5.–11. augusts

Romiešiem 1.–6. nodaļa

„Dieva spēks glābšanai”

Gara pamudinājumu pierakstīšana jums palīdzēs atcerēties, ko Viņš jums ir mācījis. Jūs varat pierakstīt arī to, ko jūs domājat par šiem pamudinājumiem.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Laikā, kad Pāvils rakstīja vēstuli romiešu Baznīcas locekļiem, kas bija jūdu un citticībnieku grupa, Jēzus Kristus Baznīca bija kļuvusi par daudz ko vērienīgāku, nekā nelielu ticīgo grupiņu no Galilejas. Aptuveni 20 gadus pēc Glābēja augšāmcelšanās kristiešu draudzes bija gandrīz visur un apustuļi varēja samērā brīvi ceļot — tai skaitā uz Romu, lielo impērijas galvaspilsētu. Lai gan Pāvils savu vēstuli rakstīja romiešu svētajiem, viņa vēstījums attiecas uz visiem, arī mūsdienu cilvēkiem: „Kristus evaņģēlijs … ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic” (Romiešiem 1:16, slīpraksts pievienots).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Vēstule romiešiem – Vēstule Filemonam

Kas ir vēstules un kā tās ir sakārtotas?

Vēstules ir vēstījumi, ko Baznīcas vadītāji rakstīja svētajiem dažādās pasaules malās. Apustulis Pāvils sarakstīja lielāko daļu no vēstulēm, kas ir Jaunajā Derībā — sākot ar vēstuli romiešiem un beidzot ar vēstuli Filemonam. Viņa vēstules ir sakārtotas pēc garuma. Lai gan Vēstule romiešiem ir pirmā vēstule Jaunajā Derībā, tā patiesībā tika sarakstīta Pāvila misijas beigās. Vairāk informācijas par vēstulēm skat. Svēto Rakstu ceļvedī „Pāvila vēstules”.

Romiešiem 1.–6. nodaļa

Ja es izrādīšu ticību Glābējam, ievērojot Viņa baušļus, es tikšu attaisnots caur Viņa labvēlību.

Tālāk sniegtie skaidrojumi jums palīdzēs labāk izprast vēstuli romiešiem:

Bauslība:Kad Pāvils rakstīja par „bauslību”, viņš atsaucās uz Mozus bauslību. Tāpat arī vārds „darbi” Pāvila rakstos bieži vien nozīmēja ceremonijas un rituālus pēc Mozus bauslības. Pāvils šo bauslību pretnostatīja „ticības bauslībai” (skat. Romiešiem 3:27–31) jeb Jēzus Kristus mācībai, kas ir mūsu glābšanas patiesais avots.

Apgraizīšana, neapgraizīšana:Sendienās apgraizīšana bija zīme jeb simbols derībai, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu. Pāvils lietoja vārdu „apgraizīšana”, runājot par jūdiem (derības ļaudīm) un vārdu „neapgraizīšana”, atsaucoties uz citticībniekiem (tiem, kuri nebija Ābrahāma derības ļaudis). Apgraizīšana vairs nav nepieciešama kā zīme Dieva derībai ar Viņa ļaudīm (skat. Ap. d. 15:23–29).

Attaisnošana, attaisnot, attaisnots:Šie vārdi attiecas uz grēku atlaišanu jeb piedošanu. Kad mēs tiekam attaisnoti, mums ir piedots un pateikts, ka mēs esam nevainīgi un tiekam atbrīvoti no mūžīgā soda par mūsu grēkiem. Kā Pāvils paskaidroja, tas ir iespējams, pateicoties Jēzum Kristum (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Attaisnošana, attaisnot”, scriptures.lds.org; skat. arī D. Tods Kristofersons, „Justification and Sanctification” („Attaisnošana un iesvētīšana”), Ensign, 2001. g. jūnijs, 18.–25. lpp.). Pāvila vēstulē romiešiem vārdus taisnīgie un taisnīgums var uzskatīt par sinonīmiem tādiem vārdiem kā attaisnotie un attaisnošana.

Labvēlība:Labvēlība ir „dievišķa palīdzība jeb spēks, kas tiek dots caur Jēzus Kristus žēlastību un mīlestību”. Caur labvēlību visi cilvēki tiks augšāmcelti un kļūs nemirstīgi. Turklāt, „labvēlībai piemīt spēks, kas vīriešiem un sievietēm ļauj iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu — pēc tam, kad viņi ir izdarījuši visu, ko spēj.” Mēs nenopelnām labvēlību savu pūļu dēļ, drīzāk, tā ir labvēlība, kas mums sniedz „spēku un palīdzību labu darbu veikšanai, ko pretējā gadījumā, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, [mēs] nespētu paveikt” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Labvēlība”; skat. arī Dīters F. Uhtdorfs, „Labvēlības dāvana” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 107. lpp.; 2. Nefija 25:23).

