„Prātā paturamās domas: Derība”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Vecā Derība 2022 (2021. g.)

„Prātā paturamās domas: Derība”, „Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: 2022

Attēls

pārdomu simbols

Prātā paturamās domas

Derība

Lasot Veco Derību, jūs bieži redzēsiet vārdu derība. Mūsdienās mēs parasti domājam par derībām kā par Dievam dotiem, svētiem apsolījumiem, taču derībām ir bijusi būtiska nozīme arī attiecībās starp līdzcilvēkiem. Lai būtu drošībā un izdzīvotu, cilvēkiem bija nepieciešama savstarpēja uzticēšanās, un stāšanās derībās bija kļuvusi par veidu, kā šo uzticēšanos nodrošināt.

Tādējādi, runājot ar Nou, Ābrahāmu un Mozu par derībām, Dievs aicināja tos nodibināt ar Viņu uzticības pilnas attiecības. Viens no zināmākajiem derību piemēriem Vecajā Derībā ir derība, ko Dievs noslēdza ar Ābrahāmu un Sāru un kas tika atjaunota arī ar viņu pēcnācējiem — Īzāku un Jēkabu (kurš tiek saukts arī par Israēlu). Mēs to bieži dēvējam par Ābrahāma derību, kaut arī Vecajā Derībā tā tiek dēvēta vienkārši par „derību”. Jūs ievērosiet, ka Vecā Derība būtībā ir stāsts par tiem ļaudīm, kuri uzskatīja sevi par minētās derības mantiniekiem — derības ļaudīm.

Ābrahāma derībai vēl arvien ir būtiska loma, it īpaši pēdējo dienu svēto dzīvē. Kādēļ tā? Tādēļ, ka arī mēs esam derības ļaudis, neatkarīgi no tā, vai esam vai neesam Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba tiešie pēcteči (skat. Galatiešiem 3:27–29). Tālab mums ir svarīgi saprast, kas ir Ābrahāma derība un kā tā var tikt attiecināta uz mums mūsu dienās.

Kas ir Ābrahāma derība?

Tā kā Ābrahāms vēlējās kļūt par lielāku taisnīguma sekotāju (skat. Ābrahāma 1:2), Dievs aicināja viņu uz stāšanos derībā balstītās attiecībās. Ābrahāms nebija pirmais, kuram bija šāda vēlme, un viņš nebija pirmais, kurš stājās šādā derībā. Viņš tiecās „pēc tēvu svētībām” (Ābrahāma 1:2) — svētībām, kuras, stājoties derībā, tika piedāvātas Ādamam un Ievai un kopš tā laika arī visiem tiem, kuri uzcītīgi tiecās pēc šīm svētībām.

Stājoties derībā ar Ābrahāmu, Dievs apsolīja viņam brīnišķīgas svētības: mantojuma zemi, lielu pēcnācēju skaitu, pieeju priesterības priekšrakstiem un vārdu, kas tiks godāts paaudžu paaudzēs. Taču šī derība bija vērsta ne vien uz tām svētībām, ko saņems pats Ābrahāms un viņa ģimene, bet arī uz to, kā viņi svētīs pārējos Dieva bērnus. „Tu būsi par svētību,” Dievs paziņoja, „un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus 12:2–3.)

Vai, pateicoties šai derībai, Ābrahāms, Sāra un viņu pēcnācēji iemantoja privileģētu stāvokli pārējo Dieva bērnu vidū? Tikai tādā nozīmē, ka tā ir privilēģija, lai svētītu citus. Ābrahāma ģimenei bija jānes „[šī kalpošana un priesterība] visām tautām”, daloties „ar evaņģēlija svētībām, kas ir glābšanas, patiesi mūžīgās dzīves, svētības” (Ābrahāma 2:9, 11).

Šī derība bija Ābrahāma kārotā svētība. To iemantojis, Ābrahāms savā sirdī teica: „Tavs kalps Tevi nopietni ir meklējis, tagad es esmu atradis Tevi.” (Ābrahāma 2:12.)

