Prātā paturamās domas

Israēla nams

Kaut kur tuksnesī, uz austrumiem no Kānaānas, Jēkabs satraukti gaidīja tikšanos ar savu dvīņubrāli Ēsavu. Pēdējo reizi, kad Jēkabs bija redzējis Ēsavu (aptuveni pirms 20 gadiem), Ēsavs bija draudējis viņu nogalināt. Jēkabs bija pavadījis tuksnesī visu nakti, lūdzot un cīkstoties pēc Dieva svētības. Pateicoties Jēkaba ticībai, neatlaidībai un apņēmībai, Dievs bija atbildējis uz viņa lūgšanām. Tonakt Jēkabs tika pārdēvēts par Israēlu, kas nozīmē „viņš neatlaidīgi piesauc Dievu” (1. Mozus 32:29; skat. arī 1. Mozus 32:25–33).¹

Pie Jabokas upes Jēkabs tika pārdēvēts par Israēlu.

Šī ir pirmā reize, kad Bībelē parādās vārds Israēls, un šis vārds saglabājas cauri visai šai grāmatai un cilvēces vēsturei. Drīz vien šī vārda nozīme paplašinājās, un tajā vairs nesauca tikai vienu cilvēku. Israēlam bija 12 dēli, un visi viņu pēcteči tika dēvēti par „Israēla namu”, „Israēla ciltīm”, „Israēla bērniem” vai „israēliešiem”.

Vēstures gaitā Israēla bērni ir piešķīruši lielu nozīmi savai izcelsmei attiecībā uz piederību kādai no divpadsmit Israēla ciltīm. Viņu izcelsmei ir bijusi būtiska loma viņu derībā balstītajā identitātē. Apustulis Pāvils paziņoja, ka viņš ir no „Benjamīna cilts” (Romiešiem 11:1). Kad Lehijs sūtīja savus dēlus uz Jeruzālemi, lai tie atgūtu misiņa plāksnes, viens no iemesliem bija tāds, ka šīs plāksnes saturēja viņa „tēvu ciltsrakstus” (1. Nefija 5:14; skat. arī 1. Nefija 3:3). Lehijs uzzināja, ka viņš ir Jāzepa pēctecis, un turpmāko gadu gaitā apliecinājās, ka viņa pēctečiem ir būtiski apzināties savu saikni ar Israēla namu (skat. Almas 26:36; 3. Nefija 20:25).

Mūsdienu Baznīcā jūs varat dzirdēt par Israēlu, pateicoties tādām frāzēm kā „Israēla sapulcināšana”. Mēs dziedam par „Israēla Glābēju”, „Israēla cerību” un „Israēla elderiem”.² Minētajos gadījumos mēs nerunājam un nedziedam par seno Israēla ķēniņvalsti vai mūsdienu valsti, kas tiek saukta par Izraēlu. Tā vietā mēs pieminam ļaudis, kuri ir tikuši sapulcināti no dažādām pasaules valstīm, pievienojoties Jēzus Kristus Baznīcai. Mēs pieminam cilvēkus, kuri neatlaidīgi piesauc Dievu, kuri dedzīgi tiecas pēc Viņa svētībām un kuri ir kļuvuši par Viņa derības ļaudīm caur kristīšanu.

Jūsu patriarhālajā svētībā ir pasludināta jūsu saikne ar kādu no Israēla nama ciltīm. Tas nav tikai interesants un informatīvs ģimenes vēstures fakts. Piederība Israēla namam nozīmē, ka jūs esat nodibinājuši derībā balstītas attiecības ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka jums, līdzīgi kā Ābrahāmam, ir paredzēts būt „par svētību” Dieva bērniem (1. Mozus 12:2; Ābrahāma 2:9–11). Izsakoties Pētera vārdiem, tas nozīmē to, ka „jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” (1. Pētera 2:9). Tas nozīmē, ka jūs esat to cilvēku skaitā, kuri „neatlaidīgi piesauc Dievu”, godinot ar Viņu noslēgtās derības.

Atsauces

1. Pastāv arī citi vārda „Israēls” iespējamie skaidrojumi, tostarp „Dievs valda” un „Dievs cīnās vai nepadodas”.

2. Garīgās dziesmas, nr. 5, 162 un 197.

Jēkaba ciltskoks, Kīta L. Bīversa ilustrācija