Romiešiem 2:17–29

Mūsu darbiem ir jābūt saskaņā ar mūsu iekšējo pārliecību un tā jāstiprina.

Pāvila mācības parāda, ka vairāki jūdu kristieši Romā joprojām ticēja, ka paklausība Mozus bauslības ceremonijām un rituāliem sniegs glābšanu. Var šķist, ka tā ir problēma, kas vairāk nav aktuāla, jo mēs nedzīvojam pēc Mozus bauslības. Taču, lasot Pāvila rakstīto, īpaši Romiešiem 2:17–29, padomājiet par jūsu centieniem dzīvot saskaņā ar evaņģēliju. Vai jūsu rīcība, piemēram, Svētā Vakarēdiena pieņemšana vai tempļa apmeklēšana stiprina jūsu pārliecību un ticību Kristum? (Skat. Almas 25:15–16). Ko jūs varētu darīt, lai jūsu darbi mainītu jūsu sirdi?

Skat. arī Dalins H. Ouks, „The Challenge to Become”, Ensign, 2000. g. nov., 32.–34. lpp.

Romiešiem 3:10–31; 5. nod.

Pateicoties Jēzum Kristum, es varu saņemt grēku piedošanu.

Iespējams, dažiem cilvēkiem Pāvila tiešais paziņojums „nav neviena taisna, it neviena” varētu iedvest bezcerību (Romiešiem 3:10). Taču vēstulē romiešiem ir arī cerības pilni vēstījumi. Meklējiet tos 3.  un  5. nodaļā un apdomājiet, kāpēc atcerēties, ka „visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” (Romiešiem 3:23) ir svarīgs solis, lai mēs mācītos būt „laimīgi cerībā” caur Jēzu Kristu (Romiešiem 5:2).

Romiešiem 6. nodaļa

Jēzus Kristus evaņģēlijs mani aicina „dzīvot atjaunotā dzīvē”.

Pāvils mācīja, ka evaņģēlijam vajadzētu mainīt mūsu dzīvesveidu. Ko jūs izmantotu no Romiešiem 6. nodaļā rakstītā, lai palīdzētu kādam saprast, kā evaņģēlijs jums ir palīdzējis „dzīvot atjaunotā dzīvē”? (4. pants). Ar kādām personīgajām pieredzēm jūs dalītos?

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Lasot Svētos Rakstus kopā ar ģimeni, Gars jums var palīdzēt saprast, kurus principus būtu nepieciešams uzsvērt un pārrunāt tieši jūsu ģimenē. Šeit būs daži ieteikumi:

Romiešiem 1:16–17

Kā mēs varam parādīt, ka mēs „[nekaunāmies] Kristus evaņģēlija dēļ”?

Romiešiem 3:23–28

Daudzi cilvēki varētu teikt, ka, tā kā mēs „tiekam attaisnoti vienīgi [Dieva] labvēlības dēļ” (Džozefa Smita tulkojums, Romiešiem 3:24), mums nav jādara nekas, lai to saņemtu. Lai gan mēs nekad nevarētu paveikt pietiekami, lai „nopelnītu” Dieva labvēlību, tomēr Dievs no mums prasa noteiktas lietas, lai mēs to varētu saņemt. Ko mēs varam darīt, lai saņemtu labvēlību?

Romiešiem 5:3–5

Kādas nelaimes mēs esam pieredzējuši? Kā šīs nelaimes mums ir palīdzējušas pieaugt pacietībā, gūt pieredzi un cerību?

Romiešiem 6:3–6

Ko Pāvils šajos pantos saka par kristību simbolismu? Jūsu ģimene varētu ieplānot apmeklēt nākamās kristības. Vai arī kāds no jūsu ģimenes varētu parādīt savu kristību fotogrāfijas vai dalīties atmiņās par šo notikumu. Kā kristīšanās un kristību derību ievērošana mums palīdz „dzīvot atjaunotā dzīvē”?

Kristības simbolizē jaunas dzīves sākumu un kļūšanu par Kristus mācekli.

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Personīgo studiju pilnveidošana

Studējot uzdodiet jautājumus. Studējot Svētos Rakstus, jums prātā var ienākt dažādi jautājumi. Apdomājiet tos un meklējiet atbildes. Piemēram, Romiešiem 1.–6. nodaļā jūs varētu sameklēt atbildi uz jautājumu: „Kas ir labvēlība?”

Nebīsties! Gregs K. Olsens