Viņam. Tādēļ mēs studējam evaņģēliju, ne vien meklējot jaunu informāciju, bet arī vēloties kļūt par „jaunām radībām” (2. korintiešiem 5:17). Tas nozīmē, ka mēs paļaujamies uz Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, lai Viņi palīdzētu mums mainīt savu sirdi, redzējumu, rīcību un dziļāko iedabu.

Taču evaņģēlija apguve, kas stiprina mūsu ticību un vedina uz pievēršanās brīnumu, nenotiek uzreiz. Tā nenotiek tikai nodarbību laikā; tā norisinās indivīdu sirdīs un mājās. Evaņģēlija izprašana un dzīvošana pēc tā prasa pastāvīgus ikdienas pūliņus. Taču Debesu Tēvs nesagaida, ka mums tas būtu jāpaveic vieniem — Viņš sūta Svēto Garu, lai mums palīdzētu kļūt pievērstiem.

Svētais Gars vedina mūs pie patiesības un liecina par šo patiesību (Jāņa 16:13). Tas apgaismo mūsu prātu, padziļina sapratni un aizskar mūsu sirdis, dāvājot atklāsmi no Dieva — visas patiesības avota. Svētais Gars šķīsta mūsu sirdis. Tas iekveldina mūsos vēlmi dzīvot saskaņā ar patiesību un pačukst, kā to izdarīt. Patiesi, „Svētais Gars … [mums] visu mācīs” (Jāņa 14:26).

Tieši tādēļ, pūloties apgūt un mācīt evaņģēliju, un dzīvot saskaņā ar to, mums, pirmkārt un galvenokārt, būtu jātiecas pēc Gara sadraudzības. Šim mērķim būtu jānosaka mūsu izvēles un jāvada mūsu domas un rīcība. Mums vajadzētu tiekties pēc visa, kas ieaicina Gara ietekmi, noraidot visu, kas mūs no tās attālina, jo mēs zinām — ja vien mēs spēsim būt Svētā Gara klātbūtnes cienīgi, mēs būsim cienīgi dzīvot Debesu Tēva un Viņa Dēla Jēzus Kristus klātbūtnē.