Tas notika pirms tūkstošiem gadu, taču šī derība ir tikusi atjaunota arī mūsu dienās (skat. 1. Nefija 22:8–12). Un tā turpina piepildīties Dieva ļaužu dzīvē. Patiesībā, šīs derības piepildīšanās šinīs pēdējās dienās uzņem apgriezienus, jo Dieva darbs virzās uz priekšu, svētot visas pasaules ģimenes. Un tajā var iesaistīties jebkurš, kas, tāpat kā Ābrahāms, vēlas kļūt par lielāku taisnīguma sekotāju, — jebkurš, kas dedzīgi meklē To Kungu.

Attēls

ģimene pie tempļa

Kāda ir Ābrahāma derības nozīme manā dzīvē?

Jūs esat apsolījuma bērni. Tiekot kristīti, jūs stājāties derībā ar Dievu. Jūs atjaunojat šo derību ikreiz, kad pieņemat Svēto Vakarēdienu. Un jūs slēdzat svētas derības, būdami templī. Kopumā ņemot, šīs derības padara jūs par Ābrahāma derības dalībniekiem, kuras pilnība ir rodama tempļa priekšrakstos. Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis: „Svētajā templī mēs beigu beigās varam kļūt par to mūžīgās ģimenes svētību līdzmantiniekiem, kas reiz tika apsolītas Ābrahāmam, Īzākam, Jēkabam un viņu pēcnācējiem.”¹

Caur šīm derībām un priekšrakstiem mēs kļūstam par Dieva ļaudīm (skat. 2. Mozus 6:7; 5. Mozus 7:6; 26:18; Ecēhiēla 11:20). Mēs kļūstam citādi, nekā apkārtējā pasaule. Mūsu derības ļauj mums kļūt par patiesiem, apņēmības pilniem Jēzus Kristus mācekļiem. „Mūsu derības,” skaidro prezidents Nelsons, „sasaista mūs ar Viņu un dāvā mums dievišķu spēku.”² Un, svētot Savus ļaudis ar Savu spēku, Dievs aicina un sagaida, ka tie svētīs apkārtējos — ka tie kļūs „par svētību”, svētot „visas zemes ģimenes” (Ābrahāma 2:9, 11).

Šī vērtīgā izpratne ir dāvāta mums, pateicoties Ābrahāma derības atjaunošanai caur pravieti Džozefu Smitu. Tādēļ, lasot par Vecajā Derībā aprakstītajām derībām, nedomājiet tikai par Dieva attiecībām ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu. Padomājiet arī par Viņa attiecībām ar jums. Lasot par neskaitāmu pēcnācēju apsolījumu (skat. 1. Mozus 28:14), nedomājiet tikai par tiem miljoniem, kuri šobrīd dēvē Ābrahāmu par savu tēvu. Padomājiet arī par jums doto mūžīgās ģimenes un mūžīgo pēcnācēju pieauguma apsolījumu (skat. Mācības un Derību 131:1–4; 132:20–24). Lasot par mantojuma zemes apsolījumu, nedomājiet tikai par Ābrahāmam solīto zemi. Padomājiet arī par pašas Zemes celestiālo sūtību — mantojumu, kas ir apsolīts „lēnprātīgajiem”, kuri „gaida uz To Kungu” (Mateja 5:5; Psalmi 37:9, 11; skat. arī Mācības un Derību 88:17–20). Un, lasot par solījumu, ka Dieva derības ļaudis svētīs „visas zemes ģimenes” (Ābrahāma 2:11), nedomājiet tikai par Ābrahāma kalpošanu un praviešiem, kuri ir cēlušies no viņa. Padomājiet par to, ko jūs, būdami Jēzus Kristus derības sekotāji, varētu darīt, lai kļūtu par svētību apkārtējo cilvēku ģimenēm.