16.–22. oktobris

Pāvila 1. un 2. vēstule tesaloniķiešiem

„Pilnveidojiet to, kā vēl trūkst jūsu ticībā”

Alma mācīja: „Neuzticiet nevienam būt nedz par jūsu skolotāju, nedz jūsu kalpotāju, kā vien, ja tas ir Dieva vīrs, kas staigā Viņa ceļus un tur Viņa pavēles” (Mosijas 23:14). Kā, ņemot vērā šajā pantā minēto, jums vajadzētu gatavoties mācīt citus?

Aiciniet dalīties

Atvēliet nodarbības dalībniekiem dažas minūtes laika, lai viņi varētu ātri pārskatīt Pāvila 1. un 2. vēstuli tesaloniķiešiem, uzmeklējot kādu pantu, kas viņus ir iespaidojis. Aiciniet viņus dalīties šajā pantā ar kādu citu nodarbības dalībnieku un pēc tam palūdziet, lai daži audzēkņu pāri pastāsta pārējiem, ko viņi viens no otra mācījās.

Māciet doktrīnu

1. tesaloniķiešiem 1:5–8; 2:1–13

Tā Kunga kalpiem būtu jāsludina sirsnīgi un ar mīlestību.

• Uzsākot rakstīt vēstuli tesaloniķiešiem, Pāvils atgādināja svētajiem, ar kādu attieksmi viņš un citi sludinātāji ir dalījušies ar viņiem evaņģēlijā. Šī varētu būt laba iespēja, lai izvērtētu, kā nodarbības dalībniekiem sokas ar mācīšanu un mācīšanos citam no cita. Jūs varētu aicināt nodarbības dalībniekus izlasīt 1. tesaloniķiešiem 1:5–8 un 2:1–13 un noskaidrot, kādi principi viņiem būtu jāņem vērā, lai efektīvi dalītos evaņģēlijā. Pēc tam viņi, balstoties uz šiem pantiem, varētu pierakstīt jautājumus, kas palīdzētu viņiem izvērtēt savus pūliņus evaņģēlija mācīšanā. Viens no jautājumiem varētu būt, piemēram, šāds: „Vai es rādu citiem priekšzīmi attiecībā uz to, ko es zinu?” (Skat. 1. tesaloniķiešiem 1:7). Kā sekošana šajā rakstvietā ietvertajiem principiem mums palīdz daudz labāk kalpot tiem, kurus mēs mācām?

1. tesaloniķiešiem 3:9–13; 4:1–12

Ja mēs sekojam Jēzum Kristum, viņš var padarīt mūs svētus.

• Pāvils mācīja tesaloniķiešu svētajiem, ka „Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svēttapšanai” (1. tesaloniķiešiem 4:7). Lai uzsāktu diskusiju par kļūšanu svētam, jūs visi kopā vai kāds individuāli varētu nodziedāt „Kungs, māci ik dienu!” (Garīgās dziesmas, Nr. 72). Lūdziet nodarbības dalībniekiem pārrunāt šajā garīgajā dziesmā minētās svēttapšanas iezīmes, kas viņiem šķiet īpaši būtiskas. Uzrakstiet uz tāfeles vārdus Kungs, māci ik dienu vēl svētākam kļūt, … un aiciniet nodarbības dalībniekus pabeigt šo teikumu, uzmeklējot vārdus vai frāzes 1. tesaloniķiešiem 3:9–13 un 4:1–12. Kā mēs varam izkopt šīs īpašības?

• Aicinājums būt svētiem var šķist biedējošs. Nodarbības dalībniekiem būtu lietderīgi saprast, ka svēttapšana ir pakāpenisks process, kurā ar laiku tiek iegūta pilnība (skat. 1. tesaloniķiešiem 4:10). Lai atainotu šo procesu, jūs varētu aicināt kādu nodarbības dalībnieku pastāstīt par savu talantu vai veikumu, kas viņam ir prasījis pastāvīgus pūliņus ilgākā laika periodā, piemēram, segas šūšanu no gabaliņiem vai mūzikas instrumenta spēles apgūšanu. Kā tas līdzinās svēttapšanas procesam? Aiciniet nodarbības dalībniekus pārskatīt 1. tesaloniķiešiem 3:9–13 un 4:1–12 un dalīties atziņās par to, kādus pūliņus prasa svēttapšana Pāvila aprakstītajās jomās. Kas mums ir palīdzējis kļūt svētākiem?

1. tesaloniķiešiem 4:11–12; 2. tesaloniķiešiem 3:7–13

Mums ir jāstrādā, lai apgādātu sevi un parūpētos par trūkumcietējiem.

• Tālāk sniegtie jautājumi varētu veicināt pārrunas par Pāvila padomu attiecībā uz strādāšanu: Kādas sekas ir dīkdienībai? Kādas svētības sniedz darbs? Ko, jūsuprāt, Pāvils domā ar vārdiem „klusi” un „klusā garā”? (1. tesaloniķiešiem 4:11; 2. tesaloniķiešiem 3:12.) Jūs varētu uzrakstīt šos jautājumus uz tāfeles, lai nodarbības dalībnieki varētu par tiem padomāt un pārrunāt, lasot 1. tesaloniķiešiem 4:11–12 un 2. tesaloniķiešiem 3:7–13. Kuras vēl rakstvietas mums palīdz saprast, cik svarīgs ir darbs un cik bīstama ir dīkdienība? (Skat. ieteikumus sadaļā „Papildu avoti”).

2. tesaloniķiešiem 2. nodaļa

Pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas ir jānotiek Atkrišanai.

• Būtu noderīgi pārrunāt, kādas metaforas ir izmantojuši pravieši, raksturojot Atkrišanu. Piemēram, „papriekš jānāk atkrišanai” (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:3), bads (skat. Amosa 8:11–12), plēsīgu vilku uzbrukšana ganāmpulkam (skat. Apustuļu d. 20:28–30) un ausu niezēšana (skat. 2. Timotejam 4:3–4). Jūs varētu sadalīt nodarbības dalībniekus pa pāriem, lūdzot viņus izlasīt vienu vai vairākas no šīm rakstvietām (vai citām rakstvietām, ko esat izvēlējies) un pastāstīt, kas šajos pantos tiek mācīts par Lielo atkrišanu. Ko pravieši mācīja par Atkrišanu un tās sekām?

• Lai gan Baznīca vairs nepieredzēs atkrišanu (2. tesaloniķiešiem 2:3), kādu tā pieredzēja senatnē, mēs tomēr varam atkrist katrs individuāli. Kas 2. tesaloniķiešiem 2. nodaļā tiek minēts par iespējamo atkrišanu (skat. 9.–10. pantu) un kā mēs varam no tā izvairīties? (Skat. 15.–17. pantu.)

Papildu avoti

Rakstvietas par darbu un dīkdienību.

• 1. Mozus 3:19

• Mateja 21:28–32

• Mosijas 2:10–16

• Mācības un Derību 42:42; 58:27; 60:13; 75:29

Pasniegšanas pilnveidošana

Izmantojiet dažādas metodes. Lai gan jums varētu būt ērti izmantot vienu noteiktu pasniegšanas veidu, dažādas pasniegšanas metodes uzrunā dažādus nodarbības dalībniekus. Meklējiet iespējas dažādot savu pasniegšanas pieeju, piemēram, izmantojot video materiālus, mākslas darbus vai dziesmas, vai arī dodot nodarbības dalībniekiem iespēju mācīt (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 22. lpp.).